15.07.2009.

Īres valdē tika izskatīta īrnieka, dzīvojoša Dzirnavu ielā, sūdzība par to, ka namīpašnieks, veicot pārbūvi vienā no mājas tukšajiem dzīvokļiem, kas atrodas virs īrnieka dzīvokļa, ir sabojājis īrnieka dzīvokļa griestus. Mainot augšējā dzīvokļa grīdas un starpstāvu stiprinājumus, īrnieka dzīvoklī uz griestiem ir radušās plaisas. Bez tam, augšējā dzīvokļa remontdarbi un pārbūves ir veiktas nelikumīgi, bez normatīvajos aktos noteiktajām saskaņošanām un atļauju izsniegšanām. Pašreiz remontdarbi augšējā dzīvoklī ir pārtraukti, tomēr šajā dzīvoklī namīpašnieks tur vaļā logus un lietus laikā ūdens caur logiem un sabojāto grīdu nokļūst īrnieka dzīvoklī.

Namīpašnieks uz Īres valdi nav ieradies, lai gan tika rakstveidā aicināts. 

Īres valdes pārstāvji uzklausīja īrnieka sūdzības, izskaidroja īrniekam viņa tiesības, sniedza rekomendācijas, kā rīkoties turpmāk, un pieņēma rakstveida lēmumu, kurā tika ietverti namīpašnieka un izīrētāja pienākumu apraksti un norādītas darbības, kuras namīpašniekam ir jāveic, tajā skaitā ir jāveic pasākumi, lai nepieļautu lietus ūdeņu un mitruma iekļūšanu dzīvojamā mājā.

15.07.2009.

Īres valdē tika izskatīta vairāku dzīvokļu īpašnieku, dzīvojošu Voleros, sūdzība par ūdens patēriņa aprēķināšanu. Mājai nav uzstādīts vienots, kopējs ūdens skaitītājs, līdz ar to ūdens piegādātājs aprēķina ūdens patēriņu pēc normatīvajos aktos noteiktā. Mājai nav pilsētas kanalizācijas, kanalizācija tiek novadīta kanalizācijas bedrē. Zinot kanalizācijas bedres tilpumu, iedzīvotāji uzskata, ka SIA „Rīgas Ūdens” piestādītais rēķins par ūdens patēriņu ir pārmērīgs. Papildus iedzīvotājus neapmierina, ka mājas pārvaldniece, aprēķinot ūdens patēriņu konkrētiem dzīvokļiem, neņem vērā ūdens skaitītāja rādījumus tajos dzīvokļos, kuros šie skaitītāji ir uzstādīti.

Īres valde uzklausa īrnieku sūdzības, izskaidroja dzīvokļu īpašnieku tiesības un pienākumus, sniedza rekomendācijas par turpmāko attiecību veidošanu ar ūdens piegādātāju un pieņēma lēmumu, kurā tika aprakstītas sniegtās rekomendācijas, kā arī tika norādīts kādā veidā namu pārvaldniecei ir jāaprēķina maksu par ūdens patēriņu iedzīvotājiem atbilstoši normatīvo aktu prasībām.

17.07.2009.

Īres valdē tika izskatīts denacionalizētas mājas īrnieces, dzīvojošas Ed.Smiļģa ielā, sūdzība. Īrniece sūdzas par to, ka ziemas periodā tika atslēgta aukstā ūdens padeve. Māja ir ļoti sliktā tehniskā stāvoklī. Dzīvoklim ir krāsns apkure. Pamatojoties uz iesniegumu, Īres valde veica dzīvojamās mājas apsekošanu, kuras laikā tika konstatēts, ka māja ir ļoti veca, no divpadsmit dzīvokļiem apdzīvots ir palicis tikai viens, kurā mitinās iesniedzēja, astoņdesmit gadus veca sieviete, un viņas sešdesmit gadīgā meita. Abas ir invalīdes. Ūdens padeve dzīvoklim nav nodrošināta, jo ziemas periodā ir plīsušas mājas ūdens caurules vairākās vietās. Apsekošanas laikā namīpašnieks informēja, ka, lai gan atjaunot ūdens padevi ir sarežģīti un dārgi, tomēr viņš apņemas pievadīt īrnieces dzīvoklim ūdeni divu nedēļu laikā. 

Valdes sēdē piedalījās īrnieces meita un namīpašnieks. Īrnieces meita paskaidroja, ka ūdens līdz dzīvoklim ir pievadīts, tomēr spiediens ir vājš un nevar darbināt veļas mašīnu. Namīpašnieks sniedza plašus paskaidrojumus par mājas statusu un tehnisko stāvokli. Māja ir valsts mēroga kultūras piemineklis, kura atjaunošana un restaurācija var tikt veikta tikai atbrīvojot māju no iedzīvotājiem, jo ir jāveic plaši kapitālā remonta un restaurācijas darbi. Ar visiem mājas īrniekiem ir panākta vienošanās par dzīvokļa atstāšanu, izmaksājot tiem finansiālās kompensācijas. Tomēr ar iesniedzēju nevar panākt vienošanos par kompensāciju vai līdzvērtīgu dzīvokli citā mājā, jo dzīvoklī bijis pierakstīts un līdz šim brīdim ir deklarēts īrnieces dēls, kurš ilgstoši dzīvoklī nedzīvo, bet juridiski skaitās par īrnieces ģimenes locekli un pieprasa no namīpašnieka par dzīvokļa atbrīvošanu ne tikai līdzvērtīgu dzīvokli mātei un māsai, bet arī sev dzīvokli īpašumā. Izmaksāt kompensāciju divu dzīvokļu vērtībā namīpašnieki nepiekrīt, rezultātā īrniece turpina dzīvot no vecuma brūkošā mājā, kurā komunikācijas ir pilnīgi nolietojušās. Savukārt namīpašnieks nevar veikt mājas restaurācijas darbus. Īres maksu īrniece maksā tādu, kāda bija noteikta denacionalizēto māju īrniekiem pirms „īres griestu” atlaišanas. Namīpašnieks arī neprasa paaugstināt īres maksu, jo neredz iespēju panākt, lai tiktu maksāta maksa, kura segtu tik sliktā stāvoklī esošas mājas apsaimniekošanu un uzturēšanu. Īrniece ar meitu stāv rindā pēc palīdzības dzīvokļu jautājuma risināšanā Rīgas domē, bet viņu kārtas numurs ir tālu. Ūdeni dzīvoklim namīpašnieks ir pievadījis ar atsevišķu vadu, pieslēdzoties pie ūdensvada pagrabā, jo mājas ūdens valda komunikācijas ir pilnīgi nolietojušās un ir nelietojamas. Veikt plašāka mēroga celtniecības darbus namīpašnieks baidās, jo māja ir ļoti veca un sliktā stāvoklī. 

Īres valde pieņēma lēmumu, kurā izskaidroja namīpašniekam viņa pienākumus, pieņēma zināšanai, ka pamatpakalpojums, ūdens, ir pievadīts līdz īrnieces dzīvoklim, kā arī rekomendēja pusēm vienoties par līdzvērtīga dzīvokļa ierādīšanu īrniecei un viņas meitai citā mājā.  

 22.07.2009.

Rīgas pilsētas Īres valdes sēdē tika izskatīta Čiekurkalna 2. līnijas iedzīvotājas sūdzība par malkas šķūnīšu nojaukšanu. Īrniece sūdzas, ka namīpašnieks ir nojaucis malkas šķūni un īrniecei nav kur glabāt malku. Valdes sēdē iesniedzēja sūdzību papildināja, paskaidrojot, ka namīpašnieks ir uzsācis mājā kapitālo remontu, kas traucē īrnieces ģimenei lietot dzīvojamo telpu. Mājā ir troksnis, putekļi, nekārtība, namīpašnieks ir norāvis interneta un televīzijas vadus un īrnieces ģimene nesaņem šos pakalpojumus, lai gan ģimenē ir četri skolas vecuma bērni. Iesniedzēja paskaidroja, ka projektā par mājas kapitālo remontu ir ierakstīts, ka remontu var sākt tikai tad, kad māja tiks izbrīvēta no iedzīvotājiem, un šo nosacījumu namīpašnieks neievēro.

Namīpašnieks paskaidroja, ka starp īrnieci un namīpašnieku notiek tiesvedība par parādu piedzīšanu un īrējamo telpu atbrīvošanu. Īrnieces terminētais līgums ir beidzies, un namīpašnieks ir atteicis līgumu pagarināt, jo mājai ir nepieciešams kapitālais remonts. Māja ir ļoti sliktā tehniskā stāvoklī, uz sabrukšanas robežas, inženierkomunikācijas ir pilnīgi nolietojušās. Iespējams, ka būs nepieciešams pārtraukt ūdens padevi mājai. Kapitālā remonta projekts ir saskaņots normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Visa māja ir izbrīvēta no īrniekiem, un ir palikusi tikai iesniedzējas ģimene, kuras īres līgums ir beidzies. Strīds par parādu ir saistīts ar to, ka īrniece apmaksā tikai īres līgumā noteikto īres maksu, bet neapmaksā saņemtos komunālos pakalpojumus: ūdeni un kanalizāciju, elektrību kāpņu telpā un atkritumu izvešanu, uzskatot, ka šie maksājumi ir iekļauti tajā summā, par kuru tika panākta vienošanās, slēdzot īres līgumu ar iepriekšējo mājas īpašnieku, un kura līgumā tika ierakstīta kā īres maksa. Tomēr namīpašnieks uzsver, ka īrnieces ģimenes saņemto komunālo pakalpojumu izmaksas pārsniedz īres līgumā atrunātās īres maksas apmēru un izīrētājs šīs izmaksas sedz no saviem līdzekļiem pakalpojumu piegādātājam. Pirmās instances tiesa ir pieņēmusi lēmumu, ka namīpašniekam īres līgumu ar īrnieci it jāpagarina uz diviem gadiem. Namīpašnieks tiesas lēmumu ir pārsūdzējis apgabaltiesā, kuras sēde ir nozīmēta uz nākamo gadu. Kas attiecas uz malkas šķūņa nojaukšanu, tad šī nojaukšana ir paredzēta saskaņotā projektā par mājas kapitālo remontu, izīrētājs ir brīdinājis īrnieci par šķūņu nojaukšanu un ir gatavs ierādīt citu vietu malas glabāšanai.

Īres valde pieņēma lēmumu, kurā atzīst, ka iesniedzējas sūdzība par šķūņu nojaukšanu nav pamatota, jo nojaukšana ir paredzēta projektā un izīrētājs ir gatavs ierādīt vietu malas glabāšanai. Attiecībā uz izīrētāja pienākumiem, Īres valde norāda, ka namīpašniekam ir jānodrošina komunālie pakalpojumi, kamēr īrnieces ģimene dzīvo mājā, bet īrniecei šie pakalpojumi ir jāapmaksā. Lēmumā ir norādīts, ka izīrētājs nedrīkst likt šķēršļus īrnieces ģimenei lietot internetu un televīziju, kā arī radīt citus šķēršļus lietot dzīvojamo telpu. Atbilstoši Latvijas Republikas likumdošanai patvarīga īrnieku tiesības lietot dzīvojamās telpas ierobežošana nav pieļaujama, tikai tiesa var pieņemt lēmumu par tiesībām lietot dzīvojamo telpu izbeigšanos un telpu atbrīvošanu.

22.07.2009.

Rīgas pilsētas Īres valde izskatīja Platā ielas iedzīvotāja sūdzību par, pēc viņa domām, nepamatoti piestādītiem rēķiniem par remonta darbiem. Elektroenerģijas piegādātājs AS ”Latvenergo” ir izsniegusi apsaimniekotājam priekšrakstu par nepieciešamiem remonta darbiem, saistītiem ar elektrības sadales skapju un elektroinstalāciju nomaiņu. Dzīvokļa īpašnieks uzskata, ka apsaimniekotājs ir nepamatoti paplašinājis darba apjomu, tas ir veicis tādus remontu darbus, kurus nebija nepieciešams veikt atbilstoši saņemtam priekšrakstam. Iesniedzējs uzskata, ka darbi bija jāsaskaņo ar dzīvokļa īpašniekiem un tikai, saņemot viņu piekrišanu, apsaimniekotājam bija tiesības uzsākt remontu. Papildus sūdzībai iesniedzējs uzskata, ka apmaksa par veiktiem darbiem ir bijusi neadekvāta un pēc viņa aprēķiniem izdarīto darba apjomu varēja paveikt par trīs reizes mazāku summu.

Apsaimniekotājs paskaidroja, ka darbi tika veikti atbilstoši elektrības piegādātāja priekšrakstam un ir uzskatāmi par avārijas likvidācijas darbiem. Plānojot veicamo darbu apjomus un vecot darbus, tika ņemti vērā lietderības apsvērumi. Pirms darba uzsākšanas veicamo darbu apjoms tika rakstveidā saskaņots ar AS ”Latvenergo”. Darbu izpildītāju izraudzījās konkursa kārtībā, izvērtējot vairākus pretendentus, kā arī izvērtējot veicamo darbu piedāvātās izmaksas.

Lietas izskatīšanas gaitā iesniedzējs piekrita, ka darbi ir padarīti labi un viņam nebūtu pretenziju par veicamiem darbiem kā tādiem, ja apsaimniekotājs samazinātu darba izmaksas un līdz ar to iedzīvotājiem būtu mazāk jāmaksā.

Uzklausot nesaskaņā iesaistītās puses un izskatot piestādītos dokumentus, valde pieņem lēmumu, ka darbi ir veikti likumīgi, pamatojoties uz elektrības piegādātāja priekšrakstiem un lietderības apsvērumiem. Kas attiecas uz veikto darbu izmaksām, tad, tā kā darba veicējs tika izraudzīts atklātā konkursā, apsaimniekotāja darbībās pārkāpumi nav saskatāmi. 

24.07.2009

Rīgas pilsētas Īres valde izskatīja namīpašuma Lāčplēša iela iedzīvotāju iesniegumu par komunālo pakalpojumu nenodrošināšanu. Uz valdes sēdi ieradās divi mājā palikušie īrnieki un mājas īpašnieka pārstāvis. Iedzīvotāji paskaidroja, ka īrētajos dzīvokļos nav iespējams dzīvot, jo netiek pievadīts ūdens un nav iespējams kurināt krāsnis, jo mājas dūmvadi nav tīrīti un ir aizsērējuši. Māja ir ļoti sliktā tehniskā stāvoklī. Īrnieces dzīvoklis ir visu laiku mitrs un vienā istabā ir iebrukuši griesti. Kāpņu telpas netiek apgaismotas.

Īpašnieka pārstāvis paskaidroja, ka māju ir paredzēts nojaukt un nojaukšanai ir saskaņots projekts. Visiem īrniekiem tika ierādītas citas dzīvojamās telpas vai izmaksātas kompensācijas, tomēr ar diviem palikušiem īrniekiem nav iespējams vienoties par dzīvokļu atstāšanu. Viens iesniedzējs vispār noliedza, ka ar viņu būtu veiktas pārrunas par citu dzīvojamo telpu, otrs apliecināja, ka ir piedāvāta dzīvojamā telpa, bet tik sliktā stāvoklī, ka tādā pārvākties nav bijis iespējams.

Īres valdes pārstāvji ir apsekojuši konkrēto dzīvojamo māju, un ir konstatēts, ka iesniedzēju sūdzībās minētie fakti ir apstiprinājušies. Izīrētājam ir sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols par pamatpakalpojumu nesniegšanu īrniekiem un nosūtīts Rīgas domes Administratīvai komisijai soda uzlikšanai. Tomēr Administratīvā komisija nesaskatīja nodarītajā administratīvā pārkāpuma sastāvu, jo māju ir paredzēts nojaukt… 

Īres valde pieņēma lēmumu, ka izīrētājam ir jānodrošina pamatpakalpojumi, tajā skaitā ūdens padevi un apkuri ziemas periodā visu laiku, kamēr mājā uzturas īrnieki. Lēmumā ir norādīts, ka, gatavojoties nojaukt māju, atbilstoši likumdošanai, izīrētājam ir jāierāda īrniekiem cita, līdzvērtīga dzīvojamā telpa. Īres valde pieņēma lēmumu atkārtoti apsekot minēto adresi, lai atkārtoti sastādītu administratīvo protokolu, ja netiks pildītas likuma prasības par pamatpakalpojumu nodrošināšanu īrniekiem.

24.07.2009.

Rīgas pilsētas Īres valde izskatīja namīpašumā Brīvības ielā dzīvojošas īrnieces sūdzību par aukstā ūdens un kanalizācijas nenodrošināšanu un dzīvoklim nodarītiem postījumiem. Uz valdes sēdi ieradās iesniedzēja un īrētā dzīvokļa īpašnieka pārstāvis. Dzīvojamā mājā esošos dzīvokļus namīpašnieks pārdod, tāpēc pašreiz mājas vairākiem dzīvokļiem ir atsevišķi īpašnieki. Par izīrētāju ir uzskatāma persona, kura ir nopirkusi attiecīgo dzīvokli, jo viņai ir saistoši iepriekšējā īpašnieka noslēgtie īres līgumi. Dzīvokļa īpašnieks ir iesniedzis prasību tiesā pret īrnieci par lieliem parādiem par īri un komunālajiem pakalpojumiem. Ir pirmās instances tiesas spriedums par īres līguma izbeigšanu un īrnieces izlikšanu no dzīvojamām telpām par parādiem. Tiesas spriedums ir pārsūdzēts Apgabaltiesā, kuras sēde ir nozīmēta nākamgad. Izīrētājs atsakās pieslēgt ūdeni dzīvoklim, jo īrniece neko nemaksā.    

Lietas izskatīšanas gaitā Īres valde veica vairākas namīpašuma un īrnieces lietotā dzīvokļa apsekošanas, kuru gaitā tika panākta vienošanās starp dzīvokļa īpašnieku un īrnieci, ka ūdens padeve dzīvoklim tiks atjaunota un nodrošināta, kamēr īrniece uzturas telpās, bet īrniece atsevišķi no pārējiem maksājumiem regulāri apmaksās rēķinus par patērēto ūdeni. Pārbaudot kanalizācijas darbību, tika noskaidrots, ka kanalizācijas stāvvads darbojas un kanalizācija ir aizsērējusi tieši īrnieces dzīvoklī, pievadā pie stāvvada. Šādus aizsērējumus ir jānovērš dzīvokļa lietotājam. Kas attiecas uz dzīvoklim nodarītiem bojājumiem, kas radušies augšējā dzīvokļa remontdarbu gaitā, tad jautājums par zaudējumu atlīdzību ir jārisina ar vainīgo personu, bet, ja vienošanos panākt neizdodas, ir jāvēršas ar prasības pieteikumu par zaudējumu atlīdzību tiesā.