Andris Vilks

Sveiki Es esmu Jude Shanko kungs privātu aizdevumu aizdevējs, kas dod dzīves laikā iespēja aizdevumu jums ir nepieciešams steidzami aizdevumu, lai notīrītu savu parādu vai jums ir nepieciešama kapitāla aizdevumu lai uzlabotu savu biznesu? tu esi bijis noraidīts bankas un citas finanšu aģentūrām? Vai jums ir nepieciešams konsolidāciju aizdevumu vai hipotēku? meklēt ne vairāk, jo mēs esam šeit, lai visas jūsu finanšu problēmas pagātnē. Mēs aizdevumu fondiem, lai personām nepieciešama finansiāla palīdzība, kas ir slikta kredītu vai nepieciešama nauda, lai samaksātu rēķinus, ieguldīt uz uzņēmējdarbību ar likmi 2% .Es vēlas izmantot šo mediju, lai informētu Jūs, ka mēs padarīt uzticamu un saņēmēju palīdzību, un būs gatavi piedāvāt jums aizdevumu tāpēc sazinieties ar mums šodien pa e-pastu: mrjudeshankoloanfirm@gmail.com Kredītņēmēju INFORMĀCIJA 1) Pilns nosaukums: ....................................................... 2) Valsts: ......................................................... .. 3) Adrese: .......................................................... 4) valsts: ............................................................ .. 5) Sex: ................................................................ 6) Ģimenes stāvoklis: ................................................. 7) Nodarbošanās: ................................................... .. 8) Tālruņa numurs: ................................................ 9) Pašlaik stāvoklis darba vietā: ..................... 10) Ikmēneša ienākumi: ............................................. 11) Kredīta summu, kas nepieciešama: ..................................... 12) Kredīta ilgums: ................................................ 13) mērķis Loan: .......................................... .. 14) Reliģija: ...................................................... .. 15) Vai esat piemēroja pirms ................................. Kontakta adrese: mrjudeshankoloanfirm@gmail.com Jude Shanko mr

Mr Jude Shanko, 21.10.2014 02:10      
Uz šo jautājumu vēl nav atbildēts!

Sveiki Es esmu Jude Shanko kungs privātu aizdevumu aizdevējs, kas dod dzīves laikā iespēja aizdevumu jums ir nepieciešams steidzami aizdevumu, lai notīrītu savu parādu vai jums ir nepieciešama kapitāla aizdevumu lai uzlabotu savu biznesu? tu esi bijis noraidīts bankas un citas finanšu aģentūrām? Vai jums ir nepieciešams konsolidāciju aizdevumu vai hipotēku? meklēt ne vairāk, jo mēs esam šeit, lai visas jūsu finanšu problēmas pagātnē. Mēs aizdevumu fondiem, lai personām nepieciešama finansiāla palīdzība, kas ir slikta kredītu vai nepieciešama nauda, lai samaksātu rēķinus, ieguldīt uz uzņēmējdarbību ar likmi 2% .Es vēlas izmantot šo mediju, lai informētu Jūs, ka mēs padarīt uzticamu un saņēmēju palīdzību, un būs gatavi piedāvāt jums aizdevumu tāpēc sazinieties ar mums šodien pa e-pastu: mrjudeshankoloanfirm@gmail.com

Mr Jude Shanko, 21.10.2014 02:08      
Uz šo jautājumu vēl nav atbildēts!

vai ipasuma domajamas dalas viens ipasnieks bez otra var ierakstit zemesgramata,ja katram pieder 1/2 dala ipasuma

jausma, 17.10.2014 17:42      
Uz šo jautājumu vēl nav atbildēts!

Lūdzu palīdzēt noskaidrot situāciju: es kā nedzīvojamas telpas ( 5 stāvu mājā )īpašnieks nav iesniedzis informāciju par ūdens skaitītāja rādījumiem no 07.2013. līdz 01.2014., sakarā ar to, ka telpā neviens nedzīvoja un nestrādāja. Es telefoniski brīdināju apsaimniek. uzņēmuma darbinieku par to, ka nav īrnieka un nav ūdens patēriņa. DDZKSU darbinieks lūdza uzrakstīt iesniegumu līdz oktobrim 2013.gada, bet es aizmirsu. 2014.janvārī man uzrakstīja rēķinu uz 31.477m3. Bet vidējo ūdens patēriņa par pēdējiem trim mēnešiem nebija, par gadu vidējais ūdens patēriņš mēnesī bija 1m3. Vai bija pamatots rēķins? Vai DdzkSu ir tiesības par ūdens patēriņa ( kura ir daudz vairāk nekā ūdens skaitītāja rādījumi uz mana ūdens skaitītāja) neapmaksāto summu aprēķināt soda naudu, jo es ūdeni nelietoju un tā bija ka priekšapmaksa.

Lolita, 13.08.2014 19:15      
Uz šo jautājumu vēl nav atbildēts!

Vai pašvaldības darbiniekam-sociālajam,ir tiesības ieiet bez klauvēšanas svešā privātīpašumā, cilvēkiem tur nekas nedraud

Ilze, 07.08.2014 02:17      
Uz šo jautājumu vēl nav atbildēts!

Man ir ļoti sarežģita situācija: 1. joprojām man nav apsiamniekošanas līguma, jaunais apsaimniekotājs māju pārņēma 2013. gada 19. maijā.... 2. pie mājas , izņemot sētnieka darbu nekas cits netiek darīts.. 3. mājas uzkrājums ir izsaimniekots, bez saskaņošanas ar dzīvokļa"""īpašniekiem 4. lielākā daļa dzīvokļu īpašnieku ir iebaidīti un klusē, līdz ar to ja ir jāparaskta kāds dokuments, lai varētu griezties attiecīgajās instancēs, saprot, bet neparaksta...... Tev pat nav tiesības aizsargāt savu īpašumu tiesīgā ceļā, jo nav vairākums Tie pārkāpti visi mūsu valstī pieņemtie likumu par, neviena institūcija to nepārbauda..biedrība dara kā grib, kur lai mēs griežamies pēc plaīdzības

Una Buliņa, una.bulina@ltv.lv, 05.08.2014 20:01      
Uz šo jautājumu vēl nav atbildēts!

Vai ir iepējams piespiest tā sauktos padomju laiku īniekus parakstīt īres līgumu ar mājas īpašnieku.

Vitālijs, 11.07.2014 11:29      
Uz šo jautājumu vēl nav atbildēts!

Vai denacionalizētās ēkas īpašnieks var prasīt telpu atbrīvošanu īrniekam, kam ir beztermina ires ligums no 1992.gada, ja dzīvojama platība ir nepieciešama īpašnieka bērniem un to ģimenes locekļiem? Kads ir pieteikšanās termiņs, cik ilga laikā dzīvoklis īrniekam ir jaatbrīvo? Kam jaraksta pieprasījuma pieteikums par telpas atbrīvošanu?Kas informē īrnieku par telpas atbrīvošanu? Ja ir pamatotas aizdomas par ļaunpratigu demolaciju, kas veic telpas pienemsanu?

Antra, 09.07.2014 12:48      
Uz šo jautājumu vēl nav atbildēts!

Labdien! Esmu saņēmis piedāvājumu noslēgt uztura līgumu ar kādu gados vecāku kundzi par to pretī saņemot īres tiesības kādā Rīgas centra dzīvoklī.(nomas tiesības ir reģistrētas zemesgrāmatā). Īres līgums ir noslēgts līdz 2047.gadam un ir atrunāts,ka īrnieka nāves gadījumā tiesības pārņem dēls.(esmu noskaidrojis,ka kundzei ir vēl arī citi bērni) Kā būtu pareizi jārikojas šajā situācijā? Vai noslēdzot uztura līgumu varu prasīt nekavējošu manu tiesību reģistrāciju zemesgrāmatā ? Vai pēc uztura ņēmējas nāves radinieki var pretendēt uz šīm tiesībām ? Ar cieņu, Andris

Andris Andersons, 30.06.2014 11:44      
Uz šo jautājumu vēl nav atbildēts!

Man piedrosu dzivokli izireju uz 3menesiem. Pec ires liguma termina beigam irnieks atteicas atbrivot dzivokli, ieksa nelaiz, neko nemaksaja ne ires liguma darbibas leika ne pec ta izbeigsanas ...nu jau 20menesus. Menesi pec ires liguma beigam iesniedzu prasibu tiesa. Vidzemes pr.tiesa prasibu par izliksanu noraidija bet apmierinaja par parada piedzinu. Lieta jau 6menesus gaida uz apelacijas instanci. Jautajums - ka rikoties? Pagajusi 2gadi bet sie bomzi nemaksataji dzivo mana dzivokli nemaksajot absoluti neko un liedz man pat ieeiet mana ipasuma. Tiesu riciba un sprieduma pamatotiba nav saprotama.

Inga, 09.06.2014 11:22      
Uz šo jautājumu vēl nav atbildēts!

Labdien ,man 2004 gada nogrieza karsta udens padeves trubu sastadija aktu ,bet izradas ka es lidz sim laikam maksaju par karsto udeni es aktu pazaudeju namsaimnieks kas to darija atbildeja ka vini dokumentus tur tikai 3 gadus ka man pieradit ka man nav karsta udens

Erika, 02.06.2014 12:39      
Uz šo jautājumu vēl nav atbildēts!

Labdien! Jautājums ir sekojošs: pārdevu savas vecāsmammas zemi kādai kundzītei , ar kuru līgumā vienojāmies , ka lielāko daļu samaksās uzreiz , bet atlikušo daļu pēc pus gada (- 2013.g. decembrim) . Pašā sākumā arī saņēmu summu par kuru bijām vienojušās , bet atlikušo summu vēl līdz šim neesmu saņēmusi , bet nu jau ir 2014.g. maijs . Pie tam zemi ,uzskatu, ka pārdevu par ļoti zemu cenu , ņemot vērā to ka zeme atrodas pie ūdens (upes) + māja (kura īsti nebij iekļauta zemes summā) . Tagad šī kundzīte mani pilnīgi ignorē , neatbild uz telefon zvaniem utt. Ko , lai es šādā situācijā daru ? Pie kā lai vēršos ? Kā atgūt nesamaksāto summu ?

Evija, 29.05.2014 12:31      
Uz šo jautājumu vēl nav atbildēts!

Labdien! Vai ir iespējams izdeklarēt no man piederoša dzīvokļa pilngadīgu dēlu, kurš uzskata, ka mums ar tēvu viņš jāuztur?Kopdzīve kļuvusi neiespējama!

Mārīte, 11.05.2014 12:14      
Uz šo jautājumu vēl nav atbildēts!

sveiki, man ir radusies situacija par nepilngadigas personas aizskaršanu (mani). man skolā sanāca domstarpības un arī viendreiz nacas uzšaut viņam, vienu dienu viņš satika mani un pasauca savas mammas draugu kuram ir virs 18, viņš mani fiziski aizskara izdarot sitienus krūšu un vedera daļā. tagad vēlos iesniegt sūdzību par šo personu, bet jautājums ir tāds, vai man pašam neko nepiespriedis par to vienu reizi kad otrai personai iesitu? abi esam nepilgadigi, bet otras personas pazistamais ir pilngadigs. pasakiet lūdzu vai es varu rakstit iesniegumu par manis aizkarsanu?

visvaldis, 29.03.2014 18:48      
Uz šo jautājumu vēl nav atbildēts!

Labdien! Manas mammas īpašumā ir dzīvoklis, kura komunālo pakalpojumu parāds sastāda nepilnus 5000 euro. Ir atnākusi pirmstiesas vēstule, kurā ir teikts,ka šī lieta tiks nodota trešajām personam. Vai dzīvokli var atnemt, ja visu summu nevar nosegt uzreiz? Un ko tādā situācijā var darīt lietas labā?

Andris Artjuhs, 18.03.2014 10:26      
Uz šo jautājumu vēl nav atbildēts!

Nopirku dzīvokli Mērsragā. Mājai tek jumts, nav apsaimniekotāja, katram dzīvoklim ir autonomā apkure. Vai man ir tiesības no pašvaldības lūgt apsaimniekotāju? Vai ir nepieciešami pārējo iedzīvotāju paraksti?

Inese Siliņa, 27.02.2014 12:40      
Uz šo jautājumu vēl nav atbildēts!

Labdien. Vai apsaimniekotajs likumigi var nemt maksu par karsta udens atslegsanu.Udens atslegts par dzivokla paradu un nebridinot mani pie parada pielika summu par atslegsanu! Paldies!

Valerijs, 28.01.2014 15:25      
Uz šo jautājumu vēl nav atbildēts!

Lūdzu Jūsu padomu vēl vienā jautājumā.Vai ir kāds likums kas nosaka iekšpagalma pielietošanu. Mums ir radušās domstarpības starp komercdarbību kas atrodas iekšpagalmā jo transports brauc nepārtraukti pie šā veikala.Pusgada laikā ir notikuši vairāki transporta negadījumi ar šā iekšpagalma īpašnieku transportiem.Īpašniece ir iesūdzējusi mūs tiesā jo turam vārtus ciet kas viņas prāt rada zaudējumus komercdarbībai.

Edite - pārvaldniece, 25.01.2014 13:36      
Uz šo jautājumu vēl nav atbildēts!

Kā jārīkojas ja nekurina šajā aukstajā laikā apakšējo dzīvokli un virs viņa dzīvo mazi bērni. dzīvoklis ir privatizēts

Edite - pārvaldniece, 25.01.2014 12:03      
Uz šo jautājumu vēl nav atbildēts!

Labvakar! Esmu nokārtojusi mantojumu pēc likuma, bet manā dzīvoklī skaitās pierakstīts brālis no padomju laikiem. Diemžēl viņš jau daudzus gadus nemaksā neko un atbrauc pāris reizes gadā, bet izdeklarēties nevēlas. Kā man rīkoties, lai kaut ko panāktu? Nevēlos, lai viņš skaitītos vai dzīvotu manā īpašumā, jo ir agresīvs, daudzus gadus dzēris, ir apsaukājis un dzinis ārā no mājas māti, meties virsū citai deklarētajai personai, ir arī saukta policija.

Zane, 12.01.2014 18:05      
Uz šo jautājumu vēl nav atbildēts!

Labdien! Ir radusies situācija, ka no mana tēva tika atstāts mantojums man un manam brālim.Uz mantojumu pieteicos pie notāres. Pēc laika arī brālis pieteicās. Man nezinot, viņš izveidoja kopīpašumu bez manas ziņas un piekrišanas. Viņs nokārtoja zemesgrāmatu. Vai tas ir likumīgi- otram nezinot un nepiekrītot nokārtot kopīpašumu? Kā man rīkoties šādā situācijā? Un vēl... vairākus gadus pašvaldība no manis iekasēja nekustamā īpašuma nodokli par šī mantojuma domāto 1/2 daļu. Šogad dome atteicās nodokli pieņemt,pamatojoties uz to, ka man nav nokārtota zemes grāmata uz šo domāto 1/2 daļu mantojuma. Vai tas arī ir likumīgi? Jau iepriekš LIELS paldies Jums par atbildi!

Inese, 04.01.2014 20:42      
Uz šo jautājumu vēl nav atbildēts!

17.12. mājas kopsapulc izvēle"""mājas valde un pilnvarotu personu . Kopsapulcēs protokolā ( tekstā) nav pilnvarotas personas tiešibas un pienakumus/ Pašvvaldibas apsaimniekotājs atteikt ņēm vērā kopsapulces lēmumu un lūgt atšifret Pilnvarotas personas pienakumi un tiešibas. Vai tai ir pareizī? Uz kada likuma, KM Noteikuma pamatā var iizsniegt tiesības un pienakumus daudz. dīvojamas mājas pilnvarotai personai? Paldies

Andžejs, 21.12.2013 11:04      
Uz šo jautājumu vēl nav atbildēts!

man noslegts īres ligums biju deklareta un kopa ar manim taja laika nepilngadigi bērni pec likuma bet tagad vecakajam dēlam 18 gadi un aizsūtija uz tiesu tiesa apstiprinaja prasibu piedzit no pilngadiga bērna sodu bet bērns pat nezināja ka tur deklarets pat nekad nedzivoja tur tagad tiesu izpilditājs atsutija vestuli ka parada bet no manim ka īrniekam vispar neka ko man tagad var darit lai noņemt no bērna to paradu jo bērns macas,paldies

Irēna, 18.12.2013 09:53      
Uz šo jautājumu vēl nav atbildēts!

Labdien, Jautājums ir sekojošs: Uz zemes gabala, kas pieder juridiskai personai, atrodas vairākas daudzdzīvokļu mājas. Mājas ir pašvaldības bilancē un pārņemtas pagaidām nav. Rīgas namu pārvaldnieks iekasē no dzīvokļu īpašniekiem Nīn kompensācijas un zemes nomas maksas summas, turklāt tas tiek darīts maksimālajā apmērā – 6% no kadastrālā vērtības pluss PVN. Tai pašā laikā jau gadiem līgums par zemes nomu ar šo juridisko personu netiek noslēgts (cik zināms, juridiskai personai ir problēmas un tā neatsaucas). Tātad iekasētās naudas summas nosēžas Rīgas namu pārvaldnieka kabatā, turklāt Rīgas namu pārvaldnieks neuzskata par vajadzīgu atspoguļot šīs summas ne plānotajās tāmēs, ne arī atskaitēs, atsaucoties uz gadījumiem, kad ne visiem šie maksājumi ir maksājumi, ja nu pēkšņi zemes īpašnieks dzīvo kādā no mājās dzīvokļiem, tāpēc šīs pozīcijas viņi iekļaut tāmē uzskata par nepareizu (nekomentēšu, jo tas vispār ir kalngala muļķība). Ilgas sarakste rezultātā panācām, ka Rīgas namu pārvaldnieks vismaz atzina, ka šīs summas tiek rezervētas gadījumam, ja nu tomēr kādreiz līgums tiks noslēgts, vai arī tiesa nospriedīs, kā ir jāmaksā, vai nu arī izdosies līgumu noslēgt. Arī soda nauda par kavējumiem tiek iekasēta. Vēlētos saņemt Jūsu komentāru par Rīgas namu pārvaldnieka rīcības likumību. Vēlos [piebilst, ka mēs neapstrīdam to, ka pēc likuma zemes noma un Nīn kompensācija ir maksājama, mūsu nesapratne attiecas uz iekasēšanas sistēmu – bez līguma savā kabatā kaut kādā rezervē, jo nav jau šaubu, ka nauda neglabājas kontā bez kustības, acīmredzot tā tiek izmantota citiem mērķiem. Vai nesanāks tā, ka Rīgas namu pārvaldnieks pēkšņi izlems bankrotēt un tad nu dzīvokļu īpašniekiem visas šīs summas būs jāsedz zemes īpašniekam atkārtoti?

Varavīksne, 19.11.2013 14:33      
Uz šo jautājumu vēl nav atbildēts!

Par denacionalizétám májám?Mana dzimta dzívo no1948g.mana máte aizgája bojá ugunsgréká 2013 gada martá ,dzívoklí tika veikt kap.remonts .Mája tika párdota septembrí ,ir saglabájies mátes brálla vecais lígúms 1968g.un arhívu kopijas ieraksti májas grámatá ,mans brális dz.1976 g .mana meita 1985g,citá vietá vínni nav bijushi deklaréti .Ar jaunáko meitu esmu deklaréjusies shajá dzívoklí ,ka ríkoties ,ko várú pieprásít jaunam saiimniekam 34m2 dzívoklim Tallinas ielá múra éká? Cik maksá vziíte pie jums ,un júsu pakalpojumu cenradis ? dmigale@inbox.lv Ar ciennu Dace

Dace, 09.11.2013 13:31      
Uz šo jautājumu vēl nav atbildēts!

Rīgā, uz kopējas zemes atrodas trīs ēkas. Divām no tām ir kopēja adrese, vienai cita. Lai katras mājas īpašnieki Rīgas namu pārvaldnieka vēl neapmaksātos un nākotnē piestādītos rēķinus maksātu tikai par ēku, kurā tie dzīvo, kā, juridiski pareizi, būtu jānoformulē dzīvokļu īpašnieku kopības lēmums?

Vilnis, 08.11.2013 20:45      
Uz šo jautājumu vēl nav atbildēts!

Labdien. Man ir tāda problēma: Sievietei nav tiesiska pamata dzīvot mājā, kurā viņa ir deklarēta. izrakstīties viņa netaisās. Vai esošajam īpašniekam ir tiesības viņu izdeklarēt piespiedu kārtā, ja viņai tur ir deklarēts arī nepilngadīgs bērns.?

Līva, 28.10.2013 10:28      
Uz šo jautājumu vēl nav atbildēts!

Labdien! Pirms kāda laika mūsu daudzdzīvokļu mājai tika veikts jumta remonts. Kā izrādījās vēlāk, uzņēmums, kurš veica jumta remontdarbus, nav iestrādājis jumtā pretkondensāta plēvi. Tā rezultātā bēniņos veidojas kondensāts, kura radītais mitrums sūcas cauri mūrim un šobrīd vairākos dzīvokļos jau ir radījis nopietnus bojājumus, jo uz sienām veidojas pelējums. Atbildību no būvuzņēmuma mēs nevaram prasīt, jo mūsu māju iepriekš apkalpoja namu apsaimniekotājs, kurš nu jau ir bankrotējis un neesot norēķinājies ar šo būvnieku. Mēs pat nevaram piekļūt līgumam un citiem dokumentiem, kas varētu liecināt par būvfirmas un namu pārvaldes vienošanos, jo administrators atsakās tos izsniegt. Savukārt, jaunais apsaimniekotājs atsakās veikt nepieciešamos remontdarbus, lai novērstu turpmāku kondensāta veidošanos un attiecīgi apturētu pelējuma veidošanās procesu. Apsaimniekotājs bija izveidojis ļoti primitīvu aptauju, neizskaidrojot citiem iedzīvotājiem sekas, kādas varētu rasties, ja netiks veikti attiecīgie remontdarbi un aptauja neesot ieguvusi pietiekošu balsu skaitu. Vēlos pajautāt, vai esošais namu pārvaldnieks nes atbildību par to, ka viņa bezdarbības vai neprofesionalitātes rezultātā ne tikai netiek novērsti esošie bojājumi īpašumam, bet arī tie turpina progresēt? (Es saprotu, ka tas nevar nest atbildību par to, ka jumta remonts netika veikts pienācīgi, bet šeit ir runa par problēmu, kas ir atklājusies tā apsaimniekošanas laikā) Kādi likumi to nosaka? Pie kādām institūcijām var vērsties šādos gadījumos un gadījumos, kad namu pārvaldnieks vienkārši klaji ignorē arī citas likumdošanas normas un par savu cīņas līdzekli izmanto ignorēšanu? Kuras institūcijas aizstāv dzīvokļu īpašnieku intereses? Jāpiebilst, ka droši vien tiesā sniegt prasību par to, ka namu apsaimniekotājs neatbild uz vēstulēm, būtu diezgan muļķīgi. Jau iepriekš pateicos par atbildi!

Ilze, 24.10.2013 23:45      
Uz šo jautājumu vēl nav atbildēts!

cik jabut 3stavu majai 3 stava siltam izstaba?

inese, 24.10.2013 16:39      
Uz šo jautājumu vēl nav atbildēts!

Labdien! Cik ilgi es drīkstu konsultēties ar juristiem, par man piestādīto jaunu dzīvokļa īres līgumu, lai tas būtu arī no manas puses ne tikai primitīvi parakstīts, bet arī izanalizēts un iespējams ieviesti arī mani daļeji labojumi. Vai ir likumīgi īres maksu dzīvojamām telpām aplikt ar PVN, vai arī to iekļaut to fiksētajā mēneša īres maksājumā? Jau iepriekš pateicos.

I.Ansons, 19.10.2013 10:02      
Uz šo jautājumu vēl nav atbildēts!

Labdien!
Būtība ir tāda - dzīvoju daudzdzīvokļu, piecstāvu kooperatīvajā (Dzīk) mājā (kooperatīvs jau padomju okupācijas laikā, kad māja tika uzbūvēta), pats gan kooperatīvā iestājies neesmu, esmu dzīvokļa īpašnieks, bet kopsapulcēs ar balsošanas tiesībām esmu piedalījies, arī citi, kuri nav kooperatīva biedri). Savā kāpņutelpā visi pieci dzīvokļi, kuri viens virs otra, ar kooperatīva valdes un paši ar savām atļaujām viens otram, nomainījām vecos čuguna radiatorus pret jaunajiem (par savu naudu). Saskaņā ar likumdošanu radiatori ir kopīpašums, bet ir neskaidrs, vai tie ir kopīpašums, kad ir uzstādīti ja ir atļauja bijusi nomainīt - vai noņemtos vecos radiatorus es un mani kaimiņi varam nodot metāla uzpircējiem, vai tie ir jānodod kooperatīva glabāšanā? Vai jaunie, veco vietā nomainītie, par savu naudu pirktie arī ir kooperatīva īpašums?
Būšu pateicīgs par atbildi!

Guntars Š., 03.10.2013 20:11      Komentāri (0)
Apkures radiatori, kuri ir iekļauti mājas apkures sistēmā un nodrošina apkuri ir dzīvokļu īpašnieku kopīpašums neatkarīgi no tā, kas, kad, kā un par kādiem līdzekļiem tos ir uzstādījis. Tā kā radiatori ir kopīpašums, tad, ja tie tiek mainīti, šos darbus būtu jāfinansē visiem iedzīvotājiem. Ja dzīvokļu īpašnieku kopība ir deleģējusi šos jautājumus lemt kooperatīva valdei, tad valdei arī ir jāpieņem lēmums par visiem jautājumiem attiecībā uz radiatoru nomaiņu, tajā skaitā, kādā veidā un vai vispār tiks kompensēti iztērētie finanšu līdzekļi tiem pieciem dzīvokļiem, kas pasākumu finansēja. Ja finansiālas kompensācijas kāda iemesla pēc nebūs, tad būtu loģiski, ka noņemtie vecie radiatori pāriet to iedzīvotāju rīcībā, kuri pasākumu finansēja. Tomēr, turpmāk šādus jautājumus vajadzētu atrunāt darbu plānošanas periodā, pirms tiek ieguldīti finanšu līdzekļi. Papildus gribu atzīmēt, ka ja radiatoru nomaiņa tika veikta stingri saskaņā ar normatīvo aktu nosacījumiem, pasākuma finansētājiem pastāv iespēja piedzīt iztērēto naudu no tiem dzīvokļu īpašniekiem, kuri izvairījās no savas daļas iemaksas, lai varētu veikt kopīpašumā esošas inženierkomunikācijas sastāvdaļas nepieciešamo nomaiņu.
Edgars, 01.10.2013 10:29      Komentāri (0)
Kā jurists praktizēju. Attiecībā uz atbildēm uz jautājumiem paskaidroju, ka aizņemtības un vairāku steidzīgu darbu dēļ neesmu atbildējis uz vairākiem šajā mājas lapā uzdotajiem jautājumiem savlaicīgi. Apzinos, ka nekādi attaisnojumi šajā sakarā ir nevietā un darīšu visu, lai tādas kavēšanās vairs neatkārtotos. Vēlreiz atvainojos.
Evita Rostoka, 23.09.2013 19:26      Komentāri (0)
Nepieciešams rakstveidā pieprasīt namu pārvaldniekam sniegt informāciju par iemesliem, kāpēc kanalizācijas ūdeņi nokļūst pagrabā, dzīvokļos un pagalmā, sniegt informāciju par to, ko ir nepieciešams izdarīt, lai šādu stāvokli novērstu un kādi finanšu līdzekļi it nepieciešami, lai avārijas stāvokli novērstu. Namu pārvaldniekam ir jāsniedz Jums rakstveida atbilde uz šiem jautājumiem. Saņemot konkrētu informāciju par lietas apstākļiem var plānot turpmākās darbības. Iespējams, lai novērstu avārijas stāvokli nemaz nav nepieciešami pārāk lieli finanšu līdzekļi. Kas attiecas par neprivatizēto dzīvokļu parādiem, tad tā ir pašvaldības, kā izīrētāja, problēma un nekādā mērā nav attiecināma uz privatizēto dzīvokļu īpašniekiem.
P.S. Kad saņemsiet nepieciešamo informāciju, varat zvanīt man, telefons 29485842, un domāsim kopā ko var darīt.
Māris, 22.09.2013 18:05      Komentāri (0)
Jautājums ir pretrunīgs un neskaidrs. Nekāda firma uz apsaimniekošanas un uzturēšanas līguma pamata nevar pārdot dzīvokli. Dzīvokli var pārdot tikai dzīvokļa īpašnieks, kura īpašuma tiesības ir nostiprinātas zemesgrāmatā. Apsaimniekošanas līgumi nav iesniedzami un reģistrējami zemesgrāmatā. Tāpat nav saprotams, kas esat Jūs, vai kāda dzīvokļa īpašnieki, vai pārējie mājas iedzīvotāji. Mājas pārvaldnieku daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā nosaka dzīvokļu īpašnieku kopība ar balsu vairākumu atbilstoši Dzīvokļa īpašuma likuma 16. pantam
Māris, 09.09.2013 16:38      Komentāri (0)
Īpašumu apmērs, kas pieder konkrētai juridiskai personai daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā ir fiksēts zemesgrāmatā un šo informāciju var pieprasīt un saņemt attiecīgā zemesgrāmatu nodaļā. No zemesgrāmata apliecības ir redzams uz ko ir nostiprinātas īpašuma tiesības un kāda kopīpašuma domājamā daļa pieder konkrētai juridiskai personai.
Larisa , 09.09.2013 16:13      Komentāri (0)
LR Komerclikuma 334. pants nosaka, ka Komercsabiedrību var reorganizēt apvienošanas, sadalīšanas vai pārveidošanas ceļā. 335. pants nosaka, ka Apvienošanas gadījumā pievienojamās sabiedrības tiesības un saistības pāriet iegūstošajai sabiedrībai. 337. pants nosaka, ka pārveidošanas gadījumā visas pārveidojamās sabiedrības tiesības un saistības pāriet iegūstošajai sabiedrībai. Tātad, ja uzņēmums tika reorganizēts atbilstoši Komerclikuma nosacījumiem, tiesības un pienākumi pāriet jaunam SIA, tajā skaitā tiesības un pienākumi, kuri izriet no pārvaldīšanas līguma. Tomēr, dzīvokļu īpašnieku kopība var pieprasīt pārslēgt pārvaldīšanas līgumu saistībā ar viena tiesība subjekta nosaukuma, rekvizītu un citu nosacījumu maiņu, atbilstoši Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 11. panta 2. daļas 1. punktam, kurš nosaka, ka pārvaldīšanas līgumā ir norādāmi līdzēji.

Labdien!Mani interesēja jautājums par apsaimniekotāju. Mūs apsaimniekoja pašvaldības Sia, kurš likvidējās.Pēc pusgada tika izveidots jauns Sia,kas bija pilnīgi nesaistīts ar pašvaldību,par kuru nobalsojām,ka piekrītam,ka šis jaunais SIA uzņemas mūsu nama apsaimniekošanu.Mūsu namu pašlaik apsaimnieko Sia jau aptuveni 1.6 g,bet ar viņu darbību esam neapmierināti un vēlamies no šī Sia vispār atteikties.Vai pietiek un vai varam vienkārši sasaukt kopsapulci un nobalsot un vienkārši atteikties no šī Sia vai mums obligāti pamatojoties uzkādu likumu ir jāatrod vietā cits Sia,kas apsaimniekos mūsu namu vai arī obligāti jāpārņem pašiem savā pārvaldībā?Vai varam būt nams vienkārši bez apsaimniekotāja,jo citi nami te pagastā pēc tā pirmā pašvaldības sia likvidēšanas kopš tā laika tā arī dzīvo bez apsaimniekotāja?Nepieciešamās darbīas,kas saistītas ar nama apsaimniekošanu varam izdarīt paši,gan nopļaut zāli,gan saremontēt jumtu uttt.

Ilze, 07.09.2013 20:04      Komentāri (0)
Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 6. pantā ir norādītas obligātās pārvaldīšanas darbības, kuras mājas īpašniekiem ir jāveic: dzīvojamās mājas sanitārā apkope, apkures, aukstā ūdens un kanalizācijas nodrošināšana, kā arī sadzīves atkritumu izvešana, dzīvojamās mājas, tajā esošo iekārtu un komunikāciju apsekošana, tehniskā apkope un kārtējais remonts, dzīvojamai mājai kā vides objektam izvirzīto prasību izpildes nodrošināšana, dzīvojamās mājas energoefektivitātei izvirzīto minimālo prasību izpildes nodrošināšana, pārvaldīšanas darba plāna, tajā skaitā uzturēšanai nepieciešamo pasākumu plāna, sagatavošana, attiecīgā gada budžeta projekta sagatavošana, finanšu uzskaites organizēšana, dzīvojamās mājas lietas vešana, līguma par piesaistītā zemesgabala lietošanu slēgšana ar zemesgabala īpašnieku, informācijas sniegšana valsts un pašvaldību institūcijām. Savukārt likuma „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 50. panta 1. daļā ir teikts, ka privatizētā objekta īpašnieka pienākums ir piedalīties daudzdzīvokļu mājas kopīgā pārvaldīšanā un apsaimniekošanā, apvienojoties ar citiem mājas īpašniekiem dzīvokļu īpašnieku sabiedrībā vai slēdzot līgumu par kopīpašuma pārvaldīšanu un apsaimniekošanu, ievērojot spēkā esošos normatīvos aktus.
Edgars, 05.09.2013 12:04      Komentāri (0)
Prasīt pārslēgt dzīvojamo telpu īres līgumu uz sava vārda īrnieka nāves vai rīcībnespējas gadījumā, kā arī dzīvesvietas maiņas gadījumā var tikai īrnieka pilngadīgi ģimenes locekļi, kuri ir iemitināti attiecīgā dzīvojamā telpā un lieto to kopā ar īrnieku atbilstoši likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 14. pantam.
Jausma, 04.09.2013 21:23      Komentāri (0)
LR Civillikuma 1912. pants nosaka, ka dāvinājums ir tiesisks darījums, ar kuru kāds aiz devības piešķir otram bez atlīdzības kādu mantisku vērtību. Attiecībā uz nekustamo īpašumu, tad uz dāvinājums līguma pamata notārs sagatavo nostiprinājuma lūgumu zemesgrāmatai, kuru paraksta dāvinātājs un apdāvinātais. Bez šo abu pušu piekrišanas nekustamā īpašuma īpašumu tiesības netiks nostiprinātas un apdāvinātā vārda. Savukārt bez nostiprinājuma zemesgrāmatā apdāvinātais nevar nekustamo īpašumu dāvināt tālāk. Vajadzīgs ir jauns dāvinājuma līgums un jauns nostiprinājuma lūgums. Savukārt Civillikuma 1914. pants nosaka, ka dāvinājums var būt nevien īpašuma vai citu lietu tiesību atdošana apdāvinātam, bet arī prasījumu tiesību bezatlīdzības cesija, apdāvinātā atsvabināšana no pienākumiem pret dāvinātāju vai pret trešām personām, atteikšanās no kādas tiesības apdāvinātam par labu, kā arī viņa lietu bezmaksas pārziņa. No minēto normatīvo aktu kopības var secināt, ka par dāvinājuma priekšmetu var būt kā priekšmetiskā lieta, tā arī parādsaistības vai pienākumi par labu dāvinātājam. Dāvinājuma līgums ir tikai juridisks dokuments, kuru nav nekādas nozīmes dāvināt, ja, protams, tam nav kāda kultūrvēsturiska vai cita vērtība pašam par sevi.

Labdien!ka man pareizi rikotiesar tiesas lemumu no sava teva ,pec naves ieguvu 1/3 dalu majas un zemi ,bet 1/3 dalu mana mate ,un 13 dalu masa ,bet savkart ,pirms naves masa uztaisija davinajuma ligumu mates dalai ,par labu sev,man palika 1/3 dala,masai 2/3 dalas .Tiesas lemums bij 1994 gada,bet davinajums 1999.gada .no 1999 gada (14 )NI apsaimniekoju es un maja tika iegulditi lieli lidzekli ,bet peksni 2013 gada augusta ,masa davina savas 2/3 dalas delam ,kurs uzskata ,ka vins ir ipasnieks.Tiek rakstitas vestules uz Draugiem.lv un pieprasitas Ni majas durvju atslegas ,jo savadak majas durvis tiks uzlaustas .Gribu pateikt to ,ka NI maja masas delam un masai ,nav piederosas mantas .Vai drikst lauzst durvis ?ka man rikoties?Uz NI maju un zemi ,nav zemesgramatas?vai davinajums ir speka ,ja nav zemes gramatas un Sakara ar to, ka daļas ir domājamas - dalīšanas process nav veikts 1999 gada.Paldies!

Jausma, 04.09.2013 21:03      Komentāri (0)
Tas apstāklis, ka dāvinājums nav ierakstīts zemesgrāmatā neatceļ dāvinājuma būtību. Tomēr atbilstoši LR Civillikuma 994. pantam, par nekustama īpašuma īpašnieku atzīstams tikai tas, kas par tādu ierakstīts zemes grāmatās. Līdz ierakstīšanai zemes grāmatās nekustama īpašuma ieguvējam pret trešām personām nav nekādu tiesību: viņš nevar izlietot nevienu no priekšrocībām, kas saistītas ar īpašumu, un viņam jāatzīst par spēkā esošu visa uz šo nekustamo īpašumu attiecošās tās personas darbība, kura pēc zemes grāmatām apzīmēta par šā īpašuma īpašnieku. Tomēr viņam ir tiesība nevien prasīt atlīdzību par visu uz nekustamo īpašumu attiecošos agrākā īpašnieka ļaunticīgo darbību, bet arī prasīt, lai pēdējais sper visus nepieciešamos soļus nekustamā īpašuma pārejas ierakstīšanai zemes grāmatās. Ja minētais nekustamais īpašums tiek izmantots kā Jūsu mājoklis un dzīvesvieta, tad to aizsargā LR Satversmes 96. pants: ikvienam ir tiesības uz privātās dzīves, mājokļa un korespondences neaizskaramību, un ne par kādu durvju laušanu nevar būt ne runas. Vardarbīgas ielaušanās mēģinājuma gadījumā nekavējoties ir jālūdz policijas aizsardzība. Tomēr, rekomendēju Jums nokārtot savstarpējās attiecības ar savu radinieku attiecībā uz Jūsu kopīpašumu vai nu pārrunu veidā, noslēdzot nepieciešamos līgumus gan par lietošanas tiesībām, gan par pārvaldīšanu, gan par iespējamām finansiālām attiecībām. Ja pārrunas nav iespējamas, vai nedod abiem pieņemamu rezultātu, jautājumu ir jārisina tiesvedības procesā, iespējams, izbeidzot kopīpašumu uz šo nekustamo īpašumu.
Gita , 03.09.2013 15:25      Komentāri (0)
Grūti komentēt Jūsu pārvaldnieka piestādītos rēķinus un to rēķinu pamatotību neiepazīstoties ar šajos rēķinos iekļauto informāciju vai šīs informācijas trūkumu. Atbilstoši LR Civillikuma 1843. pantam, ja kāds samaksā tikai daļu no sava parāda, tad viņa maksājumu vispirms ieskaita vēl nenomaksātos procentos un tikai pēc tam palikušo atlikumu izlieto kapitāla dzēšanai, ja vien kreditors nav bijis ar mieru pieņemt maksājumu tieši tikai uz kapitāla rēķinu un par to kvitējis. Iespējams, ka pirms Jūs samaksājat lielāko daļu no parāda, līgumsods bija pieaudzis līdz Jūsu minētai summai un pārvaldnieks pirmajā kārtā attiecīgi samazināja Jūsu pamatparādu atstājot līgumsoda naudu tādā līmenī, kādā tā bija. Rekomendēju Jums vērsties pie Jūsu mājas pārvaldnieka ar rakstveida iesniegumu pieprasot sniegt detalizētu rakstveida informāciju par katra mēneša bilanci attiecībā uz Jūsu dzīvokļa maksājumiem: cik ir pamatparāds, kāds ir līgumsods konkrēti par katru mēnesi. Saņemt tādu atskaiti Jums ir visas tiesības un no tās būs redzams cik pamatoti vai nepamatoti ir norādītie cipari.
igors ivanovs, 28.07.2013 21:39      Komentāri (0)
Ja bērns aizvests no Latvijas uz ārvalsti, personai, kura uzskata, ka, aizvedot bērnu no Latvijas uz ārvalsti bez viņas ziņas un piekrišanas, ir noticis viņas aizgādības tiesību vai saskarsmes tiesību pārkāpums, ir šādas iespējas: 1. Saskaņā ar Civilprocesa likuma 771. nodaļas noteikumiem lūgt kompetento pilsētas vai rajona tiesu pieņemt lēmumu par pieprasījuma iesniegšanu ārvalstij par bērna atgriešanos Latvijā. 2. Vērsties ministrijā, lai noformētu pieprasījumu par bērna atgriešanos Latvijā vai pieprasījumu par saskarsmes tiesību nodrošināšanu ar bērnu. 3. Vērsties tās valsts, uz kuru bērns aizvests vai kurā bērns aizturēts Centrālajā iestādē ar pieprasījumu par bērna atgriešanos Latvijā vai saskarsmes tiesību nodrošināšanu ar bērnu. 4. Vērsties tās valsts, uz kuru bērns aizvests vai kurā bērns aizturēts, tiesā, lūdzot to pieņemt lēmumu par bērna atgriešanos Latvijā vai saskarsmes tiesību nodrošināšanu ar bērnu. Minētās iespējas nav savstarpēji saistītas, persona var izmantot jebkuru no tām, neizmantojot pārējās. Plašāka informācija: http://www.tm.gov.lv/lv/starptautiska-sadarbiba/bernu-prettiesiska-aizvesana-aizturesana#Ja bērns aizvests no Latvijas uz ārvalsti

Labvakar!
Musu maja pirms 4 gadiem tika izveidota apsaimniekosanas biedriba. Taja pat laika visa maja nolema pariet no centralapkures uz gazes apkuri. Musu dzivokli uz to bridi jau 3 gadus bija gazes apkure. Biedriba sastadija ligumus par gazi, kur tarifs bija 1,65 Ls par kubikmetru. Musu dzivoklim tarifs bija 2,40 Ls par kubikmetru, jo mes nebijam samaksajusi par stabilizetaju. Ligumu neesam parakstijusi un noteiktu laiku par gazi maksajam pec tarifa, kas pierakstits liguma. Kadu laicinu velak nacam pie biedribas valdes priekssedetaja ar lugumu stabilizetaju apmaksat pa dalam, parada samaksa ieskaitot summu, ko jau esam parmaksajusi (jo mums tarifs bija 2,40, tai laika, kad citiem majas iedzivotajiem 1,65). uz ko mums atbildeja, ka tarifu nemainot, jo mes esam paradnieki (tai laika bija sakrajies neliels parads par apsaimniekosanas maksu, jo bija lielas grutibas ar naudu). Sa gada janvari musu maja tika sasaukta sapulce, kur tika nolemts par namu apsaimniekotaja mainu. kad bijam izstastijusi musu gazes situaciju jaunajam apsaimniekotajam, vins ieteica uzrakstit iesniegumu biedribas valdes prieksedetajam ar lugumu veikt parrekinu par maksajumiem par gazi (esam saskaitijusi pasi, ka pa 4 gadiem sanak diezgan zolida parmaksas summa ). iesniegumu atdevam tiesi valdes locekla rokas un ludzam iesniegumu parakstit un uzlikt datumu, kad iesniegums sanemts. iesniegums bija rakstits 15.03.2013. Lidz sim bridim vel neesam sanemusi nekadu atbildi. par gazi viniem uz doto bridi nemaksajam.
Paskaidrojiet, ludzu, ka mums rikoties?ka panakt parrekinu par visiem 4 gadiem?
Paldies!

Margarita, 25.07.2013 00:39      Komentāri (0)
Ja Jūs uzskatāt, ka Jūs esat pārmaksājuši mājas pārvaldniekam par kādām pozīcijām un Jūs to varat pierādīt, Jums ir jāprasa pārrēķinu, ko Jūs, kā es sapratu no Jūsu vēstules, jau esat darījuši. Ja atbildes nebūs, vai būs negatīva, vienīgais ceļš, kā atgūt pārmaksāto naudu ir vēršanās tiesā ar prasības pieteikumu par pārmaksātās naudas atmaksu.
Marta, 21.07.2013 20:40      Komentāri (0)
Jānodrošina tāda kārtība, lai iedzīvotāji neveiktu patvarīgus pieslēgumus mājas komunikācijām, bet, ja kāds, tomēr, pieslēdzies, tad nepieciešams veikt tehniskus pasākumus, lai likvidētu patvarīgās darbības sekas. Bez tam, patvarīgas pieslēgšanās faktu mājas komunikācijām nepieciešams dokumentāli nofiksēt, ja iespējams, pieaicinot kādas pašvaldības institūcijas darbiniekus, piemēram, pašvaldības policiju vai īres valdi. Tāds dokuments var turpmāk noderēt dažādās situācijās, tajā skaitā, iespējamā tiesvedībā ar parādnieku.

Musu majas dzivokliem (privatizet) no namu apsaimniekotaja, ka jau katru menesi, atnak kvits par komunalajiem maksajumiem, bet ar pazinjojumu, ka tiksot mainits jumta segums, tapec 2 gadu garuma jauzkraj lidzekli siem remontdarbiem, kas sastada +52ls pie ikmenesa komunalajiem maksajumiem. namu parvalde tika iesniegts iesniegums par atteiksanos no sadiem remont darbiem. Iesniegums pienemts un apstiprinats. Cik saprotu tad visas sis it ka remonta darbu summas butu jaanule, jo atteikums pienemts un remonts netiksot veikts. Tacu NP so summu 52 ls ierakstijusi ka paradu, un nu tas aug katru menesi par 52 ls. Sanak, ka ir mistisks parads ne par ko, un tas aug 100% apmera (soda nauda) ik menesi. Un nu, NP draud iesudet mus tiesa un izlikt no dzivokla. Mums gruti saprast par ko, ja parads ir ne no kurienes un ne par ko?

Janina, 18.07.2013 11:06      Komentāri (0)
Rekomendēju Jums vērsties ar rakstveida iesniegumu pie Jūsu mājas pārvaldnieka ar lūgumu paskaidrot, vai ir spēkā lēmums par mājas jumta plānoto remontu un šī remonta plānotām izmaksām, ja ir, tad kāpēc nav ņemts vērā iedzīvotāju iesniegums par atteikšanos no šī remonta un kāpēc ikmēneša rēķinā tiek piestādītas papildus izmaksas Ls 52 apmērā. Tāpat jānoskaidro, vai pārvaldnieka rīcībā ir Jūsu mājas dzīvokļu īpašnieku kopības lēmums par attiecīgiem remonta darbiem un to izmaksām, vai lēmums pieņemts pamatojoties uz pārvaldnieka piestādīto tāmi un jāiepazīstas ar šo tāmi. Saņemot visu nepieciešamo informāciju ir iespējams pieņemt lēmumu, vai turpmāk apmaksāt pārvaldnieka piestādītās papildu izmaksas un vai būtu lietderīgi prasīt atmaksāt, iespējami, pārmaksātās naudas summas.

Dzīvokļa īpašuma likuma 13. pants nosaka, ka: (1) Dzīvokļa īpašnieks atbilstoši viņa dzīvokļa īpašumā ietilpstošās kopīpašuma domājamās daļas apmēram sedz uz dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma pamata noteiktos izdevumus obligāti veicamo dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbību veikšanai, kā arī dzīvokļu īpašnieku kopības noteikto atlīdzību pārvaldniekam par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu, ja tāda paredzēta dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līgumā. (2) Dzīvokļa īpašnieks atbilstoši viņa dzīvokļa īpašumā ietilpstošās kopīpašuma domājamās daļas apmēram sedz uz dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma pamata noteiktos izdevumus citu dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbību veikšanai, kas nodrošina dzīvojamās mājas uzlabošanu un attīstīšanu, veicina optimālu tās pārvaldīšanas izdevumu veidošanu un attiecas uz: 1) kopīpašumā esošo dzīvojamās mājas elementu, iekārtu vai komunikāciju nomaiņu, kuras rezultātā samazinās mājas uzturēšanas izmaksas; 2) pasākumiem, kuru rezultātā samazinās izdevumi par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu. (3) Pieņemot šā panta otrajā daļā minēto lēmumu, dzīvokļu īpašnieku kopība izvērtē dokumentus, kas pamato attiecīgo darbību izmaksu efektivitāti atbilstoši šā panta otrās daļas 1. un 2.punktā noteiktajam.

Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 6. panta 2. daļa nosaka, ka obligāti veicamās pārvaldīšanas darbības ir šādas: 1) dzīvojamās mājas uzturēšana (fiziska saglabāšana) (turpmāk — uzturēšana) atbilstoši normatīvo aktu prasībām: a) dzīvojamās mājas sanitārā apkope, b) apkures, aukstā ūdens un kanalizācijas nodrošināšana, kā arī sadzīves atkritumu izvešana, c) dzīvojamās mājas, tajā esošo iekārtu un komunikāciju apsekošana, tehniskā apkope un kārtējais remonts, d) dzīvojamai mājai kā vides objektam izvirzīto prasību izpildes nodrošināšana, e) dzīvojamās mājas energoefektivitātei izvirzīto minimālo prasību izpildes nodrošināšana; 2) pārvaldīšanas darba plānošana, organizēšana un pārraudzība, tajā skaitā: a) pārvaldīšanas darba plāna, tajā skaitā uzturēšanai nepieciešamo pasākumu plāna, sagatavošana, b) attiecīgā gada budžeta projekta sagatavošana, c) finanšu uzskaites organizēšana; 3) dzīvojamās mājas lietas (turpmāk — mājas lieta) vešana; 4) līguma par piesaistītā zemesgabala lietošanu slēgšana ar zemesgabala īpašnieku; 5) informācijas sniegšana valsts un pašvaldību institūcijām.
Guntars, 10.07.2013 12:58      Komentāri (0)
Atbilstoši Latvijas Republikas likumdošanai daudzdzīvokļu mājas var būt sadalītas dzīvokļu īpašumos un var nebūt sadalītas dzīvokļu īpašumos. Ja māja ir sadalīta dzīvokļu īpašumos, tad lēmumus par mājas pārvaldīšanu pieņem atbilstoši Dzīvokļu īpašuma likuma 17. pantam: (1) Pieņemot dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu, katram dzīvokļa īpašniekam ir tik balsu, cik dzīvokļu īpašumu viņam pieder. (2) Ja vienam dzīvokļu īpašniekam pieder vairāk nekā puse no dzīvojamā mājā esošajiem dzīvokļiem, balsojot viņam ir 50 procenti balsu no visām dzīvokļu īpašnieku balsīm. Ja dzīvojamā māja nav sadalīta dzīvokļu īpašumos, tad lēmumus pieņem atbilstoši Civillikuma 1068. pantam: rīkoties ar kopīpašuma priekšmetu, kā visumā, tā arī noteiktās atsevišķās daļās, drīkst tikai ar visu kopīpašnieku piekrišanu; bet ja kāds no viņiem rīkojas atsevišķi, tad šī rīcība nevien nav spēkā, bet arī uzliek pēdējam pienākumu atlīdzināt pārējiem zaudējumus, kas viņiem ar to nodarīti. Tātad, ja dzīvojamā māja ir sadalīta dzīvokļu īpašumos, tad katram dzīvokļu vai nedzīvojamo telpu īpašniekam ir tik balsu, cik īpašumu viņam pieder, atbilstoši nodalījumu skaitam zemesgrāmatā. Ja dzīvojamā māja nav sadalīta dzīvokļu īpašumos un katram dzīvokļa lietotājam pieder mājas domājamā daļa, tad saistošus lēmumus var pieņemt tikai vienbalsīgi.
Līga, 09.07.2013 17:31      Komentāri (0)
Var gatavot tiesā prasību par īres līguma izbeigšanu un īrnieku izlikšanu no dzīvojamām telpām, ja ir sakrājies trīs mēnešu parāds par īri vai pamatpakalpojumiem. Tātad, ja īrnieks maksājuma uzdevumā nenorāda maksājuma mērķi pa pozīcijām (piemēram, īre, aukstais ūdens, apkure un tamlīdzīgi), jāgaida, lai parāds sasniedz triju mēnešu kopējo maksājuma apmēru un brīdinot īrnieku mēnesi iepriekš, var gatavot dokumentus tiesā. Ja īrnieks norāda maksājuma uzdevumā pozīcijas, par kurām maksā un parādu par īri un pamatpakalpojumiem tam nav, var vērsties tiesā ar prasību par parāda piedziņu. Kas attiecas uz jauno Īres likumu, kuru gatavo Ekonomikas Ministrija, tad tas vēl tikai top un kādas būs jaunā likuma normas vēl pāragri spriest.

2007. gadā iegādājos dzīvokli un tajā bija īrnieki, kuru īres tiesības nostiprinātas likumā kā denacionalizētā nama īrnieki no padomju laikiem - īres līgums ir beztermiņa. Dzīvoklis atrodas Rīgas centrā. Vini par īri maksā 1 latu par kvadrātmetru.

Man tajā pašā laikā jāmaksā kredīts par šo dzīvokli, bet es tur nevaru dzīvot, jo īrniekus aizsargā likums, jo es to neieguvu denacionalizācijas ceļā.

Labi, es īrēju pats dzīvokli, lai būtu kur dzīvot, bet maksāju Purvciemā 4 Latus par kvm.

Kadu laiku atpakaļ gribeju vienoties ar īrniekiem lai viņi vismaz maksā vismaz 3 Ls, jo tādu summu maksā gandrīz visi apkārtējo dzīvokļu īrnieki - bet viņi nepiekrīt.

Man tādējādi ir daži jautajumi:
1) Kāda ir varbūtība, ja es savācu pierādījumus ka visi apkārtējie maksā 3 Ls par šāda dzīvokļa kvm un tiesas ceļā mainu šo īres maksu.

2) Cik ilgi ies tiesa ?

3) Man pašam vajag kur dzīvot - vai es varu iemitināties savā dzīvoklī un Rīgas Dome ierāda īrniekiem citu līdzīgu dzīvokli ?

Edgars, 09.07.2013 16:01      Komentāri (0)
Ja īrnieks nepiekrīt īres līguma grozījumiem attiecībā uz īres maksu, tad, teorētiski, pastāv iespēja, ka vēršoties tiesā un pierādot nepieciešamību paaugstināt īres maksu, var panākt īres līguma grozījumus attiecībā uz īres maksas apmēriem. Praktiski to panākt ir ļoti grūti, jo sarežģīti ir pierādīt nepieciešamos izdevumus dzīvojamās telpas uzturēšanai, kuri pamatā arī veido īres maksas apmērus. Īres maksa, atbilstoši likumā „Par dzīvojamo telpu īri” 11. panta, sastāv no dzīvojamās mājas apsaimniekošanas izdevumu daļas, kas ir proporcionāla attiecīgās izīrētās dzīvojamās telpas platībai, peļņas un obligātiem maksājumiem, kas ir nekustamā īpašuma nodoklis un zemes nomas maksa, ja zeme, uz kuras ir māja, pieder citam īpašniekam. Lai gan, likumā „Par dzīvojamo telpu īri” peļņas apmēri no īres līgumiem nav limitēti, tomēr tiesu praksē ir uzskats, ka peļņai jābūt samērīgai un saprātīgai, līdz ar to diez vai izdosies tiesas ceļā panākt ievērojamu peļņu no īres. Tas apstāklis, ka apkārtējie īrnieki maksā citu īres maksu, nekādā veidā nevar ietekmēt konkrētā dzīvokļa īres maksas apmērus. Tiesvedības ilgst gadiem un prasa ievērojamus finanšu līdzekļus. Situācija nav diez ko cerīga, tomēr rekomendēju Jums veikt pārrunas ar īrnieku un pakonsultēties pie kāda kompetenta jurista, kurš varēs, iepazīstoties ar konkrētiem dokumentiem, tajā skaitā īres līgumu, iespējams, dot kādu vērtīgu padomu.
Ansis Zvejnieks, 05.07.2013 01:13      Komentāri (0)
Ja ir sakrājies parāds par mājas apsaimniekošanu un saņemtajiem komunālajiem maksājumiem, tad jautājums ir jārisina. Nedrīkst atstāt visu pašplūsmā. Ja Jūsu paziņai ir grūtības ar dzīvokļa rēķina apmaksu, iespējams, var vērsties vietējā pašvaldībā ar lūgumu sniegt palīdzību. Ja paziņa atbilst noteiktiem kritērijiem, pašvaldībai ir pienākums sniegt sociālu atbalstu, tajā skaitā apmaksājot dzīvokļa rēķinus. Jāvēršas arī pie mājas pārvaldnieka ar rakstveida iesniegumu, minot tajā iemeslus kas bija par amatu apsaimniekošanas maksas un maksas par komunālajiem pakalpojumiem kavējumiem, lūgt atbrīvot no kavējuma naudas un vienoties par iespējamu parāda atmaksu. Rakstveida vēršanas pie pārvaldnieka pierāda Jūsu paziņas vēlēšanos atrisināt parāda problēmu un var nākt par labu iespējamās tiesvedības gadījumā.
Inese, 03.07.2013 09:36      Komentāri (0)
No tās informācijas, kuru Jūs sniedzat, izskatās, ka Jūs lietojiet citas personas īrētu pašvaldības dzīvokli bez kāda tiesiska pamata. Līdz ar to, es neredzu iespēju kā varētu pārrakstīt īres līgumu uz Jūs vārda.
Benita, 03.07.2013 06:20      Komentāri (0)
Jautājumu var risināt sasaucot dzīvokļu īpašnieku kopsapulci, pieaicinot apsaimniekotāju, uzklausot viņa paskaidrojumus un visiem kopā izlemjot kā rīkoties. Ja nav iespējams sasaukt dzīvokļu īpašnieku kopsapulci, var vērsties pie apsaimniekotāja individuāli. Acīmredzot Jūsu mājas apsaimniekotājam ir precīzāka informācija par tiesvedību un plāni kā rīkoties, ja tiesas lēmums būs nelabvēlīgs. Tāpēc ir jāpieprasa informācija no pārvaldnieka juristiem par tiesvedības gaitu, prasības apmēriem, prognozējamiem tiesvedības rezultātiem un kāda būs apsaimniekotāja rīcība, ja tiesa nospriedīs piedzīt nomas maksu par labu zemes īpašniekiem. Atkarībā no saņemtās informācijas varēs secināt, kā apsaimniekotājs plāno nokārtot saistības ar zemes īpašniekiem, kā arī, kāda apmēra un kādos termiņos viņš plāno saņemt finansējumu no dzīvokļa īpašniekiem. Apkopojot visu iegūto informāciju var plānot savu ģimenes budžetu.
Linda, 02.07.2013 16:33      Komentāri (0)
Nē, tāpat ir jāvēršas pēc palīdzības pašvaldībā un jāprasa, lai mājai nozīmē norīkoto pārvaldnieku. Atbilstoši Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 21.panta (2).daļai, attiecīgās administratīvās teritorijas pašvaldībai, veicot tai likumā noteiktās funkcijas un ievērojot šajā likumā noteikto kārtību, ir pienākums iecelt dzīvojamai mājai norīkoto pārvaldnieku, ja dzīvojamās mājas īpašnieks neveic obligāti veicamās pārvaldīšanas darbības vai nav uzdevis tās veikt pārvaldniekam un tā rezultātā tiek apdraudēta cilvēku dzīvība, veselība, drošība, īpašums vai vide. Obligāti veicamās pārvaldīšanas darbības ir noteiktas Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 6. pantā un tajā skaitā ir arī apkures, aukstā ūdens un kanalizācijas nodrošināšana, kā arī sadzīves atkritumu izvešana. Lietojot dzīvojamās telpas, kurās nav nodrošināta ūdens padeve, iedzīvotāju veselība tiek apdraudēta antisanitāro apstākļu dēļ un pašvaldībai ir nekavējoties jāveic attiecīgi pasākumi, lai novērstu šādu apdraudējumu.
Linda, 30.06.2013 21:52      Komentāri (0)
Atbilstoši likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 11.3 pantam ūdens un kanalizācija ir pamatpakalpojumi, kurus izīrētājs nav tiesīgs nesniegt. Par pamatpakalpojumu nesniegšanu, atbilstoši Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 150.3 pantam, ir paredzēta administratīvā atbildība fiziskām personām līdz 1000 latiem, juridiskām personām līdz 10000 latiem. Protokolus par administratīvo pārkāpumu sastāda attiecīgās pašvaldības institūcijas, Rīgā Rīgas pilsētas Īres valde. Rekomendēju Jums ar rakstveida iesniegumu vērsties attiecīgajā pašvaldības institūcijā, ja Jūs dzīvojiet Rīgā, tad Rīgas pilsētas Īres valdē, Raiņa bulvārī 23, korpuss 2, LV-1050, telefons 67012095.
Ērika, 25.06.2013 11:39      Komentāri (0)
Uz saņemto brīdinājumu ir rakstveidā jāatbild, paskaidrojot lietas būtību un klāt pieliekot pārdošanas līguma kopiju. Ja brīdinājumu nav izsniedzis mājas pārvaldnieks, tad rakstveidā ir jāinformē par lietas apstākļiem arī pārvaldnieku, tāpat pieliekot klāt pārdošanas līguma kopiju.
Maiga Černokozinska, 19.06.2013 07:44      Komentāri (0)
Dzīvokļa īpašniekam ir pienākums piedalīties kopā ar pārējiem dzīvokļu īpašniekiem mājas apsaimniekošanā un pārvaldīšanā. To nosaka likuma „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 50. pants. Pārvaldīšanas darbības, tajā skaitā obligātās, ir pārskaitītas Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 6. pantā. Savukārt Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas likuma 13. pantā ir teikts, ka daudzdzīvokļu mājas pārvaldīšanas uzdevumus var veikt tikai persona, kurai ir atbilstoša izglītība. No šo normatīvo aktu kopsakarības var secināt, ka, ja pārvaldniekam nav profesionālas izglītības, tad nav iespējams veikt mājas pārvaldīšanas darbus. Šo darbu nodrošināšana ir dzīvokļu īpašnieku ar likumu noteikts pienākums, līdz ar to dzīvokļu īpašniekiem ir ne tikai jānodrošina mājai pārvaldnieku, bet arī jānodrošina, lai izvēlētam pārvaldniekam būtu likumā noteikta izglītība. Atbilstoši Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 13. panta (1). daļai, ja pārvaldnieks ir juridiskā persona, dzīvojamo māju pārvaldīšanai nepieciešamo profesionālo izglītību un vismaz ceturto profesionālās kvalifikācijas līmeni apliecinošs dokuments nepieciešams tam juridiskās personas darbiniekam, kurš veic pārvaldīšanas līgumā uzdoto pārvaldīšanas uzdevumu attiecīgajā mājā. Tātad, ja pārvaldīšanas darbību veic juridiskā persona, tai jānodrošina profesionālo izglītību tai personai, kura veic pārvaldīšanas uzdevumus. To var panākt dažādi. Var pieņemt darbā personu ar attiecīgu izglītību, līdz ar to par šīs personas darba algu palielinās pārvaldīšanas izdevumi, kuri jāapmaksā dzīvokļu īpašniekiem, vai var apmācīt jau esošu darbinieku, līdz ar to apsaimniekošanas maksa palielinās par studijas izdevumiem. Faktiski, atbilstoši minētiem normatīvajiem aktiem, nodrošināt kvalificētu pārvaldnieku ir dzīvokļu īpašnieku pienākums, jo savādāk nav iespējams veikt mājas pārvaldīšanu, kas ir dzīvokļu īpašnieku ar likumu noteikts pienākums. Līdz ar to, visi izdevumu par pārvaldnieka kvalifikācijas nodrošināšanu gulstas uz dzīvokļu īpašnieku kopības. Tos var apmaksāt no uz dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma pamata noteiktās apsaimniekošanas maksas, jo bez pārvaldnieka izglītošanas nekāda apsaimniekošana nav iespējama, vai, ja šīs maksas nepietiek, vērsties pie dzīvokļa īpašniekiem ar tāmi par nepieciešamām papildus izmaksām.
Kristina, 12.06.2013 16:29      Komentāri (0)
Parādu var pieprasīt un piedzīt tikai no konkrētā parādnieka. Parādnieks ir dzīvokļa īpašnieks, kurš nav nomaksājis maksu par apsaimniekošanu un saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem. No jaunā dzīvokļa īpašnieka iepriekšējā īpašnieka parādus prasīt nav pamata. Parādā ir konkrēta fiziskā vai juridiskā persona, bet ne dzīvoklis. Kas attiecas uz mājas pārvaldnieka bilanci, tad neatgūti parādi tiek iekļauti bilancē kā nesaņemtie ienākumi.
Vanda, 11.06.2013 11:02      Komentāri (0)
Testamenta formu Civillikumā regulē vairāki panti, no 432. līdz 462. Minēšu dažus. LR Civillikums: 432. pants. Testamenti pēc savas formas ir vai nu publiski, vai privāti. 433. Publiskos testamentus taisa pie notāra, bāriņtiesā vai pie Latvijas konsula ārzemēs. 434. Publisks testaments taisāms testatora personīgā klātbūtnē, piedaloties diviem lieciniekiem. 436. Par publiska testamenta oriģinālu atzīstams testaments, kas ierakstīts notāra vai konsula aktu grāmatā, bet bāriņtiesā - testamentu grāmatā. Pēc oriģināla parakstīšanas testatoram izdodams izraksts. 437. Izrakstam, kas izdots testatoram, ir tāds pats spēks kā testamenta oriģinālam. Izceļoties strīdam par nesaskaņu starp šiem diviem dokumentiem, priekšroka dodama oriģinālam, ja tajā neizrādās apstrīdamos pantos izdzēsumi vai pārlabojumi, uz kuriem nav attiecīgā kārtā aizrādīts. Otro un turpmākos izrakstus no publiska testamenta, testatoram dzīvam esot, var izdot tikai viņam pašam vai viņa pilnvarniekam, kas pilnvarots ar sevišķu pilnvaru. 445. Lai privāts testaments būtu spēkā, jābūt pārliecībai, ka to taisījis mantojuma atstājējs un ka tas izteic pareizi viņa pēdējo gribu. 446. Šim nolūkam (445. p.) privātu testamentu taisot pieaicināmi vismaz divi ticami liecinieki, izņemot 451. pantā norādīto gadījumu. Privāti testamenti taisāmi rakstiski, izņemot 460. pantā paredzētos gadījumus. 451. Ja testators visu testamentu pats uzrakstījis un parakstījis, tad tas ir spēkā arī bez lieciniekiem. 460. Ja mantojuma atstājējam ārkārtīgu apstākļu dēļ nav iespējams taisīt rakstisku privātu vai publisku testamentu, tad viņam ir tiesība izteikt savu pēdējo gribu mutiski. Šāds mutisks testaments testatoram jāizteic divu šim nolūkam pieaicinātu liecinieku klātbūtnē, uz kuriem attiecināmi 448. panta noteikumi, ar to izņēmumu, ka liecinieku lasīt un rakstīt prašana šajā gadījumā nav nepieciešama. 448. Nespējīgi testamenta liecinieki ir: 1) tie, kas miesīgu vai garīgu trūkumu dēļ nespēj pareizi un pilnīgi saprast un apliecināt attiecīgo aktu, un proti: personas ar garīga rakstura vai citiem veselības traucējumiem, nepilngadīgie, kurlie, mēmie, aklie, kā arī rakstīt un lasīt nepratēji; 3) tie, kas ar to pašu testamentu iecelti par mantiniekiem vai legātāriem, viņu laulātie, kā arī šo mantinieku vai legātāru radnieki līdz ceturtai pakāpei un svainieši līdz trešai pakāpei ieskaitot.
Rita, 29.05.2013 11:56      Komentāri (0)
Atbilstoši likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 40. pantam, izīrētāja pienākums ir nodot īrniekam dzīvojamo māju (dzīvojamo telpu) ar visiem tās piederumiem tādā stāvoklī, lai īrnieks varētu dzīvojamo māju (dzīvojamo telpu) lietot un iegūt no tās visu to labumu, kādu viņam saskaņā ar dzīvojamās telpas īres līgumu ir tiesības saņemt. Attiecībā uz apkuri, tad minētā likuma 11.3 pants nosaka, ka apkure ir viens no pamatpakalpojumiem, kuru izīrētājs nav tiesīgs nesniegt. Rekomendēju Jums vērsties Jūsu pašvaldībā rakstveidā ar prasību piedāvāt Jums īrei dzīvojamās telpas, kuras atbilst likuma „Par dzīvojamo telpu īri” un citu normatīvo aktu prasībām.
Vija, 28.05.2013 15:15      Komentāri (0)
L&T un citiem komunālo pakalpojumu sniedzējiem dzīvokļu īpašnieks maksājumus veic caur mājas pārvaldnieku, kopā ar apsaimniekošanas maksu un rēķini tiek piestādīti vienā kvītī. Kas attiecas uz IZZI un citiem pakalpojumu piegādātājiem ar kuriem ir noslēgti tiešie līgumi, tad jautājumi par parāda esamību vai neesamību ir jārisina pārrunu veidā, cenšoties panākt vienošanos. Ja vienošanos panākt neizdodas, tad kreditors parādu var piedzīt tikai caur tiesu, kur viņam ir jāpierāda parāda pamatotība.

Labdien.Situacija sekojoša-dzivojam pasvaldibas maja,dzivokli nav privatizeti (paliek pasvaldibas ipasuma)-maja ir avarijas stavokli-ir pienemts RD lemums par iedzivotaju izvietošanu.Ilgus gadus mokamies ar kanalizaciju,kura ir avarijas stavokli un butiba lietosanai nederiga!kad celas gruntsudeni vai iet stiprs lietus kanalizacija piepildas un tad mums caur namu parvaldi jasauc asinizacijas mašina lai tas akas iztira-bet gruntsudenu del tas pec isa laika atkal ir pilnas-lieki piebilst ka par asinizaciju jamaksa iedzivotajiem!!!!diezgan lielu naudu!kanalizacijas caurules bieži aizsere un tad viss peld pa gridu-kas noved pie ta ka lietot labieriecibas(kapņu telpa) nav iespejams pat nedelas garuma....un tas notiek diezgan bieži.Berniem pat ziema jaiet ara zem kruma!!!protams ka majai ir lieli paradi.
Jautajumi: kam jamaksa par asenizacijas pakalpojumiem,ja asenizaciju javeic biezak neka to vajadzetu kanalizacijas avarijas stavokla deļ?vai tiešam iedzivotajiem jamaksa par gruntsudens izvesanu no akas?vai iedzivotaji likumigi var atteikties maksat par šo pakalpojumu un kads normativais akts regule to ka tiek iekaseta maksa par komunalo pakalpojumu kas netiek pienacigi nodrosinats?vai iedzivotaji var atgriezt samaksato par pakalpojumu asenizacija?
Paldies.

irena, 10.05.2013 21:32      Komentāri (0)
Atbilstoši likumā „Par dzīvojamo telpu īri” 40.pantam izīrētājs nodrošina dzīvojamās mājas (dzīvojamās telpas) uzturēšanu atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām būvniecības un higiēnas prasībām, kā arī veic dzīvojamās mājas (dzīvojamās telpas) kapitālo remontu. Tāpat, atbilstoši minētam pantam, izīrētājs atbild par dzīvojamās mājas konstruktīvo elementu un inženierkomunikāciju bojājumiem, kas radušies mājas vispārējās nolietošanās rezultātā. Tātad, izīrētājam, Jūsu gadījumā Rīgas domei, ir jāveic kanalizācijas cauruļvadu, savienojuma mezglu un aku remontu tādā kvalitātē, lai šīs inženiertehniskās ierīces būtu hermētiskas un nenotiktu gruntsūdeņu un citu vielu vai priekšmetu iekļūšana tajās no ārpuses. Ja kanalizācijas caurules aizsērē, tās ir jātīra izīrētājam, jo šie darbi ir attiecināmi pie apsaimniekošanas izdevumiem, bet atbilstoši likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 11.pantam apsaimniekošanas maksa ir iekļauta īres maksā. Kanalizācija ir pamatpakalpojums, kuru atbilstoši likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 11.3 pantam izīrētājs nav tiesīgs nesniegt īrniekam, savukārt, ja izīrētājs nenodrošina attiecīgos pamatpakalpojumus, tad viņam ir jāatlīdzina īrniekam visus nodarītos zaudējumus. Attiecībā par nepamatoti samaksātās naudas atgriešanu sākumā ir jāvēršas ar iesniegumu namu pārvaldē un kad tiks saņemts atteikums, ar prasību tiesā.
Lauris, 01.05.2013 19:14      Komentāri (0)
Elektroenerģijas patērētajam ir jāmaksā par elektroenerģijas patēriņu atbilstoši attiecīgā skaitītāja vai kontrolskaitītāja rādījumiem. Ja kooperatīvs ir elektroenerģijas lietotājs, bet Jūs apakšlietotājs, tad kooperatīvs norēķinās ar elektroenerģijas piegādātāju, bet Jūs un visi pārējie apakšlietotāji apmaksā kooperatīvam savu daļu no patērētās elektroenerģijas. Ja Jūs rakstveidā pieprasījāt kooperatīva amatpersonām atslēgt elektroenerģijas padevi savam īpašumam un apmaksājat attiecīgo pakalpojumu, tad Jums nevajadzētu maksāt par nepatērētu elektroenerģiju, lai gan Jūsu pienākums bija pārliecināties, ka elektroenerģijas padeve Jūsu īpašumam tiešām tika atvienota. Ja visas minētās darbības netika veiktas, vai, ja kooperatīva administrācija nesniedz tādu pakalpojumu kā elektroenerģijas atvienošanu atsevišķiem īpašumiem, tad attiecīgo elektroenerģijas patēriņu ir jāapmaksā. Tomēr, vajadzētu noskaidrot no kurienes ir izveidojies tik liels elektroenerģijas patēriņš tajā laikā, kad Jūs nelietojat savu dārza mājiņu. Tāpat varat iesniegt kooperatīva administrācijai rakstveida iesniegumu ar lūgumu paskaidrot kā varēja gadīties, ka Jūsu prombūtnes laikā Jūsu dārza mājiņā tika patērēta elektroenerģija. Iespējams, ka uzmanīgi pārbaudot visus lietas apstākļus, kā arī apsekojot elektroenerģijas piegādes līnijas, tiks noskaidrots elektroenerģijas patēriņa iemesls.
Nora, 30.04.2013 23:39      Komentāri (0)
Daudzdzīvokļu mājas kanalizācijas tīkls līdz kontrolakai ir dzīvokļu īpašnieku kopīpašums. Atbilstoši Dzīvokļa īpašuma likuma 13. pantam kopīpašumā esošo dzīvojamās mājas elementu, iekārtu vai komunikāciju nomaiņu sedz dzīvokļa īpašnieks atbilstoši viņa dzīvokļa īpašumā ietilpstošās kopīpašuma domājamās daļas apmēram.
Inga, 29.04.2013 20:05      Komentāri (0)
Protams, ja nav īres līguma un dzīvoklī konkrētā persona nav iemitinājusies, tad prasīt no šīs personas īres maksu ir absurdi. Tomēr, no Jūsu jautājuma izriet, ka minētā persona ir lietojusi dzīvojamās telpas agrāk, jo Jūs šo personu saucat par īrnieku. Līdz ar to, nevar atbildēt uz Jūsu jautājumu nezinot pilnībā lietas materiālus, piemēram, uz kāda pamata minētā persona ir iemitinājusies konkrētās dzīvojamās telpas, cik ilgu laiku tur dzīvojusi, kad izīrētājs ir ieguvis īpašuma tiesības, vai dzīvojamās telpas ir kādas mēbeles vai cita kustamā manta, vai ir bijusi sarakste starp īrnieku un izīrētāju un kāda tā ir bijusi, kādā veidā minētā persona ir pametusi dzīvojamās telpas un daudz ko citu. Ja vēlaties saņemt precīzāku atbildi, zvaniet man un vienosimies par konsultāciju.
Inga, 29.04.2013 10:27      Komentāri (0)
Var. Atbilstoši LR Civillikuma 1488. pantam, kad prasības tiesību uz darījuma pamata vispār un par tā izpildīšanu sevišķi likums dara atkarīgu no tā rakstiskās formas, tad, ja rakstisks akts nav sastādīts, jāievēro sekojošais: 1) darījumam, ko izpildījušas abas puses, ir tādas pašas sekas, kādas tam būtu, ja tas būtu uzrakstīts, un to, kas pēc tā jau dots vai izdarīts, nevar prasīt atpakaļ; 2) ja viens no dalībniekiem līgumu labprātīgi izpilda, bet otrs izpildījumu pilnīgi vai pa daļai pieņem, tad pirmajam vairs nav tiesības prasīt atpakaļ to, ko viņš izpildījis, ja vien otrais savkārt ir gatavs izpildīt to, kas tam jāizpilda; bet ja pēdējais izvairās izpildīt savu saistību, tad pirmajam, kaut gan viņš nevar prasīt, lai līgumu izpilda, ir tiesība prasīt, vai nu lai atdod atpakaļ to, ko viņš izpildījis, vai arī lai to atlīdzina; 3) Kamēr neviena puse nav vēl neko izpildījusi, prasības tiesība nav pielaižama, pats darījums nav spēkā un katrs tā dalībnieks var no tā vienpusēji atkāpties. Līdz ar to ir secināms, ka, ja nav ievērota īres līguma rakstiskā forma, tad izīrētājs, kurš ir izpildījis savas saistības un konkrētu laika periodu ir devis iespēju lietot sev piederošas dzīvojamās telpas, var prasīt, lai telpu lietotājs sniedz atlīdzību par periodu, kurā viņš šīs telpas ir lietojis.
Tatjana, 28.04.2013 18:26      Komentāri (0)
Jūs varat prasīt dzīvesvietas deklarāciju pamatojoties uz noslēgto īres līgumu, norādot izīrētāja (kurš ir norādīts īres līgumā) vārdu vai nosaukumu deklarēšanas veidlapas 2. sadaļā ( Ministru Kabineta noteikumu Nr. 1194 „Noteikumi par dzīvesvietas deklarācijas veidlapu, deklarācijā sniegto ziņu pārbaudes kārtību un dzīvesvietas elektroniskās deklarēšanas kārtību” pielikums). Ja īres līgums ir nozaudēts, tad prasība ir jāpamato uz Jūsu vai Jūsu ģimenes locekļu pierakstu konkrētā dzīvojamā telpā pirms mājas denacionalizācijas, norādot sadaļā „dzīvesvietas deklarēšanās cits tiesiskais pamats” pierakstu konkrētā adresē.
solvita, 21.04.2013 21:25      Komentāri (0)
Dzīvokļa īpašnieka īpašumtiesību spēkā esamību var pārliecināties zemesgrāmatā. Tāpat Jūs varat prasīt jaunam dzīvokļa īpašniekam, lai uzrāda zemesgrāmatas apliecību. Jaunais dzīvokļu īpašnieks Jūs nevar piespiedu kārtā izlikt no dzīvojamām telpām, ja Jūs tās neatbrīvosiet labprātīgi. Par personu piespiedu izlikšanu no dzīvojamām telpām var lemt tikai tiesa. Līdz ar to, normatīvajos aktos nav noteikts termiņš kādā Jums būtu jāatbrīvo dzīvoklis. Tomēr, jārēķinās, ka ja Jūs brīvprātīgi neatbrīvosiet dzīvojamās telpas un notiks tiesvedības process, no Jums var tikt piedzīti tiesas izdevumi.
Liene, 19.04.2013 19:29      Komentāri (0)
Pašvaldības prasība par kaimiņu liecībām sakarā ar personas deklarēšanas anulēšanu ir prettiesiska, jo nav pamatota ar normatīvajiem aktiem. Pašvaldībai ir jāpieņem visus iedzīvotāju iesniegumus un laicīgi jāatbild uz tiem. Ja atbildē būs ietverta prasība par lieciniekiem, tad tādu prasību var un vajag apstrīdēt administratīvajā tiesā.
Jānis, 09.04.2013 16:01      Komentāri (0)
Atvainojos par savlaicīgi nesniegtām atbildēm.
Tatjana, 21.03.2013 16:23      Komentāri (0)
Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 6. pants nosaka, ka obligāti veicamās pārvaldīšanas darbības ir šādas: līguma par piesaistītā zemesgabala lietošanu slēgšana ar zemesgabala īpašnieku. Tātad, pārvaldniekam ir jāslēdz nomas līgums ar zemes īpašnieku. Kamēr tāda līguma nav, nav ari pamata maksāt par zemes nomu. Tomēr, līgums agri vai vēlu acīmredzot noslēgts tiks un, iespējams, būs jāsamaksā par visu zemes īpašniekam piederošu zemes lietošanas laiku. Iespējams, mājas pārvaldnieks iekasē savlaicīgi nomas maksu, lai noslēdzot nomas līgumu neizveidotos pārāk liela maksājuma summa.
Zaiga, 10.03.2013 00:13      Komentāri (0)
Likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 40. panta otrā daļa nosaka, ka izīrētājs nodrošina dzīvojamās mājas (dzīvojamās telpas) uzturēšanu atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām būvniecības un higiēnas prasībām, kā arī veic dzīvojamās mājas (dzīvojamās telpas) kapitālo remontu. Tātad, ja māja neatbilst būvniecības un higiēnas prasībām ir jāvēršas pie izīrētāja ar prasību novērst minētos trūkumus. Īrnieks nav tiesīgs patstāvīgi ierosināt mājas tehnisko ekspertīzi, jo īres attiecības attiecas tikai uz īrējamo platību, bet neattiecas uz visu māju. Jūsu gadījumā var vērsties pie mājas pārvaldnieka norādot ēkas tehniskos trūkumus un pieprasot veikt tehnisko ekspertīzi, kā ari novērst trūkumus. Atbilstoši Latvijas būvnormatīva LBN 405-01 „Būvju tehniskā apsekošana” prasībām, tiesības veikt tehnisko apsekošanu, lai novērtētu ēkas konstrukciju tehnisko stāvokli un/vai noteiktu ēkas konstrukciju bojājumu cēloņus, ir attiecīgajā jomā sertificētai fiziskai personai vai licencētai juridiskai personai
Deniss, 25.02.2013 17:08      Komentāri (0)
Mājas pārvaldītājs var prasīt kavējuma procentus atbilstoši noslēgtajam apsaimniekošanas līgumam. Ja piestādītajos rēķinos pēkšņi parādās liela kavējuma nauda, bet iepriekšējos rēķinos tāda netika uzrādīta, tad jāvēršas pie pārvaldnieka, vēlams rakstveidā, lai paskaidro minētās summas pamatojumu. Saņemot atbildi ir jālemj kā rīkoties turpmāk, vai maksāt uzrēķināto summu, vai nemaksāt. Ja minētais uzrēķins ir pamatots, tad ir varbūtība, ka pārvaldnieks to piedzīs caur tiesu. Diemžēl Rīgā nav citas institūcijas, kas izskata iedzīvotāju finansiālos strīdus ar mājas pārvaldnieku, izņemot tiesas.
Inguna, 20.02.2013 22:51      Komentāri (0)
Dzīvojamās telpas gaisa temperatūru nosaka Ministru Kabineta noteikumu Nr.102 „Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 211-08 “Daudzstāvu daudzdzīvokļu dzīvojamie nami” 2. pielikums. Tomēr ne šis, ne citi normatīvie akti neparedz kādas sankcijas par to, ka kāds neapkurina sev piederošu dzīvokli. Līdz ar to ietekmēt Jūsu kaimiņu ir sarežģīti. Nodarītos zaudējumus var piedzīt caur tiesu, tomēr, Jūsu gadījumā būs ļoti grūti pierādīt zaudējumu apmērus un kaimiņa vainu.

Labdien.Ir noslēgts dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas līgums.Dzīvoklis ir daudzdzīvokļu mājā.Dzīvoklis ir privatizēts.Vai namu apsaimniekotājs drīkst iekasēt lielākus tarifus par apkuri,ūdeni,kanalizāciju,nekā noslēgts līgumā?Līgumā ir punkts,ka dzīvokļa īpašnieks ir jābrīdina trīs mēnešus iepriekš par maksas paaugstināšanos,kas savukāt no piegādātāja puses nav darīts.6.2 punkts Iamaiņas līgumā tiek noformētas rakstveidā,noslēdzot vienošanos,kas ir šī Līguma neatņemama sastāvdaļa.6.5 šo Līgumu var grozīt tikai pēc dzīvokļa īpašnieka un mājas pārvaldnieka savstarpējas vienošanās.Nekādas vienošanās nav bijušas.Maksas palielinātas jau trīs gadus,līgums joprojām tas pats.Vai man obligāti ir jāmaksā dārgie tarifi vai varu maksāt tos,ar kādiem noslēgts līgums?Vai es kā pakalpojuma ņēmējs varu lūgt,namu apsaimniekotāju,lai man taisa pārrēķinu par visām pārmaksātajiem
pakalpojuma tarifiem.Līgumā ir citi,bet jāmaksā ir citi.Kā man rīkoties?Paldies par atbildi!

Lāsma, 19.02.2013 13:07      Komentāri (0)
Dzīvokļa īpašuma likuma 10. pants nosaka, ka dzīvokļa īpašniekam ir pienākums: norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu (piemēram, apkure, aukstais ūdens, kanalizācija, sadzīves atkritumu izvešana). Līdz ar to, ja Jūs nemaksāsiet par saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem pamatojoties uz to, ka attiecīgi komunālo pakalpojuma izmaiņas nav fiksētas apsaimniekošanas līgumā un Jūs netikāt brīdināti par šīm izmaiņām, pārvaldnieks var vērsties tiesā un prasīt piedzīt no Jums pilnu summu par saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem, pamatojot savu prasību ar likuma normu. Tad tiesa izlems Jūsu strīdu. Vai tiesa uzskatīs Jūsu atteikumu maksāt par saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem pamatojoties uz to, ka līgumā ir minēti vecie tarifi un nav bijis brīdinājuma, par pietiekošu? Domāju, ka nē, jo likuma normām ir augstāks spēks kā līguma nosacījumiem.
Inga, 12.02.2013 07:31      Komentāri (0)
Īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu var noskaidrot zemesgrāmatā. Rīgas pilsētas zemesgrāmatu nodaļa atrodas Rīgā, Ūnijas ielā 8, korpuss 9, tālrunis 67225246.
ilze , 11.02.2013 22:55      Komentāri (0)
Dzīvokļa īpašnieks var pārdot viņam piederošu dzīvokli bez šajā dzīvoklī deklarētu personu piekrišanas.
Maira, 31.01.2013 10:31      Komentāri (0)
Ūdens patēriņa izmaksām, kuras iekļautas dzīvokļu īpašniekam piestādītos rēķinos nav nekāda sakara ar tiesas izdevumiem.

Labdien!
Iepriekšējais apsimniekotājs likvidējas.Vai rāus mēnešus bijām bez apsiamniekotāja.Jauna firma sasauca mājas sapulci, kurā māja nobalsoja pret to,lai šī firma būtu apsaimniekotājs.Aktīvi sapulcē uzstājos un savu viedokli aegumentēju kāpēc mums konkrētais apsaimniekotājs nav vajadzīgs.Konkrētā dzivoklī nedzīvoju,kā arī neviens cits tur nedzīvo.2012.gada beigās ierados apskatīt savu īpašumu u pasta kastītē ieraudzīju rēķinus par apsaimniekošanu,kas tur likti jau pusgada garumā.Rēķini ir no firmas, no kuras sapulcē atteicāmies.Firmas īpašnieki mani pazīstr,kā arī zin kur stradāju un dzīvoju,kā arī zina to,ka adresē,ne es ne arī kāds cits nedzīvo.Dzirdu no apkārtēiemka it kā esot bijusi vēl viena sapulce,kur it kā ir savākts tas 51% par to,lai apsaimniekotu konrētā firma.Uzskatu,ka apzināti netiku informēta par konkrēto sapulci,lai es ar saviem argumentiem nesnoskaņotu cilvēkus balsot pret.Kā arī līdz pat šim brīdim neviens nav papūlējies no konkrētās apsaimniekošanas firmas mani uzmeklēt,lai painformētu par to,ka ir tāda apsaimniekošana vispār un lai piedāvātu noslēgt līgumu,lai gan uzsvēršu vēlreiz-konkrētās firms īpašniekus zinu personīgi n viņi zina manu telefona numuru un zina arī kur es dzīvoju un strādāju.Jautājums-VAI MAN ŠĀDĀ GADĪJUMĀ IR JĀMAKSĀ APSAIMNIEKOŠANAS MAKSA???UN JA JĀ, TAD KĀPĒC?

Zane, 22.01.2013 10:52      Komentāri (0)
Apsaimniekošanas maksa ir jāmaksā mājas apsaimniekotājam pamatojoties uz dzīvokļa īpašuma likuma 10. panta, kurš nosaka, ka dzīvokļa īpašniekam ir pienākums: segt dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumus. Kas attiecas uz nevēlamo mājas apsaimniekotāju, tad viņu var nomainīt ar jaunu dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu.
Rasa, 21.01.2013 00:14      Komentāri (0)
Pašvaldība sniedz palīdzību dzīvokļa jautājuma risināšanā dažāda statusa iedzīvotājiem, atbilstoši likuma Par palīdzību dzīvokļa jautājuma risināšanā 14. un 15. pantiem, kā arī atbilstoši pašvaldības saistošiem noteikumiem. Lai noskaidrotu vai Jūs atbilstat kritērijiem saskaņā ar kuriem Jūsu pašvaldība sniedz palīdzību dzīvokļu jautājuma risināšanā, Jums ir jāvēršas Jūsu pašvaldībā.
Ilva Kazlovska, 19.01.2013 20:59      Komentāri (0)
Kā sadalās maksa par apkuri starp dzīvokļiem lemj katras mājas dzīvokļu īpašnieku kopība. Ja māju pārvalda pašvaldības uzņēmums, tad maksu par apkuri aprēķina atbilstoši Ministru Kabineta noteikumu Nr.1013 „Kārtība, kādā dzīvokļa īpašnieks daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā norēķinās par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu” 17.1 punktam: par pakalpojumiem, kuri nav mērāmi vai kuru patēriņa noteikšanai nav uzstādīti skaitītāji, aprēķinu veic šādi: par siltumenerģiju atsevišķā īpašuma apsildei (apkurei) – proporcionāli atsevišķā īpašuma kopējai platībai, atskaitot balkonu un lodžiju platību.
Maija, 28.12.2012 13:44      Komentāri (0)
Problēmas risinājumus nevar ieteikt nezinot Jūsu attiecības ar Jūsu radinieci. Tomēr, ja dzīvoklī notiek regulāras dzeršanas un nepiederošu personu uzturēšanās var rakstīt iesniegumu pašvaldības policijai aprakstot izveidojošos situāciju un lūgt regulāri pārbaudīt konkrēto dzīvokli. Tāpat vajag aprunāties ar kaimiņiem un noskaidrot, vai dzeršanas netraucē viņiem. Ja traucē, viņi arī var rakstīt iesniegumus policijai. Izlikt radinieci varat vēršoties ar attiecīgu prasību tiesā, jo atbilstoši likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 44. pantam personas, kas patvarīgi — bez dzīvojamās telpas īres līguma noslēgšanas — aizņēmušas dzīvojamās telpas, izliek tiesas ceļā bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas, piedzenot visus zaudējumus, kas saistīti ar telpu nelikumīgu aizņemšanu un izlikšanu no tām.
Jolanta, 22.12.2012 17:38      Komentāri (0)
Domāju, ka bažām nav pamata, jo līdz ar mājas siltināšanu vajadzētu samazināties rēķiniem par apkuri. Līdz ar to kopējiem ikmēnešu maksājumiem pēc siltināšanas nevajadzētu palielināties. Pusi no siltināšanai nepieciešamā finansējuma var prasīt, lai atmaksā no Eiropas Savienības līdzekļiem. Bez tam, ņemot kredītu bankā siltināšanas vajadzībām dzīvoklis nav jāieķīlā.
Gunta, 08.12.2012 15:20      Komentāri (0)
Dzīvojamās telpas gaisa temperatūru nosaka Ministru Kabineta noteikumu Nr.102 „Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 211-08 “Daudzstāvu daudzdzīvokļu dzīvojamie nami” 2. pielikums. Tomēr ne šis, ne citi normatīvie akti neparedz kādas sankcijas par to, ka kāds neapkurina sev piederošu dzīvokli. Līdz ar to ietekmēt Jūsu kaimiņus ir sarežģīti. Nodarītos zaudējumus var piedzīt caur tiesu, pierādot zaudējumu apmērus un atbildētāja vainu par nodarītajiem zaudējumiem.
Elfa e pasts pegija102@inbox.lv, 30.11.2012 16:44      Komentāri (0)
Domāju, ka pārvaldnieks nevar dot tik mazu laika sprīdi, lai nomaksātu viņa vainas dēļ (nepiestādīja rēķinus) trijos gados izveidojušos parādu. Iesaku Jums rakstveidā vērties pie Rīgas namu pārvaldnieka ar prasību izskaidrot izveidojušos situāciju un noņemt uzrēķināto soda naudu. Ir jāņem vērā arī tas apstāklis, ka tik lielu soda naudu var uzrēķināt tikai gadījumā, ja tāda ir paredzēta apsaimniekošanas līgumā.
Māra, 29.11.2012 10:44      Komentāri (0)
Jūsu gadījumā nevajag uztraukties. Jūs esat regulāri maksājuši par īri un nav Jūsu vaina, ka nauda tika sūtīta atpakaļ. Katru mēnesi joprojām pārskaitiet īres maksu īpašniecei. Atgriezto naudu krājiet gadījumam, ja tiks pieprasīts samaksāt īres maksu par visu periodu kad tā tika sūtīta atpakaļ.
Kristīne, 27.11.2012 00:22      Komentāri (0)
Normatīvie akti neparedz kādas sankcijas par to, ka kāds neapkurina sev piederošu dzīvokli. Ja pārējiem kopīpašniekiem rodas zaudējumi sakarā ar viena dzīvokļa neapkurināšanu, tad zaudējumus var piedzīt caur tiesu. Tiesā jāiesniedz prasības pieteikums, īpašuma apliecinošie dokumenti un visi dokumenti, kuri apliecina zaudējumu apmērus un atbildētāja vainu par nodarītajiem zaudējumiem. Bez tam, Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta 2005. gada 5. oktobra spriedums lietā Nr. SKC-514 nosaka, ka dzīvokļa īpašnieka patvaļīgā atslēgšana no kopējās apkures sistēmas nevar būt pamats viņa atbrīvošanai no samaksas par piegādāto siltumenerģiju likuma „Par dzīvokļa īpašumu” 12. panta izpratnē. Šis spriedums attiecas uz dzīvojamām mājām, kuras ir sadalītas dzīvokļu īpašumos, bet domāju, ka tēzi pēc analoģijas var piemērot arī uz kopīpašumā esošām daudzdzīvokļu mājām.

Labdien! Jautājums ir radies sakarā ar dzīvojamās telpas īres Līgumu! Vai Izīrētājs (pašvaldība) ir tiesīgs paaugstināt īres maksu uz iedzīvotāju sapulces pamata (sapulcei nav protokola), kurā tika minēts, ka īres maksas LAIKAM būs xxLs?Un pēc kkāda domes lēmuma, kas ievietots internetā nepārredzamā vietā?
Otrs jautājums: iepriekšējā īres Līgumā (slēgts 2005.gadā) kā Līguma pielikums bija pieņemšanas-nodošanas akts, taču jaunajā īres Līgumā šāda akta nav, lai gan ir pieminēts! Jaunā Līgumā ir punkts, kas paredz, ka Jaunais Līgums atceļ visus citus Līgumus, kurus Līdzēji noslēguši iepriekš! Taču pašvaldības pārstāvis, uz jautājumu par šo aktu, atbild, ka iepriekš jau ir noslēgts un tas, ir arī spēkā! Vai Līguma pielikums var palikt spēkā, ja tiek noslēgts jauns Līgums?
Un vēl viens neliels jautājums: zem īres Līguma ir punkts, kurā jāparakstās par to, ka Īrnieks ir iepazīstināts ar dažādiem noteikumiem, kuri nekur nav izlasāmi! Izīrētājs uz jautājumu par šiem noteikumiem atbild, ka Īrnieks jau iepriekšējā Līgumā (2005.gada) esot parakstījies un, lai parakstās arī tagad,jo iepriekš nekādu starpgadījumu taču neesot bijis! Vai tas vispār ir tiesīgi?
Paldies jau iepriekš!

Santa, 16.11.2012 11:58      Komentāri (0)
Pašvaldībām piederošu dzīvojamo telpu īres maksas noteikšanas kārtība ir reglamentēta likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 11.1 pantā: pašvaldībām piederošo dzīvojamo telpu īres maksu nosaka attiecīgās pašvaldības dome vai tās pilnvarota institūcija pašvaldības domes noteiktajā kārtībā. No minētās likuma normas izriet, ka pašvaldībā var noteikt savā īpašumā esošiem dzīvokļiem tādu īres maksu, kādu uzskata par vajadzīgu. Attiecībā uz dzīvojamo telpu nodošanas - pieņemšanas aktu, tad minētais dokuments tiek parakstīts pie dzīvokļa nodošanas īrniekam. Ja tiek pārslēgti īres līgumi ar īrnieku, kurš lieto konkrētas dzīvojamās telpas, nodošanas – pieņemšanas aktu parakstīt nav nepieciešams. Ja dzīvokļa tehniskais stāvoklis ir mainījies, tad izmaiņas var tikt konstatētas jebkurā laikā ar atsevišķu aktu, kuram nav saistības ar līguma pārslēgšanu. Ja īres līguma ir iekļauts nosacījums, ka īrnieks ir iepazīstināts ar kādu dokumentu, tad īrnieks var prasīt izīrētājam, lai viņam izsniedz konkrētā dokumenta kopiju.
Nellija, 12.11.2012 17:14      Komentāri (0)
Īres maksu īrnieks maksā izīrētājam. Ja izīrētājs ir pašvaldība, tad īres maksa maksājama vai nu pašvaldībai, vai pašvaldības pilnvarotai institūcijai.

Labdien! Dzīvoju staļina laika mājā, kur no 20 dzīvokļiem septiņi ir ar autonomo apkuri. Autonomā apkure šajos dzīvokļos ir ierīkota aptuveni pirms 10 gadiem, šie dzīvokļi apsaimniekotājam maksā simbolisku samaksu par apkuri - aptuveni tik, cik saņem siltumu no stāvvada, kas iet cauri viņu dzīvoklim. Mājā ir nepieciešams kopējā centrālapkures siltummezgla remonts. Dzīvokļa īpašnieki, kuriem ir autonomā apkure uzskata, ka par remontu ir jāmaksā proporcionāli katra dzīvokļa no centrālapkures patērētajam siltumam, t.i., faktiski viņi uzskata, ka viņiem nav jāpiedalās šādās izmaksās. Vai tas ir korekti un kādi normatīvie akti to nosaka? Paldies jau iepriekš par skaidrojumu.

Jānis, 10.11.2012 08:47      
Uz šo jautājumu vēl nav atbildēts!
Marta, 08.11.2012 21:30      Komentāri (0)
Parasti maksa par atkritumu izvešanu tiek ņemta atbilstoši dzīvoklī dzīvojošo personu skaita. Attiecībā uz īrētiem dzīvokļiem to nosaka Ministru Kabineta noteikumu Nr.999 „Kārtība, kādā dzīvojamās telpas īrnieks un izīrētājs norēķinās ar pakalpojuma sniedzēju par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu” 12.2. punkts, kurš nosaka, ka īrnieks par pakalpojumu maksā šādi: par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu un asenizāciju - proporcionāli dzīvoklī dzīvojošo personu skaitam. Attiecībā uz mājām, kurās dzīvokļi ir privatizēti Ministru Kabineta noteikumu Nr.1013 „Kārtība, kādā dzīvokļa īpašnieks daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā norēķinās par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu” 17.4.1. punkts, kurš nosaka, ka par pakalpojumiem, kuri nav mērāmi vai kuru patēriņa noteikšanai nav uzstādīti skaitītāji, aprēķinu veic šādi: par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu un asenizāciju: ja atsevišķais īpašums ir dzīvoklis, – proporcionāli dzīvoklī dzīvojošo personu skaitam. Ja dzīvoklī nedzīvo neviens, tad tāpat tiek ņemta maksa par atkritumu izvešanu par vienu cilvēku. Kas attiecas uz dzīvokļiem, kuros dzīvo vairāk personu, kā ir deklarēts, tad parasti mājas pārvaldnieks ir informēts par to, cik cilvēku konkrētā dzīvoklī dzīvo un par tādu daudzumu cilvēku arī iekasē naudu par atkritumu izvešanu. Ja dzīvokļa īpašnieks vai īrnieks nepiekrīt piestādītam uzrēķinam un nemaksā, tad mājas pārvaldniekam vēršoties tiesā ir jāpierāda, ka konkrētajā dzīvokli konkrētā laika periodā ir dzīvojušas vairākas personas kā ir deklarētas.
Inese, 08.11.2012 16:32      Komentāri (0)
Jūsu strīdu ar apsaimniekotāju izlems tiesa un varu izteikt tikai savu viedokli. Ja Jums ir izveidojies parāds apsaimniekotājam, tad parādu būs jāsamaksā neskatoties uz to, ka apsaimniekotājs vairs neveic savus pienākumus. Kas attiecas uz līgumsodu, ja tāds bija atrunāts Jūsu apsaimniekošanas līgumā, tad pieļauju, ka tas var būt spēkā tādā laka periodā, kādā bija spēkā Jūsu apsaimniekošanas līgums. Pārtraucot apsaimniekošanas funkcijas, apsaimniekotājs ir faktiski pārtraucis Jūsu līgumiskās attiecības un līgumsoda piemērošana turpmāk ir apšaubāma. Saskaņā ar Civillikuma 1724. pantu, izbeidzoties galvenai saistībai, izbeidzas arī pats no sevis tai norunātais līgumsods. Ir jāņem vērā arī Civillikuma 1724.1 panta nosacījumi, ka līgumsoda cietējs var lūgt samazināt pieprasīto līgumsodu līdz saprātīgam apmēram, ja tas ir pārmērīgs, salīdzinot ar neizpildīšanas vai nepienācīgas izpildīšanas radīto zaudējumu vai ņemot vērā citus apstākļus.
Aina, 08.11.2012 12:31      Komentāri (0)
Ja kaimiņi trokšņo un traucē mieru Rīgā, jāvēršas ar iesniegumu pašvaldības policijā. Par ugunsdrošības noteikumu pārkāpumiem jāvēršas ar iesniegumu Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā un jālūdz apsekot konkrēto adresi un izsniegt īpašniekam priekšrakstu par veicamajiem darbiem, lai novērstu iespējamo ugunsgrēku. Tāpat, ja Jūsu dzīvesvieta atrodas Rīgā, varat vērsties ar iesniegumu Rīgas pilsētas Īres valdē, pievienojot iesniegumam īres līguma kopiju, ar lūgumu norādīt īpašnieka deklarēto adresi un informēt īpašnieku par nekārtībām viņa īpašumā. Ja Jūsu dzīvesvieta nav Rīgā, Jūs varat vērsties ar iesniegumiem vietējā pašvaldībā un valsts policijā.
Anna, 23.10.2012 09:57      Komentāri (0)
Atbilstoši likuma „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 54. panta (2). daļai „Zemes gabala nomas maksu nosaka, pusēm rakstveidā vienojoties. Ja puses nevar vienoties, zemes gabala nomas maksa privatizētā dzīvokļa un mākslinieka darbnīcas īpašniekam nosakāma 6 procenti gadā no zemes kadastrālās vērtības. Privatizētā dzīvokļa un mākslinieka darbnīcas īpašnieks kompensē zemes īpašniekam nekustamā īpašuma nodokļa par zemi maksājumu.” Šī likuma nosacījumi attiecas uz zemes nomas maksas noteikšanu privatizētā dzīvokļa īpašniekam, vai mākslinieka darbnīcas īpašniekam, neatkarīgi no zemes īpašuma iegūšanas veida.
Agate, 20.10.2012 10:12      Komentāri (0)
Atbilstoši likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 28.2 pantam, izīrētājs var izbeigt dzīvojamās telpas īres līgumu, izliekot īrnieku kopā ar viņa ģimenes locekļiem un citām personām bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas, šādos gadījumos: 1) ja īrnieks vairāk nekā trīs mēnešus nemaksā dzīvojamās telpas īres maksu, lai gan viņam bija nodrošināta iespēja lietot dzīvojamo telpu saskaņā ar dzīvojamās telpas īres līgumu un normatīvajiem aktiem; 2) ja īrnieks vairāk nekā trīs mēnešus nemaksā par pamatpakalpojumiem, lai gan viņam bija nodrošināta iespēja izmantot pamatpakalpojumus saskaņā ar dzīvojamās telpas īres līgumu un normatīvajiem aktiem. Piemērojot šo likuma normu nav nozīmes tam, kādu daļu no īres maksas īrnieks nemaksā, apsaimniekošanas maksu vai peļņu. Prasību par īrnieka izlikšanu no dzīvojamām telpām var sniegt tiesā, ja īrnieka kopējais īres parāds pārsniedz trīs mēnešu apmēru, neatkarīgi no tā, kuru daļu no īres īrnieks ir apmaksājis vai nav apmaksājis.
Jūlija, 12.10.2012 11:59      Komentāri (0)
Siltumu dzīvojamām mājām par parādiem nepieslēdz nevis mājas pārvaldnieks bet siltuma piegādātājs. Atbilstoši likuma „Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem” 22. panta (5). daļai sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs Ministru kabineta noteiktajā kārtībā var pārtraukt sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu tiem lietotājiem, kuri nav samaksājuši par saņemtajiem sabiedriskajiem pakalpojumiem vai nav izpildījuši citas saistības pret sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju. Savukārt Ministru Kabineta noteikumu Nr.876 „Siltumenerģijas piegādes un lietošanas noteikumi” 26. punkts nosaka, ka piegādātājam ir tiesības, brīdinot trīs dienas iepriekš, pilnīgi vai daļēji pārtraukt siltumenerģijas piegādi lietotājam šādos gadījumos: 26.4. ja lietotājs noteiktajos termiņos neveic norēķinus atbilstoši līguma nosacījumiem. Tā kā atbilstoši minēto normatīvo aktu izpratnei siltumenerģijas lietotājs ir dzīvojamā māja, tad ja mājas pārvaldnieks nav norēķinājies par piegādāto siltumu, siltumenerģija netiek pieslēgta.
Jūlija, 12.10.2012 11:54      Komentāri (0)
Latvijas Republikas normatīvie akti neparedz īrniekam tiesības bez saskaņošanas ar izīrētāju veikt remonta darbus, ja tie nav jāveic par īrnieka līdzekļiem. Likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 42. panta 4. daļa nosaka, ka, ja izīrējamai dzīvojamai mājai (dzīvojamai telpai) nepieciešams kapitālais remonts vai arī remonts sakarā ar to, ka dzīvojamā māja (dzīvojamā telpa) neatbilst normatīvajos aktos noteiktajām būvniecības un higiēnas prasībām, izīrētājs un īrnieks var vienoties, ka nepieciešamo remontu veic vai tā izmaksas pilnībā vai daļēji sedz īrnieks. Šādā gadījumā īrniekam ir tiesības uz attiecīgu īres maksas samazinājumu. Ieguldītos svešā īpašumā finanšu izdevumus iespējams prasīt atmaksāt tiesas ceļā, ja tie ir nepieciešamie izdevumi, atbilstoši LR Civillikuma 866. pantam: nepieciešamie izdevumi atlīdzināmi katram, kas tos taisījis, izņemot personu, kas lietu dabūjusi noziedzīgā ceļā. Nepieciešamo izdevumu pazīmes ir norādītas LR Civillikuma 865. pantā: Kādai lietai taisītie izdevumi ir vai nu nepieciešami, ar kuriem pašu tās būtību uztur vai aizsargā no pilnīgas bojā ejas, sabrukuma vai izpostījuma, vai derīgi, kas uzlabo lietu, un proti, pavairo ienākumu no tās, vai, beidzot, greznuma izdevumi, kas padara to tikai ērtāku, patīkamāku vai daiļāku.
Anita , 10.10.2012 10:45      Komentāri (0)
Īrnieku nenomaksātos parādus izīrētājs var piedzīt tiesas ceļā.
Maira, 08.10.2012 14:47      Komentāri (0)
Likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 11.3 panta 5. daļa nosaka, ka par to, ka tiek paaugstināta maksa par šā panta pirmās daļas 1.punktā minētajiem pamatpakalpojumiem, īrnieks rakstveidā brīdināms vismaz trīs mēnešus iepriekš, norādot maksas paaugstināšanas iemeslu un, ja īrnieks pieprasa, sniedzot finansiālo pamatojumu. Līdz ar to ir secināms, ka likumdevējs nav norādījis kādā veidā ir jābrīdina īrnieks, tomēr jābrīdina ir tādā veidā, lai īrnieks būtu informēts. Pretējā gadījumā īrniekam var rasties šaubas par piestādīto rēķinu pamatotību.
Ralfs, 04.10.2012 11:13      Komentāri (0)
LR Civillikuma 994. pants nosaka, ka par nekustama īpašuma īpašnieku atzīstams tikai tas, kas par tādu ierakstīts zemes grāmatās. Rekomendēju Jums vērties zemesgrāmatā un noskaidrot kas ir mājas, kurā Jūs īrējiet dzīvokli, īpašnieks. Ja īpašnieks izrādīsies cita persona, nevis tā kura piestāda Jums rēķinus par īri, tad ir jānoskaidro uz kāda pamata rēķini tiek piestādīti. Tomēr, ja izrādīsies, ka rēķinus izsniedz mājas īpašnieks, tad Jums ir jāmaksā par īri, jo Jūs lietojat dzīvojamo telpu uz īres līguma pamata, kurš ir spēkā arī pašreiz, neskatoties uz to, ka nav noslēgts līgums ar jauno mājas īpašnieku.
tereze, 16.08.2012 01:14      Komentāri (0)
Jumts ir mājas kopīpašumā esošā daļa un par to remontu lemj dzīvokļu īpašnieku kopība. Likuma ietvaros piespiest dzīvokļu sabiedrības valdi var tikai dzīvokļa īpašnieki, pieņemot attiecīgu valdei saistošu lēmumu, sasaucot dzīvokļu īpašnieku kopsapulci, veicot dzīvokļa īpašnieku aptauju vai savādāk vienojoties. Kas attiecas uz jumta remontu virs Jūs dzīvokļa, tad par attiecīgu samaksu to izdarīs vairums celtniecību firmu, protams saskaņojot attiecīgos darbus ar mājas pārvaldnieku. Par apsaimniekošanas maksu mājas pārvaldnieks veic tikai tekošus apsaimniekošanas darbus. Apjomīgi remonta darbi, tādi kā jumta remonts, apsaimniekošanas maksā nav iekļauti. Apsaimniekošanas maksu iesaku maksāt, pretējā gadījumā mājas pārvaldnieks var vērsties tiesā un piedzīt parādu par apsaimniekošanas izdevumiem.
tereze, 16.08.2012 01:03      Komentāri (0)
Ja dzīvoklī tek ūdens caura jumta dēļ, ir jāsastāda akts par dzīvokļa noliešanu un tāmi par nodarītajiem zaudējumiem. Aktu par dzīvokļa noliešanu var sastādīt brīvā formā pieaicinot kaimiņus vai citas neatkarīgas personas, vēlams pieaicināt arī mājas apsaimniekotāja pārstāvi. Kad mājas pārvaldnieks ir informēts par dzīvokļa noliešanu un nodarīto zaudējumu apmēru, var prasīt no viņa atlīdzināt zaudējumus. Ja vienošanās par zaudējumu atlīdzināšanu neizdodas panākt, ir jāvēršas tiesā. Jautājumu par dzīvokļu īpašnieku biedrības valdi, kā arī jautājumu par jumta remontu var lemt dzīvokļu īpašnieki savstarpēji vienojoties.
normunds, 15.08.2012 22:55      Komentāri (0)
Atbilstoši LR Civillikuma 2131. pantam, izīrētājs nedrīkst ne pats traucēt Jums īres dzīvokli lietot, ne arī citiem ļaut traucēt. Izīrētājs var veikt remonta darbus, ja tas netraucē Jums lietot Jūsu īrēto dzīvokli. Izīrētājs nedrīkst pārkāpt Rīgas domes saistošo noteikumu Nr.80 no19.06.2007. „Sabiedriskās kārtības noteikumi Rīgā” 4.1. punktu, kurš nosaka, ka aizliegts trokšņot, ja tas traucē apkārtējo personu mieru. Šo noteikumu pārkāpšanas gadījumā ir jāvēršas ar iesniegumu Rīgas pašvaldības policijā. Atbilstoši likuma „Par dzīvojamo telpu īri” nosacījumiem, ja īpašnieks nevar veikt kapitālo remontu netraucējot īrniekus, tad viņam ir jāierāda īrniekiem cita, līdzvērtīga dzīvojamā telpa. Tas gan neattiecas uz īpašniekiem, kuri ir ieguvuši īpašuma tiesības denacionalizācijas procesa ietvaros. Bet arī šādiem īpašniekiem, pirms veikt kapitālo remontu ir jāatbrīvo dzīvojamās telpas un viņi nekādā gadījumā nedrīkst traucēt īrniekiem lietot dzīvokli.


Nedrīkst, ja Jūs maksājat par īri un nepārkāpjat dzīvojamo telpu lietošanas noteikumus.
Marina, 22.07.2012 15:22      Komentāri (0)
Ir jāmaksā mantiniekiem, vai tieši komunālo pakalpojumu piegādātājam atbilstoši likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 11.3 pantam.
Baiba, 12.07.2012 15:32      Komentāri (0)
Par nenomaksātiem laikus parādiem par mājas apsaimniekošanu un komunālajiem pakalpojumiem apsaimniekotājs var prasīt nokavējuma naudu, kas ir atrunāta apsaimniekošanas līgumā. Ja līguma nav atrunāti nokavējuma naudas apmēri, tad var piedzīt soda procentus Civillikumā noteiktos apmēros, kas ir apmēram 6% gadā, atkarībā no Latvijas Bankas noteiktās refinansēšanas likmes. Normatīvie akti nepilnvaro kooperatīva valdi noteikt nokavējuma naudas apmērus.

Labdien, dzīvoju ar bērnu vīra deklarētajā adresē. Īres kvītīs rakstīts, ka maksājumi tiek veikti par 3 personām. Šobrīd ar bērnu vēlos deklarēties pie vīra. Vai par to iepriekš rakstveidā, ierakstītā vēstulē jāinformē īpašnieks, lai mēs kļūtu par vīra pilntiesīgiem ģimenes locekļiem, kuriem ir tādas pat tiesības un pienākumi?

Likumā par Dzīvojamo telpu īri 2002.g. 1.janvārī 9.pantā rakstīts, ka „ne vēlāk kā 3 dienu laikā pēc tam, kad īrnieka ģimenes loceklis iemitināts šajā pantā noteiktā kārtībā īrnieka īrētajā dzīvojamā telpā, attiecīgās personas vārds, uzvārds un personas kods ierakstāms dzīvojamās telpas īres līgumā.”

Jautājums – vai mana deklarēšanās nepasliktinās vīra stāvokli, nedos iespēju īpašniekam pieprasīt jaunu līgumu uz vīram neizdevīgākiem īres nosacījumiem, jo šobrīd uz viņa vārda līguma par īri nav, darbojas padomju laika uz vīra mirušās radinieces vārda noslēgts līgums. Vīram ir tā laika tiesas lēmums, ar kuru viņš atzīts par radinieces ģimenes locekli, kas deva tiesības pierakstīties.
Paldies.

Ilga, 27.06.2012 11:22      Komentāri (0)
Domāju, ja aprakstītos apstākļos Jūsu vīram ir izveidojušās faktiskās īres attiecības ar dzīvojamās telpas izīrētāju, jo viņš saņem rēķinus par īri un komunālajiem pakalpojumiem un apmaksā tos. Līdz ar to, Jūsu deklarēšanās vīrā īrētajā dzīvojamā telpā nevar pasliktināt viņa tiesisko stāvokli. Ir jārēķinās tikai ar to apstākli, ka izīrētājs var pieprasīt maksu par komunālajiem pakalpojumiem atbilstoši dzīvoklī deklarēto personu skaitā, bet no Jūsu sacītā ir noprotams, ka Jūs tāpat maksājat par saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem atbilstoši dzīvoklī dzīvojošo personu skaitam. Faktiski, izīrētājs ar savām konkludentām darbībām jau pašlaik ir piekritis un neiebilst, ka Jūs izmantojiet dzīvošanai vīra īrēto dzīvojamo platību. Būtu visai dīvaini, ja pie šādiem apstākļiem izīrētājs vērstos tiesā ar kādām pretenzijām pret Jūsu ģimeni. Tomēr, katra līgumslēdzēja puse var prasīt īres līguma grozījumus, ja tam ir kādi objektīvi iemesli. Iespējams, ka būtu lietderīgi vest pārrunas ar izīrētāju par jauna īres līguma noslēgšanu atbilstoši faktiski izveidojušos apstākļu prasībām. Ja vienošanos par abpusēji izdevīgu īres līguma noslēgšanu neizdodas panākt, ir iespējas vērsties tiesā ar prasību par īres līguma noslēgšanu uz Jūsu pamatotiem nosacījumiem.
Ingrīda, 13.06.2012 16:53      Komentāri (0)
LR Civillikuma 1754. pants nosaka, ka procentiem vienmēr nepieciešams galvenais parāds jeb kapitālparāds. Ja laikā ir nomaksāti rēķini par apsaimniekošanu un saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem, tad nekādus procentus skatīt nav pamata. Ja ir parāds, tad var skaitīt kavējuma procentus atbilstoši līgumā atrunātajiem. Ja līguma nav atrunāta kavējuma nauda, tad kavējuma procentus skaita atbilstoši likumā noteiktajiem apmēriem. Civilprocesa 1765. panta otra daļa nosaka, ka likumisko procentu apmērs par tāda naudas parāda samaksas nokavējumu, kas kā atlīdzība nolīgta līgumā par preces piegādi, par pirkumu vai pakalpojuma sniegšanu, ir septiņi procentpunkti virs procentu pamatlikmes (1765.p.3.d.) gadā, bet līguma attiecībās, kurās piedalās patērētājs, — seši procenti no simta gadā. Savukārt minētā panta 3. daļa nosaka, ka procentu pamatlikme ir četri procenti. Šī pamatlikme mainās katru gadu 1.janvārī un 1.jūlijā par tik procentpunktiem, kādā apmērā kopš iepriekšējām procentu pamatlikmes izmaiņām ir palielinājusies vai samazinājusies jaunākā refinansēšanas likme, ko Latvijas Banka noteikusi pirms attiecīgā pusgada pirmā datuma. Pēc katra gada 1.janvāra un 1.jūlija Latvijas Banka nekavējoties publicē laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" paziņojumu par attiecīgajā pusgadā spēkā esošo procentu pamatlikmi.

2011.gada 2.decembrī ir saņemts paziņojums par dzīvojamās mājas plānoto apsaimniekošanas maksu 2012.gadā, kurā ir iekļauta summa par jumta seguma nomaiņu. Mēs, kā dzīvojamās mājas kopīpašnieki, pieprasījām no SIA Rīgas namu pārvaldnieks remontdarbu tāmi, kurā varētu redzēt no kā sastāv šī summa - kādi materiāli būs izmantoti, kas ir darbu izpildītājs un kad plānots uzsākt remontdarbus, uz šo vēstuli atbildi saņemam tikai 7.maijā 2012.gada, kurā bija rakstīts, ka konkrētais darbu izpildītājs būs zināms tikai pēc konkursa rezultātiem. Līdz šīm brīdim vēl nekas nav zināms, bet samaksu par remonta darbiem SIA Rīgas namu pārvaldnieks piestāda sākot ar 2012.gada janvāra mēnesi, tā ka mēs kā dzīvojamās mājas kopīpašnieki, šo summu nemaksājam, jo darbi vēl nekādi nav uzsākti un par kaķi maisā maksāt nevēlamies par ko arī informējam apsaimniekotāju.
Vai apsaimniekotājam ir tiesības iekļaut rēķina summu par neveiktiem darbiem, ka arī rēķināt soda sankcijas?
Jā es maksāju par apsaimniekošanu un komunāliem pakalpojumiem termiņā, maksājumus veicu bezskaidras naudas norēķinos, maksājuma mērķi norādot konkrēti, ka tā ir apsaimniekošanas un komunālo pakalpojumu apmaksa, vai apsaimniekotājs var no šīs summas dzēst soda sankcijas un nereaģēt uz manu maksājuma mērķi.

Paldies
Ar cieņu,
Nadežda

nata212@inbox.lv

Nadežda, 22.05.2012 12:58      Komentāri (0)
Apsaimniekošanas maksā var iekļaut dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbības atbilstoši LR Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumam, kuras ietver sevī, atbilstoši šā likuma 6. pantam, arī dzīvojamās mājas uzturēšanas (fiziskās saglabāšanas) izdevumus. Atbilstoši Ekonomikas ministrijas, kura ir izstrādājusi augšminēto likumu, skaidrojuma „Ņemot vērā to, ka jumts ir saistīts ar dzīvojamās mājas fizisku saglabāšanu un tā nomaiņa ir obligāti veicama pārvaldīšanas darbība, jumta seguma nomaiņas izdevumi ir jāsedz no pārvaldīšanas maksas.” http://www.em.gov.lv/em/2nd/?cat=30269 , sk.25.05.2012. Atbilstoši LR MK noteikumiem Nr.907 no 28.09.2010. „Dzīvojamās mājas, tajā esošo iekārtu un komunikāciju apsekošanas, tehniskās apkopes un kārtējā remonta noteikumiem” katram nama konstruktīvam elementam ir savs kalpošanas ilgums. Jumtu kalpošanas ilgums ir dažāds, atkarībā no mājas tipa un jumta seguma. Piemēram, skārda jumtiem parastās mājās tas ir 40 gadi. Ja Jūsu mājas jumtam kalpošanas ilgums ir notecējis un tas ir tādā stāvoklī, ka to remontēt vairs nav iespējams, bet ir nepieciešama jumta nomaiņa, tad apsaimniekotāja prasība pēc papildus maksas ir pamatota. No minētā var secināt, ka, ja apsaimniekotājs prasīs Jūsu parādu piedziņu tiesā, viņam būs jāpierāda jumta seguma maiņas nepieciešamība. Ja tādi pierādījumi tiks sniegti, iespējams, Jums būs jāsamaksā izveidojies parāds.
normunds, 20.05.2012 17:49      Komentāri (0)
Atbilstoši LR Civillikuma 2131. pantam, izīrētājs nedrīkst ne pats traucēt Jums īres dzīvokli lietot, ne arī citiem ļaut traucēt. Izīrētājs var veikt remonta darbus, ja tas netraucē Jums lietot Jūsu īrēto dzīvokli. Izīrētājs nedrīkst pārkāpt Rīgas domes saistošo noteikumu Nr.80 no19.06.2007. „Sabiedriskās kārtības noteikumi Rīgā” 4.1. punktu, kurš nosaka, ka aizliegts trokšņot, ja tas traucē apkārtējo personu mieru. Šo noteikumu pārkāpšanas gadījumā ir jāvēršas ar iesniegumu Rīgas pašvaldības policijā. Atbilstoši likuma „Par dzīvojamo telpu īri” nosacījumiem, ja īpašnieks nevar veikt kapitālo remontu netraucējot īrniekus, tad viņam ir jāierāda īrniekiem cita, līdzvērtīga dzīvojamā telpa. Tas gan neattiecas uz īpašniekiem, kuri ir ieguvuši īpašuma tiesības denacionalizācijas procesa ietvaros. Bet arī šādiem īpašniekiem, pirms veikt kapitālo remontu ir jāatbrīvo dzīvojamās telpas un viņi nekādā gadījumā nedrīkst traucēt īrniekiem lietot dzīvokli.
Anna, 13.05.2012 01:19      Komentāri (0)
Tiesību aktos nav noteikts kādu laika posmu iepriekš ir jābrīdina izīrētājs, ja īrnieks atbrīvo dzīvojamo telpu pēc īres līguma beigām. Ja īrnieks gatavojas atbrīvot īrētās telpas, ir jāvienojas ar izīrētāju par telpu nodošanas laiku un jānoformē rakstveida telpu pieņemšanas – nodošanas akts.
Aivars, 11.05.2012 10:55      Komentāri (0)
Par finansējuma piešķiršanu denacionalizēto māju īrnieku pārcelšanās pabalstu izsniegšanai informācijas nav. Tāds pabalsts ir ļoti nepieciešams un kad tas tika izmaksāts, tas uzlaboja daudzu īrnieku dzīves apstākļus. Tāpat šis pabalsts bija ievērojama palīdzība namu īpašniekiem. Finanšu līdzekļi šim pabalstam nāca no Rīgas domes un valsts budžeta vienlīdzīgi. Pašreiz nauda pārcelšanās pabalstiem netiek izdalīta un kad situācija mainīsies, ja tā vispār mainīsies, man nav zināms. Sīkāku informāciju var prasīt Rīgas domes Mājokļa un vides departamenta Dzīvokļu pārvaldē Rīgā, Brīvības 49/53, telefons 67012453.
Andris, 07.05.2012 10:24      Komentāri (0)
Nē. Īres līgums nevar būt pretrunā ar spēkā esošu likumdošanu. Likuma „Par dzīvojamo īri” 11. pants nosaka, ka dzīvojamās telpas īres maksu veido: 1) dzīvojamās mājas apsaimniekošanas izdevumu daļa, kas ir proporcionāla attiecīgās izīrētās dzīvojamās telpas platībai, un 2) peļņa. Tātad, apsaimniekošanas maksai ir jābūt iekļautai īres maksā un apsaimniekošanas maksa ir īres maksas sastāvdaļa. Var, protams, noslēgt īres līgumu, kur ir atrunāta tieši izīrētāja peļņa, kā to dara izīrējot privatizētos dzīvokļus, kur vienojas par īres maksu, kas būtībā ir dzīvokļa īpašnieka peļņa, jo apsaimniekošanas maksu mājas pārvaldniekam īrnieks maksa papildus. Jūsu gadījumā ir jāprasa izīrētāju sniegt Jums pamatojumu apsaimniekošanas maksas apmēriem. Ir jāņem vērā arī tas apstāklis, ka apsaimniekošanas maksā var iekļaut dzīvojamās mājas uzturēšanās izdevumus, bet ne mājas uzlabojumus.
ludmila, 03.05.2012 14:19      Komentāri (0)
Dzīvojamo māju īpašnieka pārvaldīšanas pienākumi ir noteikti Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 6. pantā, kā arī likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 40. pantā. Izīrētāja remonta darbu neveikšana neatbrīvo īrnieku no īres maksas maksāšanas.

Es parakstīju īres līgums ar īzpirkšanām tiesībām uz 1 gadu (līdz 20.07.2010). Šīs līgums nav ierakstīts zemesgramāta un notariāli apliecināts.Ta,ka īzpirk nav iespējams un mēs viens otram pilnīgi tīcam ,noslēgam mutisku pagarīnāšanu.Pretenzij viens otram nav ,bet.... ta ,otra pusei uzsakta maksasnespeigas process un administratore iesnedza prasības par saistības bezstrīdas piespiedu izpildi un prasa tulit izpirk dzīvokli.Nesen mēs saņēmam tiešneša lēmums un uzreiz prasījam apturet ,jo mēs uzskatam,ka šaja gadījuma musu līgums neatbilsts ,Civilprocesa likuma 400.panta noteikumiem. Kadi dokumenti vareja iesniegt administratore ,japagarīnāšana bija mutiska.Vai administratora rīcība ir tiesiska. Lūdzu Jūsu viedoklis. Piebildu ,ka dzīvokli mēs velamies izpirkt ,bet nav iespējams un aiziet negrībam ,jo iemaksāta piema iemaksa,ko atgut nav iespējams. Jūsu ieteikumi. Paldies. Ļoti gaidam atbildi.

Laila, 21.04.2012 11:01      Komentāri (0)
Lai atbildētu uz Jūsu jautājumu ir jāiepazīstas ar noslēgto īres līgumu. Tāpat ir jāiepazīstas ar tiesas lēmumu. Administratore acīmredzot balstās uz Jūsu noslēgtā rakstveida īres līguma, ja citu dokumentu nav. Civilprocesa likuma 400. pants neattiecas par bezstrīdus piespiedu izpildi attiecībā uz īrētiem dzīvokļiem, līdz ar to, ja Jums ir noslēgts īres līgums, attiecināt uz Jums šī panta nosacījumus nebūtu korekti. Izlikt īrnieku no dzīvojamām telpām var tikai likuma „Par dzīvojamo telpu” paredzētos gadījumos un pamatojoties uz vispārējās jurisdikcijas tiesas spriedumu. Neredzot lietas materiālus var pieļaut, ka Jūs varat prasīt tiesai atzīt par spēkā esošu Jūsu noslēgto īres līgumu ar papildus nosacījumu, ka naudas summa, kas iemaksāta kā pirmā iemaksa tiek ieskatīta kā turpmākā īres maksa. Kas attiecas uz dzīvokļa izpirkšanu, tad nav saprotams, kā Jūs plānojiet samaksāt izpirkuma maksu, Ja nav nepieciešamo finanšu līdzekļu.
Vineta, 19.04.2012 17:31      Komentāri (0)
Ja Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra kļūdaini Jums ir pārskatījusi bezdarbnieka pabalstu un Jūs to neesat atmaksājusi, tad viņi novelk pārmaksāto summu no Jums pienākošiem maksājumiem. Jūs varat prasīt rakstveida paskaidrojumu no VSAA, rakstot iesniegumu Lāčplēša ielā 70a, Rīgā, LV-1011, lai pārliecinātos par savstarpējo norēķinu pareizību.

Labdien! Jautājums par komunālo parādu piedziņu un tiesvedību. Situācija-vietējā pašvaldība agrāk (pirms dzīvojamo māju nodošanas pārvaldīšanā), slēdza vispārējus dzīvojamo telpu īres līgumus, norādot, ka īrniekam jāmaksā īres maksa un maksa par pamatpakalpojumiem. Līgumā nav ierakstīti konkrēti tarifi, tikai "saskaņā ar noteiktajiem tarifiem" vai piegādātajiem rēķiniem. Tarifus tad apstiprināja pagasta padomes sēdēs un lēmumus publicēja vietējā bezmaksas avīzē, kas visiem ir pieejama. Pašvaldība pati pamatpakalpojumus nesniedz, bet ir starpnieks starp pakalpojuma sniedzēju un īrnieku. Jautājums: Vai pašvaldība ir tiesīga piedzīt parādus tiesā, ja līgumā konkrēti nav ierakstīti tarifi un par to izmaiņām brīdināja ar pagasta avīzes palīdzību? Vai darbojas Civillikuma pants par to, ka īrnieks piekrīt aprēķinam, ja neprotestējot kaut reizi samaksā?

Andra, 17.04.2012 16:22      Komentāri (0)
Līgumā komunālo pakalpojumu tarifus neraksta, jo tie var mainīties laika gaitā. Sabiedrisko pakalpojumu tarifus apstiprina Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (turpmāk —regulators). To nosaka likums „Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem”. Šā likuma 20. – 21. panti regulē tarifu apmēru noteikšanu un tarifu atklātumu. Regulators lēmumu, ar kuru noteikts tarifs, 10 dienu laikā pēc tā pieņemšanas publicē laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”. Apstiprinātie tarifi stājas spēkā ne agrāk kā trīsdesmitajā dienā pēc to publicēšanas. Līdz ar to ir secināms, ka piestādītie rēķini par patērētājiem komunālajiem pakalpojumiem ir jāapmaksā, ja tajos norādītie tarifi atbilsts apstiprinātiem, pat, ja šie tarifi nav ierakstīti līgumā. Civillikuma panti, kuri regulē piekrišanu vai nepiekrišanu rakstveida līgumā neatrunātām tiesībām un pienākumiem nav attiecināmi uz dzīvokļa īpašnieka vai īrnieka saņemto komunālo pakalpojumu tarifiem.
Ieva, 13.04.2012 15:27      Komentāri (0)
No izīrētāja puses tā nav korekta rīcība, ja tiek noslēgti divi īres līgumi uz vienu dzīvojamo telpu. Ja īres līgums ar Jums ir noslēgts, un Jums tiek liegtas iespējas lietot attiecīgo dzīvojamo telpu, tad, iespējams, var runāt par rīcību, kurā ir krāpšanas elementi. Attiecīgi vajag vērsties ar iesniegumu valsts policijā un atbildīgās amatpersonas izvērtēs, vai ir notikusi krāpšana, vai nav konstatējamas noziedzīgā nodarījuma pazīmes. Kas attiecas uz deklarēšanu, tad Jums ir jāsniedz iesniegums attiecīgā pašvaldībā, pieliekot īres līguma kopiju. Pašvaldībai vajag deklarēt Jūs norādītajā adresē, ja Jums ir noslēgts atbilstošs šai adresei dzīvojamās telpas īres līgums un Jūs faktiski tur dzīvojat. Savukārt, izīrētājam ir jāvēršas ar iesniegumu pašvaldībā ar lūgumu izdeklarēt no minētās adreses personas, kuras tur nedzīvo. Pašvaldības institūciju atteikumu var pārsūdzēt administratīvā procesa noteiktajā kārtībā.
Rudīte , 11.04.2012 10:30      Komentāri (0)
Kārtību, kādā tiek apmaksāta apkure koplietošanas telpās nosaka MK noteikumu Nr.999 no 12.12.2006. „Kārtība, kādā dzīvojamās telpas īrnieks un izīrētājs norēķinās ar pakalpojumu sniedzēju par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu” 12.5 punkts, kurš nosaka, ka par siltumenerģiju koplietošanas telpu apkurei (apsildei) īrnieks norēķinās proporcionāli dzīvojamās mājas telpu un telpu grupu kopējai platībai.
Anete, 03.04.2012 11:29      Komentāri (0)
Pašvaldībai ir jāizdeklarē personas, kuras nedzīvo Jūsu īpašumā. Jums ir rakstveidā jāraksta iesniegumu ar lūgumu izdeklarēt šīs personas. Pašvaldība sniegs Jums rakstveida atbildi. Ja atbilde būs negatīva, vai netiks sniegta, var vērsties ar pieteikumu Administratīvā rajona tiesā prasot pieņemt Jums labvēlīgu administratīvo aktu, vai prasot no pašvaldības atbildību par pašvaldības prettiesisku faktisko rīcību.
Juris, 22.03.2012 19:00      Komentāri (1)
Ja Jūs dzīvojat viens, tad Jūsu prombūtnes laikā pārrēķins netiks veikts. Ja dzīvokli lieto vairākas personas, tad par pagaidu prombūtni vismaz septiņas dienas pēc kārtas, iepriekš rakstveidā jāinformē mājas pārvaldnieks vai izīrētājs, pieliekot pierādījumus par iedzīvotāju prombūtni. Turpmāk, līdz atgriešanās brīdim, nav jāmaksā par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu, asenizāciju, kanalizāciju un ūdens patēriņu, ja tas dzīvoklī netiek uzskaitīts ar skaitītājiem.
Ludmila , 15.03.2012 16:37      Komentāri (0)
Maksa par apkuri tiek aprēķināta atbilstoši dzīvojamā mājā uzstādītā siltumskaitītājā rādījumiem neatkarīgi no temperatūras dzīvokļos. Var prasīt no pārvaldnieka atlīdzināt Jums nodarītos zaudējumus, ja viņš nav nodrošinājis Jūsu dzīvojamās telpas normatīvajos aktos noteikto temperatūru un līdz ar to Jums ir radušies zaudējumi, piemēram, lietojot papildus siltuma ķermeņus un līdz ar to patērējot papildus elektrību. Tomēr, es rekomendētu sākumā vērsties pie pārvaldnieka ar prasību noskaidrot dzīvoklī esošas zemās temperatūras iemeslus un tad, kad šie iemesli būs noskaidroti, prasīt novērst tos.

Mana situācija ir sekojoša. Dzīvoju 5 stāvu mājas pēdējā stāvā. Māju apsaimnieko dzīvokļu kooperatīvs-paši. Mājas bēniņi nav nosiltināti, pagājušajā ziemā lāstekas bija visā loga platumā un garumā, istabas temperatūra 17 grādi, ārējās sienas dienvidu pusē ir nopelējušas, griesti vietām arī. Logi dzīvoklī ir nomainīti. Kā man paskaidroja kooperatīva valdes priekšsēdētājs, tad vaina esot radiatoros. Ir bijusi situācija, kad naktī pamostos un radiatori ir pilnīgi auksti. Intereses pēc nomainīju vienā istabā radiatoru, pārējās palika čuguna radiatori. Izmaiņu nav, turklāt dzīvokļa ziemeļu pusē radiatori ir vēsāki nekā dienvidu pusē. Nolēmu uzstādīt autonomo apkuri, jo reāli salstu. No SIA XXX Siltums ir atnācis atteikums, kas balstās uz:1.Enerģētikas likuma 50.pantu un Dzīvokļa īpašuma likuma 3.panta 1.daļu. Apskatot šos likumus, konstatēju, ka šo abu likuma mērķi ir pilnīgi atšķirīgi, turklāt nevienā nav teikts, ka nevar ierīkot autonomo apkuri. Turklāt MK noteikumu Nr.1013 """ Kārtī"""ba, kādā dzīvokļa īpašnieks.......""" 18.punktā ir noteikts, ja dzīvoklī ir uzstādīta autonoma apkure, tad par siltumenerģiju koplietošanas telpās aprēķina ..... Tātad sanāk, ka ir dzīvokļi, kuros ir autonomās apkures. Sakiet lūdzu uz kādiem likumiem, vai MK noteikumiem varētu balstīties, otreiz rakstot iesniegumu. Ja tomēr man izredzes šo jautājumu atrisināt nav, tad, kādas būtu reālas darbības darāmas, lai man nodrošinātu normālu apkuri. Vai ir arī kādas tiesību normas, kas noteiktu, ka cilvēkam ir kaitīgi dzīvot pelējošā dzīvoklī. Kuras būtu kontrolējošās institūcijas, kur varētu vērsties par pārkāoumiem apkures nodrošināšanā.
Paldies. Daiga

Daiga, 13.03.2012 20:20      Komentāri (0)
Daudzdzīvokļu māju iekšējo gaisa temperatūru nosaka MK noteikumi Nr. 102 no 03.02.2009. „Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 211-08 “Daudzstāvu daudzdzīvokļu dzīvojamie nami”, kuru 2. pielikumā ir norādīts kādai jābūt temperatūrai atsevišķās telpās daudzdzīvokļu namos. Diemžēl Latvijā nav institūcijas, kuras sekotu tamlīdzīgo normatīvo aktu atbilstībai reālai situācijai. Strīdus starp apsaimniekotāju un dzīvokļa īpašnieku var izskatīt tikai tiesā, ja ir iemesls tajā vērsties, piemēram, zemas temperatūras dēļ ir nodarīti zaudējumi, piemēram, saistīti ar elektroenerģijas patēriņu papildus apkurei. Tomēr, šis process ir garš un sarežģīts un nedod nekavējošu rezultātu kādam būtu jābūt tiesiskā valstī. Kas attiecas uz autonomās gāzes apkures uzstādīšanu vienā atsevišķā dzīvoklī, tad tai ir nepieciešama visu kāpņu telpas dzīvokļu īpašnieku un apsaimniekotāja rakstveida piekrišana. Sīkāku informāciju var saņemt Rīgas domes Mājokļu un vides departamentā, telefons 67012457 vai Latvijas gāzē, telefons 155.
Jolanta, 05.03.2012 16:59      Komentāri (0)
Ja dzīvojamās telpas līgums ir terminēts un noslēgts bez tiesībām to pagarināt, tad izīrētājam ir tiesības īres līgumu nepagarināt. Ja līgumā ietverta saistība, kas paredz īrnieka tiesības prasīt līguma pagarināšanu, izīrētājam ir tiesības atteikt īres līguma pagarināšanu, ja: 1) īrnieks nepilda pienākumus, kas noteikti īres līgumā; 2) dzīvojamā telpa nepieciešama īpašnieka vai viņa ģimenes locekļu personiskai lietošanai; 3) dzīvojamā māja ir nojaucama vai arī dzīvojamā mājā (dzīvojamā telpā) jāveic kapitālais remonts. Izīrētāja atteikumu pagarināt dzīvojamās telpas īres līgumu īrnieks var pārsūdzēt tiesā.
normunds, 28.02.2012 16:31      Komentāri (0)
Lai sniegtu atbildi, jāzin kam zeme pieder pašreiz. Atbilstoši LR Civillikuma 1024. pantam, kas pēc ieilguma noteikumiem (1000.-1022. p.) valdījis desmit gadu laikā nekustamu īpašumu, kurš zemes grāmatās uz viņa vārdu nav ierakstīts, tas atzīstams par tādu, kas ieguvis šo nekustamo īpašumu ar ieilgumu, un tam ir tiesība un pienākums prasīt šā iegūšanas pamata ierakstīšanu zemes grāmatās uz savu vārdu. Kamēr ieguvējs to nedara, viņam ir tikai 994. panta 2. daļā paredzētās tiesības. Tomēr, ieteikšu Jums vērsties pie kompetenta jurista piestādot Jūsu rīcībā esošus dokumentus, jo atbilde ir atkarīga no daudziem faktoriem.
Imants, 23.02.2012 15:12      Komentāri (0)
Dzīvokļa īpašuma likuma 2. pants nosaka, ka dzīvokļa īpašums ir dzīvojamā mājā tiesiski nodalīts patstāvīgs nekustamais īpašums, kas sastāv no atsevišķā īpašuma un attiecīgas kopīpašuma domājamās daļas. Savukārt šā likuma 3. pants nosaka, ka atsevišķais īpašums ir dzīvojamā mājā esoša būvnieciski norobežota un funkcionāli nošķirta telpa vai telpu grupa, kura kā dzīvoklis, neapdzīvojamā telpa vai mākslinieka darbnīca iezīmēta būves kadastrālās uzmērīšanas lietā. Atsevišķā īpašuma elementi ir: 1) telpas vai telpu grupas robežās esošie konstruktīvie slodzi nenesošie, nožogojošie un apdares elementi (tai skaitā iekšējās starpsienas, griestu, grīdu un sienu apdare, durvis); 2) inženiertīkli un inženierkomunikācijas līdz kopīpašuma stāvvadiem; 3) inženieraprīkojuma elementi (tai skaitā virtuves aprīkojums, ventilācijas ierīces, tualetes, dušas un vannas aprīkojums), bez kuriem kopīpašumā esošās dzīvojamās mājas daļas elementi var funkcionēt patstāvīgi. Atbilstoši minētiem tiesību aktiem, pagrabas garāžā, esošā vienas personas īpašumā, arī attiecas pie dzīvokļu īpašuma definīcijas un tātad ir jāmaksā apsaimniekošanas maksa. Kas attiecas uz komunālajiem maksājumiem, tad Jums nav jāmaksā par komunālajiem pakalpojumiem, kurus Jūs nesaņemat. Par inženierkomunikāciju tīklu uzturēšanu maksā visi dzīvojamās mājas īpašnieki, par ja šīs komunikācijas tieši neizmanto, jo tās ir viņu kopīpašums, tāpat kā par jumta remontu maksā arī zemāko stāvu dzīvokļa īpašnieki.

Labdien! Izlasīju Jūsu atbildi uz arī man aktuālu jautājumu-Lai veidotu uzkrājumu fondu dzīvojamās mājas kapitālam remontam, pārvaldniekam ir jāsaņem dzīvokļu kopības uzdevumu šādu uzkrājumu veidošanai un ir jābūt dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumam, ko paraksta dzīvokļu īpašnieki kopsapulcē, aptaujas veidā vai savstarpēji vienojoties. Manā gadījumā dzīvokļu īpašnieki ir pieņemuši augstāk minētajā kārtībā lēmumu un oficiāli iesnieguši nama apsaimniekotājam. Neskatoties uz to, apsaimniekotājs turpina regulāri vecajā stilā iekasēt (uzrādot rēķinā) naudu uzkrājumu veidošanai. Vai tas ir likumīgi un kur dzīvokļu īpašniekiem vērsties pēc palīdzības un taisnības. Būšu pateicīga, ja sniegsiet atbildi. Ar cieņu, Dace

Dace, 23.02.2012 13:13      
Uz šo jautājumu vēl nav atbildēts!

labdien mees dzivojam miera iela saimnieka maja lieta tada saimnieks mums piestada katru menesi rekinus kuros ir rekins par udeni auksto un par apkuri kuru piegada riigas siltum.lieta tada par udeni mes maksajam 15-20ls jo mums ir kopejais skaititajs.bet par apkuri mums so menes jamaksa 2,25ls par kvadratmetru pagas menes par apkuri bija 1,80ls par kvadrat metru.ludzu paskaidrojiet vai tas ir normalas cenas un vai saimnieks ir tiesigs uzlikt tadu sumu? irniekam nemot veraa ka apkure kartigi nedarbojas briziem pat nesilda!! ko mums darit un kur versties pec palidzibas lai atrisinatu so jautajumu?

.., 22.02.2012 22:25      
Uz šo jautājumu vēl nav atbildēts!

cik maksa kartais udens radiatoros ko piegada rigas siltums.?

reinis lipors, 22.02.2012 22:14      
Uz šo jautājumu vēl nav atbildēts!

LABDIEN,MĒS DZĪVOJAM AVOTU 22,KOMUNĀLAJĀ DZĪVOKLĪ.LĪDZ ŠIM MUMS NEBIJA NEKĀDU PROBLEMU izņemot ka nebija siltums veselu gadu ,mēs pat pie mammas uz kādu laiku pārvācāmies,Nu mūsu majai i cits saimnieks siltums parādījies visi laimīgi,Mūsu prombūtnes laika mūsu kaimiņi ir pametuši dzīvokli.tagad namsaimnieks no mums grib iekasēt samaksu par kopējo koridori tyaleti un vannu, vai tas ir tiesiski???? saka ka lai mēs meklējam sev paši kaimiņus tad jums būs lētāk!!! nu kas tā dara vai tad tas ir manā kompitencē? atbildiet lūdzu.

DMITRUKA, 11.02.2012 13:26      
Uz šo jautājumu vēl nav atbildēts!

Labdien! Mūsu mājai nav nekāds apsaimniekošanas maksas uzkrājums, ir tikai vieni vienīgi parādi. Notika kanalizācijas avārija un visi dzīvokļu īpašnieki sameta šo summu, parakstoties sarakstā, kur norādīta avārijas izmaksa. Tikai viens dzīvokļa īpašnieks atteicās maksāt. Vai ir likumīgi avārijas gadījumā, ja mājai nav naudas uzkrājuma iekasēt naudu paralēli apsaimniekošanas naudai? Paldies par atbildi! Ar cieņu Brigita

Brigita, 22.01.2012 18:50      
Uz šo jautājumu vēl nav atbildēts!

Labdien, bet , ja es maksāju regulāri un cenšos tikt vaļā no parāda, bet man katru mēnesi pie rēķina nāk klāt ap 40Ls tikai soda maksa, kā lai dzēšu parādu? Vai ir godīgi maksāt sodu, ja maksāju un pat vairāk vaksāju kā vajag, bet sods velkās kā aste līdz?

Evija, 20.01.2012 10:30      
Uz šo jautājumu vēl nav atbildēts!
Sandra, 20.01.2012 10:24      Komentāri (0)
Tā saucamie „īres griezti”, kad maksimālā īres maksa, ko bija jāmaksā denacionalizēto māju īrniekiem, kuri lietoja dzīvojamo telpu līdz mājas denacionalizācijai, tika noteikta ar likumu, bija spēkā līdz 2007. gada 1. Janvārim. No 2007. gada 1. janvāra īres maksa tiek noteikta īrniekam un izīrētājam savstarpēji vienojoties, ja tāda vienošanās netiek panākta, jautājums ir skatāms tiesā.
Janīna, 15.01.2012 23:08      Komentāri (0)
Tā kā Jūsu dēliem ir īres līgums uz dzīvojamām telpām Jūsu privātmājā, izdeklarēt viņus nevar, kamēr nebūs izbeigts īres līgums ar katru no viņiem. Ja īres līgums ir slēgts ar katru no dēliem atsevišķi, tad arī prasība par īres līgumu izbeigšanu ir jāceļ pret katru dēlu atsevišķi. Jūsu gadījumā ir jāsniedz prasība rajonu tiesā par īres līguma izbeigšanu un īrnieku izlikšanu no dzīvojamām telpām. Prasību var sniegt pamatojoties uz likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 28.1 vai 28.2 pantiem. 28.1 panta pirmās daļas trešais punkts nosaka, ka izīrētājs var izbeigt dzīvojamās telpas īres līgumu, izliekot īrnieku kopā ar viņa ģimenes locekļiem un citām personām bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas, ja īrnieks, viņa ģimenes locekļi vai citas personas, kuras dzīvo kopā ar viņu: 3) citādi pārkāpj dzīvojamās telpas lietošanas noteikumus, padarot pārējām personām dzīvošanu ar tām vienā kopējā dzīvoklī vai vienā mājā neiespējamu. 28.2 pants nosaka, ka izīrētājs var izbeigt dzīvojamās telpas īres līgumu, izliekot īrnieku kopā ar viņa ģimenes locekļiem un citām personām bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas, šādos gadījumos: 1) ja īrnieks vairāk nekā trīs mēnešus nemaksā dzīvojamās telpas īres maksu, lai gan viņam bija nodrošināta iespēja lietot dzīvojamo telpu saskaņā ar dzīvojamās telpas īres līgumu un normatīvajiem aktiem; 2) ja īrnieks vairāk nekā trīs mēnešus nemaksā par pamatpakalpojumiem, lai gan viņam bija nodrošināta iespēja izmantot pamatpakalpojumus saskaņā ar dzīvojamās telpas īres līgumu un normatīvajiem aktiem. Tikai tad, kad tiks panākts tiesas spriedums par īres līguma izbeigšanos, var vērsties pašvaldībā ar lūgumu izdeklarēt Jūsu dēlus no Jūsu privātmājas.
Jānis, 04.01.2012 15:20      Komentāri (0)
Ja Jūs likumīgi iemitinājāties dzīvojamā telpā, maksājat par īri un izīrētājs maksājumus pieņem, tad var uzskatīt, ka starp jums pastāv faktiskās īres attiecības atbilstoši LR Civillikuma 1488. pantam. Likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 13. pantā ir noteikts, ka par īres maksas paaugstināšanu izīrētājam ir jābrīdina īrnieks sešus mēnešus iepriekš, tā kā īres maksas paaugstināšana ar atpakaļejošu datumu nav likumīga. Ja izīrētājs atslēdz kādu no komunālajiem pakalpojumiem, vajag nekavējoties vērsties ar sūdzību vietējā pašvaldībā, pašvaldības policijā vai īres valdē, tas ir institūcijās, kuras uzrauga namīpašumu uzturēšanas atbilstību normatīvo aktu prasībām un ir kompetentas veikt pārrunas ar izīrētāju un sniegt Jums rekomendācijas kā rīkoties tālāk. Bez tam, atbilstoši LR Civillikuma 2131. pantam izīrētājs nedrīkst Jums traucēt dzīvojamo telpu lietot, bet ja traucē, piemēram atslēdzot elektrību, tad Jūs varat no viņa, vēršoties tiesā, piedzīt visus zaudējumus, kuri Jums ir nodarīti.

Labdien! Musu novada iedzivotajiem radusies dazi neskaidri jautajumi!Ceram uz Jusu atsauksmi palidzet (kaut rakstiska veida)! Tatad,musu ciemata daudzdzivoklu majai tiek veikts jumta remonts, par kura veiksanu majas iedzivotaji tiek informeti tikai tad, kad remonts jau tiek uzsakts-tatad bez iedzivotaju piekrisanas.Neilgi pec remonta uzsaksanas tiek rikota sapulce, kura piedalas novada laudis un uz kuru tiek aicinati ari pasi iedzivotaji.Saja sapulce mums iedzivotajiem pazino ka sis remonts tiek veikts, jo maja ir avarijas situacija un mums sis majas iedzivotajiem (irniekiem) bus jāatmaksa dala remonta (summa tiks sadalita)! Jumta remontu prasijam jau sen, bet atbilde skaneja sadi: Kad maksasiet ires maksu, tad ari taisisim jumtu! Luk, no 1.decembra musu Salas novada iedzivotaji sak maksat ires un apsaimniekosanas maksu, bet par jumtu jamaksa tik un ta!!!Musu maja ir 48 dzivokli, no kuriem 19 ir aiznemti un parejie tuksi! Tad jautajums ir tads: Ka """ciema laudis""" sadalis remonta maksu uz VISIEM 48 dzivokliem ja vairak neka puse ir privati un tuksi? (Sapulce pazinoja, ka remonta maksu dalis uz visiem 48 dzivokliem)! Tatad, velejos Jums pajautat vai vispar mums sis majas iedzivotajiem pienakas maksat par si jumta remontu, ja ari saksim maksat ires maksu? -Jo ari dzivokli kuros mus ielaiz dzivot ir pavirsi: dazos nav labiericibu, dazos durvis ir izlauztas un logu ramji izpuvusi...Mes to visu sedzam par saviem lidzekliem! Un vai javeic ari kapnu telpas remonts kur ari griesti un sienas nav no tiem labakajiem?!? Tad ir vel tads jautajums: Kads ir istais dzivoklu pieskirsanas likums?Citiem liek sarakstities, citiem atkal ne un vel prasa lai prasitajs uzrada izzinu kura grutniecibas menesi ir un pec tam pieskir tikai 1istabas dzivokli(37m2), citam atkal vienam pasam 3istabu dzivokli!So jautajumu uzdevam ari sapulce, tacu atbildeja, ka dzivoklus pieskir skatoties kada prasitajam ir izglitiba!!!!!Ka tur patiesiba ir? Sis majas iedzivotajiem ir daudz jautajumu, tikai runataju ir maz!!!Tapec sadusojos un uzrakstiju Jums!

diana, 11.12.2011 20:52      
Uz šo jautājumu vēl nav atbildēts!

Mana ģimene saimnieka mājā izzīrēja dzīvokli uz trīs gadiem. Mans vīrs palika bez darba un mēs vairs šo dzīvokli nespētu samaksāt. Īres līgumā ir rakstīts, ka līgumu varam lauzt abām pusēm vienojoties. Saimnieks neizprotot mūsu situāciju atsakās vispār ar mums runāt un lauzt šo līgumu. Kā mums būtu pareizi jārīkojas, lai tomēr mēs varētu šo līgumu lauzt un nevis ieslīgt neatmaksājamos parādos? Paldies jau iepriekš!

Solvita, 19.11.2011 23:27      
Uz šo jautājumu vēl nav atbildēts!

Labdien, jautajums ir par kopipasumu. Ja man pieder 3/8 no majas un otrai saimniecei pieder 5/8 dalas no majas, kuras ir koplietosanas telpas? Un mums ir problemas ar kanalizaciju un udeni- vini ir pieslegusi pirmie udeni un kanalizaciju sava dala un man nelauj pieslegties. Interesejos pie Valmieras udens vai varu pieslegt vel vienu udensvadu- sanemu atbildi ka nee- ka uz maju var but tikai viens udens un kanalizacijas vads. vai ta ir taisniba un ja vini man liek maksat pusi no izdevumiem- vai man ir jamaksa puse izdevumi vai tikai 3/8 dalas no izdevumiem? Paldies

Liene, 07.11.2011 21:42      
Uz šo jautājumu vēl nav atbildēts!

Sakiet lūdzu, vai denacionalizētās mājas īrniekam ir tiesības pieprasīt no mājas īpašnieka/pārvaldnieka finansiālu pamatojumu nek.īpašuma nodokļa maksājuma aprēķinam, kurš tiek uzrādīts kopējā rēķinā kā atsevišķa maksājuma pozīcija. Attiecīgi - vai RD Pašvaldības ieņēmumu pārvaldei var adresēt rakstisku iesniegumu ar lūgumu sniegt ziņas par nek.īpašuma nodokli konkrētam nek.īpašumam, pēc kura apmēra īrnieks var proporcionāli dzīvojamās telpas platībai patstāvīgi aprēķināt nek.īpašuma nodokļa lielumu, kuru apmaksāt īpašniekam? Iepriekš paldies!

Māra, 26.09.2011 23:51      
Uz šo jautājumu vēl nav atbildēts!
Aivars Vindelis, 20.09.2011 21:34      Komentāri (0)
Paldies par informāciju. Uz šo brīdi varu komentēt tikai to, ka radiatoru nomaiņai dzīvoklī nav nepieciešama visu dzīvokļu īpašnieku piekrišana, jo dzīvokļa īpašnieks pats veic vecu vai nedarbojušos radiatoru nomaiņu savā dzīvoklī. Pieļauju, ka Jūsu minētajos spriedumos ir runa nevis par radiatoru nomaiņu, bet par radiatoru demontāžu un dzīvokļa apkures komunikāciju atvienošanu no kopējās sistēmas, kas iespaido visas apkures sistēmas funkcionēšanu. Sīkāku informāciju sniegšu Jums pēc iepazīšanās ar Jūsu minēto spriedumu pilnu saturu.
Natālija, 09.09.2011 13:07      Komentāri (0)
Jautājums, diemžēl ir nesakārtots kā likumdošanā, tā arī reālajā dzīvē. Atbilstoši LR likuma „Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem” 22. panta 5. daļas, sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs Ministru kabineta noteiktajā kārtībā var pārtraukt sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu tiem lietotājiem, kuri nav samaksājuši par saņemtajiem sabiedriskajiem pakalpojumiem vai nav izpildījuši citas saistības pret sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju. Tā kā ar siltumenerģijas piegādātāju norēķinās nevis katrs dzīvoklis atsevišķi, bet mājas apsaimniekotājs par visu māju kopumā, tad, ja mājai ir izveidojies parāds, siltumu atslēdz visai mājai, neskatoties uz to, ka vairums iedzīvotāju ir visus rēķinus samaksājuši un parādu viņiem nav. No otras puses, nav pietiekoši efektīva tiesiska mehānisma, lai parādus no parādniekiem par komunālajiem pakalpojumiem piedzītu ātri un savlaicīgi. Tādas pretrunas normatīvajā bāzē rada priekšnoteikumus tam, ka atsevišķas dzīvojamās mājas var netikt nodrošinātas ar apkuri ziemas laikā un cieš nevainīgi cilvēki. Šajā situācijā var rekomendēt vienīgi vērsties ar iesniegumu vietējā pašvaldībā ar lūgumu atrisināt izveidojušos situāciju, jo atbilstoši likuma „Par pašvaldībām” 15. panta viena no pašvaldības funkcijām ir organizēt iedzīvotājiem komunālos pakalpojumus (ūdensapgāde un kanalizācija; siltumapgāde; sadzīves atkritumu apsaimniekošana; notekūdeņu savākšana, novadīšana un attīrīšana) neatkarīgi no tā, kā īpašumā atrodas dzīvojamais fonds.

Labdien. Ir neskaidrs viens jautaajums un veeleetos zinaat kaa man riikoties. Ienaacu jaunaa dziivoklii nepilnus 3 gadus atpakalj, peec nodziivota apmeeram gada, piefikseeju ka aukstais uudens netiek njemts peec skaitiitaajaa noraadiitaa, bet gandriiz dubultaa. Saprotu ka visur un no visiem tiek njemts mazliet vairaak, jo ir arii ljaunpraatiigi nemaksaataaji un lai nebuutu paraads to truukstosho njem no paareejiem iedziivotaajiem. Tas man ir skaidrs un pienjemams, un tas arii tiek atsevishkaa ailiitee noraadiits un man izskaidrots. Kaut gan shii summa arii nav maza, bet ,man nav iisti skaidrs kaapeec kooperatiivs liek klaat veel katru meenesi kubus??? Piemeeram: meenesii izlietoju 5 kubus, bet kviitiis uzraksta 9 . Un taa katru meenesi tiek likts klaat + veel kopeejiem ,taa sauktie """zudumi""" . Liigumaa nekas taads nav mineets. Pashi vinji nereagjee. Un arii nemaksaaju par tukshu gaisu. Kur man griezties peec siikaaka izskaidrojuma? Cik izmaksaa knsultaacija? Un vai vispaar ir kaads, kas paarbauda shaadu riiciibu adekvaatumu. Paldies. Ja iespeejams,gaidiishu atbildi uz epastu niko_zar@inbox.lv

Sarmite, 08.09.2011 11:24      Komentāri (1)
Atbilstoši Ministru Kabineta noteikumu Nr.1013 „Kārtība, kādā dzīvokļa īpašnieks daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā norēķinās par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu” no 09.12.2008 19. punktam, ja dzīvojamās mājas aukstā ūdens ievadā, kā arī kādā atsevišķā īpašumā vai visos atsevišķajos īpašumos ir uzstādīti skaitītāji un tie ir pārbaudīti, bet veidojas starpība starp mājas kopējā skaitītāja rādījumu un dzīvokļu īpašumos noteikto ūdens patēriņu, ieskaitot arī avārijās un remontā nopludināto ūdens daudzumu (turpmāk – ūdens patēriņa starpība), tiek veikts ūdens patēriņa pārrēķins, ūdens patēriņa starpību sadalot proporcionāli ūdens patēriņam dzīvokļu īpašumos, ievērojot šo noteikumu 28. un 30.punktā minētos nosacījumus. 28. punkts nosaka, ka, ja prombūtnes dēļ dzīvokli neizmanto neviena persona un dzīvokļa īpašnieks nevar iesniegt informāciju par ūdens skaitītāja rādījumu, dzīvokļa īpašnieks par to iepriekš informē pārvaldnieku. Savukārt 30. punktā ir teikts, ka, ja ūdens patēriņa sadales aprēķinā trīs mēnešus pēc kārtas veidojas ūdens patēriņa starpība, kas lielāka par 20 %, un ir saņemts attiecīgs dzīvokļa īpašnieka iesniegums, pārvaldnieks sešu mēnešu laikā noskaidro ūdens patēriņa starpības rašanās iemeslus, rakstiski informē dzīvokļu īpašniekus par nepieciešamajiem pasākumiem ūdens patēriņa starpības samazināšanai un kopā ar dzīvokļu īpašniekiem izvērtē iespēju tos īstenot. Atbilstoši šiem noteikumiem, Jums ir jāvēršas pie mājas pārvaldnieka ar rakstisku iesniegumu ar lūgumu noskaidrot ūdens starpības rašanās iemeslus un dot rekomendācijas to novēršanai. Ir jāizvērtē arī iespēja sasaukt dzīvokļu īpašnieku kopsapulci un risināt šo jautājumu kopā ar pārējiem dzīvokļu īpašniekiem.
Jūlija, 16.08.2011 13:07      Komentāri (0)
Siltumenerģijas piegādes pārtraukšanas nosacījumus regulē Ministru Kabineta noteikumu Nr.876, no 21.10.2008 „Siltumenerģijas piegādes un lietošanas noteikumi” VII. nodaļa, kurā ir precīzi norādīti apstākļi, pie kuriem piegādātājam ir tiesības, brīdinot trīs dienas iepriekš, pilnīgi vai daļēji pārtraukt siltumenerģijas piegādi lietotājam. Minētās nodaļas 26.4 punkts nosaka, ka siltumenerģijas piegādi var pārtraukt, ja lietotājs noteiktajos termiņos neveic norēķinus atbilstoši līguma nosacījumiem. Atslēgšanu no centralizētās siltumapgādes un alternatīvu apkures sistēmas ierīkošanu Rīgas pilsētā regulē Rīgas domes saistošie noteikumi Nr.73 no 18.04.2000. „Rīgas pilsētas ēku, būvju vai to kompleksu atslēgšanas no centralizētās siltumapgādes sistēmas, lokālās siltumapgādes ierīkošanas, lokālo siltuma avotu likvidācijas, rekonstrukcijas, renovācijas un jaunu siltuma avoti izbūves atļauju un noteikumu izsniegšanas kārtība”. Visus jautājumus šajā sakarā var risināt Rīgas domes Mājokļu un vides departamentā, Brīvības ielā 49/53, Rīgā.

Sveicināti! Centīšos pēc iespējas skaidrāk pastāstīt lietas būtību, savā situācijā, kurā esmu palicis ar sāpošu galvu nezinot – kas, ko, kur un kā! Notikumi – pagājušas 2 nedēļas kopš bēniņu stāva ugunsgrēka, īpašnieka mājā, kurā esmu ar p.savienības veco līgumu, kā godprātīgs laikā maksātājs. Dzīvokļi tika nopludināti dzēšanas procesā. Viens no tiem arī manis īrētais dz. Tika izsaukts Mājokļu un Vides Departaments , lai veiktu bojājumu apsekošanu un inspekciju. Līdz šim brīdim jumts nav sataisīts un dzīvojamā telpa un personīgā manta ir cietusi no konstantas apludināšanas. Majokļa īpašnieki / apsaimniekotāji arī pēc personīgas vizītes nav jutuši par nepieciešamu ierādīt jaunu vai pagaidu dzīvojamo telpu. Īres līgumā ir punkts par to ka namu pārvalde nodrošina kapitālu remontu pa pārvaldes līdzekļiem – vai kas tāds būtu iespējams! Ko darīt situācijā kad jādzīvo spēcīgi nopludinātā dzīvoklī bez elekrības un ar sienām, griestiem, grīdām jūkot ārā no lietus ūdeņiem? Kādas ir iespējas prasīt ko no valsts balstoties uz veco līgumu, lai gan saimnieka mājā un kādas ir iespējas / tiesības ko prasīt no mājas īpašniekiem! Jau iepriekš paldies par atbildi.

Viesturs, 14.08.2011 13:56      Komentāri (0)
LR likuma „Par palīdzību dzīvokļa jautājuma risināšanā” 13. pants nosaka, ka: (1). Pašvaldības dome vai tās deleģēta institūcija sniedz šā panta ceturtajā daļā noteikto palīdzību personai, kuras īrētā vai īpašumā esošā dzīvojamā telpa vai dzīvojamā māja ir cietusi stihiskas nelaimes vai avārijas rezultātā, ja persona šajā dzīvojamā telpā vai dzīvojamā mājā ir deklarējusi savu dzīvesvietu un ja tai attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā nepieder cita dzīvošanai derīga dzīvojamā telpa vai dzīvojamā māja. (2) Iesniegumu šā panta ceturtajā daļā noteiktās palīdzības saņemšanai persona iesniedz pašvaldībai ne vēlāk kā viena mēneša laikā pēc stihiskās nelaimes vai avārijas. (3) Pēc personas iesnieguma saņemšanas pašvaldības dome vai tās deleģēta institūcija saprātīgā termiņā, bet ne ilgāk kā piecu darba dienu laikā pieņem lēmumu par personas nodrošināšanu ar pagaidu dzīvojamo telpu šā likuma 23.pantā noteiktajā kārtībā. (4) Pašvaldības dome vai tās deleģēta institūcija Administratīvā procesa likumā noteiktajā termiņā izvērtē, vai dzīvojamo telpu vai dzīvojamo māju ir iespējams atjaunot, un pieņem vienu no šādiem lēmumiem: 1) lēmumu par pašvaldībai piederošas vai tās nomātas dzīvojamās telpas izīrēšanu, ja dzīvojamā telpa vai dzīvojamā māja ir pilnīgi vai daļēji gājusi bojā un nav atjaunojama; 2) lēmumu par vienreizēja pabalsta piešķiršanu dzīvojamās telpas vai dzīvojamās mājas remontam, ja dzīvojamā telpa vai dzīvojamā māja ir daļēji sagruvusi, bet ir atjaunojama. Jums ir steidzami jāvēršas Rīgas domes Mājokļu un vides departamentā, Brīvības ielā 49/53, ar iesniegumu ar lūgumu sniegt palīdzību atbilstoši minētā likuma nosacījumiem.

Dzīvoju denocanalizētā namā no 1978.gada,mani vecāki un vecvecāki no 1934.gada, visi jau ir miruši.Dzīvoklīe esmu pierakstīta 1980.gadā,tagat lai saņemtu sociālo palīdzību soc. dienests pieprasa īres līgumu,man ir tikai padomju laikos izdota izziņ,kurā esmu minēta es un citi jau mirušie ģimenes locekļi,lieta tāda ka saimnieks pidāvā līgumu uz 3.gadiem un neskaidriem noteikumiem,šādu līgumu slēgt nevēlos,vai vecais līgums ir vai nav saistoš un kāpēc soc.dienestm šis dokuments neder,sanāk tā lai saņemtu palīdzību ir obligāti jāslēdz līgums uz manu vārdu ,lai gan rēķini nāk uz manu vārdu un esmu vienīgā pilngadīgā persona.Sanak tā ka noslēgšu neizdevīgu līgumu uz īsāku laiku par dārgāku summu,tikai lai būtu iespēja saņemt palīdzību.Ko darīt un kā soc. dienestam pamatot ka padomju laika īres līgumi ir saistoši.

Gita, 29.07.2011 21:20      Komentāri (0)
Atbilstoši likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 8. pantam, ja dzīvojamā māja vai dzīvoklis pāriet citas juridiskās vai fiziskās personas īpašumā, jaunajam īpašniekam ir saistoši iepriekšējā īpašnieka noslēgtie dzīvojamās telpas īres līgumi. No šā panta sacītā izriet, ka mājas īpašnieka nomaiņa nekādā veidā neiespaido noslēgtā īres līgumā spēkā esamību un visi pirms denacionalizācijas noslēgtie īres līgumi ir spēkā un ir saistoši jaunajiem mājas īpašniekiem. Tā kā atbilstoši minētā likuma 9. pantam, īrniekam ir tiesības iemitināt īrētā dzīvoklī savus ģimenes locekļus, un iemitinātiem ģimenes locekļiem ir tādas pašas tiesības un pienākumi, kā īrniekam, Jums ir tiesības lietot dzīvokli uz īres līguma pamata, kuru pirms denacionalizācijas ir noslēguši Jūsu mirušie radinieki. Tomēr, pašvaldībai, lai sniegtu Jums sociālo palīdzību, ir nepieciešams dokuments, kas apliecina Jūsu tiesības lietos attiecīgo dzīvojamo telpu. Atbilstoši likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 2. pantam, dzīvojamās telpas lietošanas vienīgais pamats īrniekam ir dzīvojamās telpas īres līgums. Līdz ar to, Jums ir nepieciešams īres līgums. Ja Jūs nevarat vienoties ar izīrētāju par īres līguma nosacījumiem, Jums ir jāvēršas tiesā ar prasību par īres līguma noslēgšanu uz Jūsu vārda, uz Jums pieņemamiem nosacījumiem, pamatojoties uz pirms denacionalizācijas noslēgto īres līgumu ar Jūsu mirušajiem radiniekiem. Tomēr, tā kā tiesāšanas process mūsu valstī ir nesamērīgi ilgstošs, es Jums rekomendēju paralēli iesniegumam tiesā vēlreiz vērsties ar rakstveida iesniegumu pašvaldības sociālā dienestā ar lūgumu sniegt Jums sociālo palīdzību, izklāstot iesniegumā visus uz lietu attiecošos faktus par Jūsu tiesībām lietot attiecīgo dzīvojamo telpu, par to, kāpēc Jums uz šo brīdi nav rakstveida īres līguma uz Jūsu vārda, un par to, ka izīrētājs atsakās noslēgt ar Jums īres līgumu ar Jums pieņemamiem īres līguma nosacījumiem. Jā pašvaldība rakstveidā atteiks Jums sniegt palīdzību, Jūs varat šo atteikumu pārsūdzēt likumā noteiktajā kārtībā.
Aivars Vindelis, 19.07.2011 23:21      Komentāri (2)
Dzīvoklī esošie apkures radiatori ir dzīvokļa īpašnieka īpašums, tāpat kā dzīvoklī esošās sanitāri - tehniskās ierīces. Šo ierīču nomaiņai un remontam, tāpat kā radiatoru nomaiņai, nav nepieciešama pārējo dzīvokļu īpašnieku piekrišana. Pie mājas kopīpašuma ir attiecināmi dzīvoklī esošie stāvvadi, kopējā ventilācijas sistēma, kopējie dūmvadi, tas ir tādas inženierkomunikācijas, kas kalpo visas mājas, vai tās daļas iedzīvotāju vajadzību apmierināšanai.
Aivars Vindelis, 20.06.2011 15:44      Komentāri (0)
Ministru Kabineta noteikumu Nr. 1014 no 2008. gada 9. decembra „Kārtība, kādā dzīvokļa īpašnieks daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā norēķinās par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu” 18. punkts nosaka, ka ja atsevišķajam īpašumam ir ierīkota autonoma apkure vai ja atsevišķā īpašumā nelieto centralizēti sagatavoto karsto ūdeni, īpašnieks maksā par mājas koplietošanas vajadzībām patērēto siltumenerģijas daļu, kas attiecināma uz atsevišķo īpašumu, atbilstoši siltumapgādes speciālista izstrādātajam un ar pārvaldnieku saskaņotajam aprēķinam. Kas attiecas uz uzkrājumiem siltummezgla remontam, tad īrniekam ir jāmaksā tikai tā maksa, kura ir noteikta īres līgumā, bet dzīvokļa īpašniekam ir jāmaksā attiecīgās izmaksas, ja siltummezgls ir dzīvokļu īpašnieku kopīpašums. Katram kopīpašniekam ir jāapmaksā viņam piederošā īpašuma remonta darbus proporcionāli īpašuma apmēriem.
Inese Ivanova, 20.05.2011 19:07      Komentāri (1)
Soda nauda tiek iekasēta atbilstoši noslēgtajam apsaimniekošanas vai īres līgumam. Ja līgumā nekas nav minēts par nokavējuma naudu, vai līguma vispār nav, soda procentus apsaimniekotājs vai izīrētājs var uzrēķināts atbilstoši LR Civilprocesa normām, 6% gadā no kavējuma summas, vai 0.5% procenti no kavējuma summas par katru kavējuma mēnesi. Maksu par apsaimniekošanu un saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem dzīvokļa īpašnieks vai īrnieks maksā par mēnešiem, ja apsaimniekošanas vai īres līgumā nav noteikts savādāk, tātad, arī kavējuma procentus par nenomaksātiem pakalpojumiem var uzrēķināt par katru kavēto mēnesi.
Anita Kaspardena, 20.05.2011 14:09      Komentāri (0)
Kopīpašnieku tiesības un pienākumi ir noteikti LR Civillikuma 1067 – 1075. pantos. Civillikuma 1068. pants nosaka, ka rīkoties ar kopīpašuma priekšmetu, kā visumā, tā arī noteiktās atsevišķās dalās, drīkst tikai ar visu kopīpašnieku piekrišanu; bet ja kāds no viņiem rīkojas atsevišķi, tad šī rīcība nevien nav spēkā, bet ari uzliek pēdējam pienākumu atlīdzināt pārējiem zaudējumus, kas viņiem ar to nodarīti. Ja Jums tiek nodarīti zaudējumi, ir jāvēršas tiesā ar prasību par zaudējumu atlīdzību. Ja pret Jums tiek veiktas patvarīgas rīcības no mājas kopīpašnieku puses vai zemes īpašnieka puses, ir jāvēršas ar iesniegumu policijā. Ja tiek pārkāptas bērnu tiesības var vērsties pēc palīdzības LR Labklājības ministrijas Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijā Rīgā, Ventspils ielā 53.
ingrida, 20.05.2011 14:04      Komentāri (0)
Izīrētājs nevar piespiests īrnieku pagarināt īres līgumu, ja tā termiņš ir beidzies. Pat spēkā esošu īres līgumu īrniekam ir tiesības izbeigt, mēnesi iepriekš par to brīdinot izīrētāju (likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 27. pants). Atbrīvotu dzīvokli ir jānodod izīrētājam parakstot pieņemšanas – nodošanas aktu. Ja izīrētājs atsakās pieņemt dzīvokli, jākonstatē to faktiskais stāvoklis, vai nu ar liecinieku parakstītu aktu, vai pieaicinot tiesu izpildītāju faktu konstatācijai. Atslēgas ar akta kopiju un pavadvēstuli var nosūtīt izīrētājam uz deklarēto dzīvesvietu.
Guna Puriņa, 18.05.2011 12:35      Komentāri (0)
Īrniekam pašam ir jāseko līdzi ūdens skaitītāja derīguma termiņam. Rīgas domes Rīkojuma Nr. 575 no 19.08.1998., kura 3. punkts nosaka, ka ūdens skaitītāja īpašnieks ir atbildīgs par skaitītāja atkārtotās pārbaudes veikšanu par saviem līdzekļiem, bet ūdens patērētāji par ūdens skaitītāju saglabāšanu un pareizu lietošanu. Savukārt minētā rīkojuma 7. punkts nosaka, ka ja ūdens skaitītāja īpašnieks atkārtoto ūdens skaitītāja pārbaudi nav veicis laikus, šā skaitītāja rādījumi netiek ņemti vērā un maksājumi jāveic atbilstoši noteiktajai kārtībai, kādā par patērēto ūdeni tiek maksāts dzīvokļos bez ūdens skaitītājiem.
zane, 28.03.2011 14:49      Komentāri (0)
Kopumā strīdus starp divām civiltiesisko attiecību pusēm izšķir vispārējās jurisdikcijas tiesas. Tātad, Ja Jums ir nodarīti kādi materiālie zaudējumi, Jūs varat vērsties tiesā ar prasību par zaudējumu atlīdzību. Bet es Jums rekomendētu vispirms vērsties pie apsaimniekotāja ar prasību noregulēt ūdens padevi tādā veidā, lai tā atbilstu normatīvo aktu prasībām. Ja apsaimniekotājs neko nedara, Jūs varat prasīt samazināt maksu par karsto ūdeni, jo pakalpojums neatbilst noteiktajām prasībām. Līdz 2009. gadam līdzīgus strīdus izskatīja Rīgas pilsētas Īres valde, bet vai šī iestāde izskata nesaskaņas starp dzīvokļu īpašniekiem un privātiem apsaimniekotājiem arī tagad man nav informācijas. Tomēr, Jūs varat uzrakstīt šai iestādei iesniegumu Rīgā, Raiņa bulvārī 23, korpuss 2, par Jūsu problēmām un lūgt Jums palīdzēt. Tāpat Jūs varat vērsties ar iesniegumu Patērētāju tiesību aizsardzības centrā Rīgā, K.Valdemāra ielā 157.
INGA, 13.03.2011 10:56      Komentāri (0)
Prasības pieteikumā jābūt ir norādītam:
1. Tiesa, kurai adresēts pieteikums;
2. Prasītājs, tā personas kods, adrese. Juridiskām personām: nosaukums, reģistrācijas numurs, adrese;
3. Atbildētājs, tā personas kods, adrese;
4. Izklāstīta prasības būtība un prasību apstiprinošie pierādījumi;
5. Jānorāda normatīvie akti uz kuriem balstās prasība;
6. Jānorāda tieši kāds ir prasījums, ko vēlas lai tiesa nospriež;
7. Jānorāda prasības pieteikumam pievieno dokumentu sarakstu;
8. Jānorāda prasījuma sastādīšanas laiku un vietu;
9. Jāparakstās.
Labāk, tomēr, prasības pieteikumu uzticēt sastādīt praktizējošam juristam, kurš iepazīstoties ar lietas materiāliem mācēs pareizi sastādīt balstītu uz faktiskiem pierādījumiem argumentētu prasības pieteikumu tiesai.
zane, 28.02.2011 20:08      Komentāri (0)
Atbilde uz jautājumu par mājas remontiem uzkrāto naudu ir atkarīga no tā, vai Jūs esat dzīvokļa īrnieks vai dzīvokļa īpašnieks. Ja Jūs dzīvokli īrējiet, tad namsaimniekam nav jāsniedz Jums informācija par īres naudas izlietojumu. Ja Jūs esat dzīvokļa īpašnieks, tad dzīvokļu īpašnieku kopsapulce izlemj jautājumu par uzkrājumu fonda izveidi un bez dzīvokļu īpašnieku kopsapulces lēmuma apsaimniekotājs nedrīkst izmantot uzkrājuma naudu citām vajadzībām. Normatīvie akti nereglamentē termiņus kādos privātie apsaimniekotāji sniedz atbildes uz dzīvokļu īpašnieku vēstulēm. Ar spēkā esošiem Ministru Kabineta noteikumiem Nr.256 ir apstiprināts Latvijas būvnormatīvs LBN 221-98 „Ēku iekšējais ūdensvads un kanalizācija” kura 18. punkts nosaka, ka „karstā ūdens temperatūrai ūdens izdales vietās jābūt ne zemākai par 55 °C un ne augstākai par 70 °C.” Šo paši noteikumu 19. punkts nosaka, ka „ūdens ar normatīvo caurplūdumu un temperatūru jāsaņem ūdens izdales vietās no karstā ūdens turpgaitas cauruļvada, kas nodrošināts ar cirkulācijas sistēmu, vai no ūdenssildītāja vai cauruļvada, kurā ir papildus uzsildītais ūdens, vismaz 10 sekundes pēc ūdens izdales armatūras atvēršanas. No tālākiem ūdens izdales punktiem, kurus lieto reti, kā arī individuālajās mājās attiecīgais laiks var būt ilgāks.”
Jūlija, 27.02.2011 16:51      Komentāri (0)
Pašreiz Rīgas dome neizmaksā pārcelšanas pabalstus denacionalizēto māju īrniekiem un šā gada budžetā nauda pārcelšanās pabalstiem nav paredzēta. Nākamā gada budžets vēl nav sastādīts un vai tajā iekļaus finanšu līdzekļus attiecīgajā pozīcijā nav zināms. Jūsu gadījumā vajadzētu, iespējams, iziet tiesvedības procesu. Ja būs Jums nelabvēlīgs tiesas lēmums Rīgas dome sniegs Jums palīdzību dzīvokļu jautājuma risināšanā. Piekrītu Jums, ka ja tiktu piešķirta nauda palīdzības sniegšanai Rīgas namu īrniekiem, tad tiesas būtu noslogotas mazāk un tiktu ietaupīta valsts nauda.
k, 25.02.2011 08:28      Komentāri (0)
Nama īpašniekam ir jāuztur dzīvojamā māja atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām būvniecības un higiēnas prasībām. Sniega tīrīšanu no jumtiem kontrolē pašvaldības institūcijas: pašvaldības policija, priekšpilsētu administratīvās inspekcijas un citas. Var vērsties Rīgas pilsētas īres valdē. Šai iestādei ir jāsniedz konsultācijas par īrnieku tiesībām un pienākumiem, kā arī jāizvērtē nesaskaņas starp īrnieku un izīrētāju. Ja izīrētāja vainas dēļ īrniekam ir nodarīti zaudējumi, piemēram, dzīvoklis noliets notekcauruļu bojājumu dēļ, vainīgajam šie zaudējumi ir jāatlīdzina pilnā apmērā. Ja vainīgā persona nepiekrīt zaudējumus atlīdzināt, ir iespēja vērsties tiesā ar prasību par zaudējumu atlīdzināšanu.
Ilze Kenne, 20.01.2011 19:15      Komentāri (0)
Jumtu jāremontē un jāuztur kārtībā izīrētājam, atbilstoši likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 40. pantam: izīrētāja pienākums ir nodot īrniekam dzīvojamo māju (dzīvojamo telpu) ar visiem tās piederumiem tādā stāvoklī, lai īrnieks varētu dzīvojamo māju (dzīvojamo telpu) lietot un iegūt no tās visu to labumu, kādu viņam saskaņā ar dzīvojamās telpas īres līgumu ir tiesības saņemt. Izīrētājs nodrošina dzīvojamās mājas (dzīvojamās telpas) uzturēšanu atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām būvniecības un higiēnas prasībām, kā arī veic dzīvojamās mājas (dzīvojamās telpas) kapitālo remontu. Izīrētājs atbild par dzīvojamās mājas konstruktīvo elementu un inženierkomunikāciju bojājumiem, kas radušies mājas vispārējās nolietošanās rezultātā. Ja izīrētajās nepilda savus pienākumus attiecībā uz jumta remontu, var vērsties pēc palīdzības Rīgas pilsētas Īres valdē, kura izskata nesaskaņas starp dzīvojamo telpu īrniekiem u izīrētājiem. Ja jumta dēļ ir nodarīti zaudējumi īrnieku dzīvokļiem un izīrētājs atsakās šos zaudējumus atlīdzināt, ir jāvēršas tiesā ar prasību par zaudējumu atlīdzināšanu. Prasību tiesā var sagatavot kompetents jurists. Kad prasība ir sagatavota, ir jāsamaksā valsts nodeva un jāiesniedz prasību tiesā, Jūsu gadījumā Rīgas Centra rajona tiesā.
kaspars, 19.01.2011 18:28      Komentāri (0)
Latvijas Republikas normatīvie akti neparedz apsaimniekotāja pienākumu uzrādīt savu bankas konta izdrukas dzīvokļa īpašniekiem. Attiecības ar apsaimniekotāju ir atkarīgas no tā, vai dzīvokļu īpašnieku sabiedrība vai ar dzīvokļu īpašnieku savstarpēju līgumu pilnvarota persona ar nodošanas un pieņemšanas aktu ir vai nav pārņēmusi pārvaldīšanā un apsaimniekošanā konkrēto namu. Ja dzīvokļu īpašnieki ir pārņēmuši māju pārvaldīšanā, tad visus jautājumus attiecībā ar apsaimniekotāju regulē dzīvokļu īpašnieku kopsapulce, vai dzīvokļu īpašnieku kopība. Ja dzīvokļa īpašnieki nav pārņēmuši māju apsaimniekošanā un pārvaldīšanu veic pašvaldības uzņēmums, tad attiecības starp dzīvokļa īpašniekiem un mājas apsaimniekotāju regulē Ministru Kabineta noteikumi Nr.1014 „Kārtība, kādā aprēķināma maksa par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu”. Šajos noteikumos tiek precīzi formulēts kā ir aprēķināma maksa par dzīvojamās mājas uzturēšanu un apsaimniekošanu. Noteikumu 10. punkts nosaka, ka „par aprēķināto dzīvojamās mājas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas maksu nākamajam kalendāra gadam dzīvojamās mājas pārvaldnieks rakstiski paziņo dzīvokļa īpašniekam ne vēlāk kā līdz attiecīgā gada 15.oktobrim, paziņojumā norādot laiku un vietu (piemēram, mājaslapa internetā, informatīvs stends), kur dzīvokļa īpašnieks var iepazīties ar tāmes kopsavilkumu (2.pielikums), kā arī dzīvojamai mājai nepieciešamo remontdarbu apkopojumu nākamajiem periodiem (3.pielikums). Pēc dzīvokļa īpašnieka lūguma tāmes kopsavilkumu un dzīvojamai mājai nepieciešamo remontdarbu apkopojumu pārvaldnieks rakstiski nosūta attiecīgajam dzīvokļa īpašniekam.” Savukārt noteikumu 25. punkts nosaka, ka „katru gadu līdz 1.aprīlim pārvaldnieks nosūta dzīvokļu īpašniekiem paziņojumu, norādot laiku un vietu (piemēram, mājaslapa internetā, informatīvs stends), kur var iepazīties ar pārskatu par iepriekšējā kalendāra gadā iekasēto un izlietoto maksu par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu (4.pielikums). Pēc dzīvokļa īpašnieka lūguma pārvaldnieks minēto pārskatu rakstiski nosūta attiecīgajam dzīvokļa īpašniekam.”
Edgars, 11.01.2011 19:44      Komentāri (0)
Par patērēto elektroenerģiju katrs elektroenerģijas patērētājs norēķinās atbilstoši skaitītāja rādījumiem. Nav skaidrs par kādiem zudumiem ir runa, ja elektroenerģija tiek patērēta apejot skaitītāju, par to nekavējoties ir jāziņo elektroenerģijas piegādātājam A/S „Latvenergo”
Terēze, 17.12.2010 16:23      Komentāri (0)
Likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 11. panta 5. daļa nosaka, ka īrniekam papildus īres maksai proporcionāli izīrētās dzīvojamās telpas platībai maksājami šādi obligātie maksājumi: 1) likumā noteiktais nekustamā īpašuma nodokļa maksājums; 2) dzīvokļa vai dzīvojamās mājas īpašnieka (valdītāja) un zemes īpašnieka noslēgtajā zemes nomas līgumā noteiktā zemes nomas maksa, ja izīrētā dzīvojamā telpa ir mājā, kas atrodas uz citam īpašniekam piederošas zemes (turpmāk — zemes nomas maksa).
Ieva, 04.12.2010 11:25      Komentāri (0)
Likuma „Par palīdzību dzīvokļu jautājuma risināšanā „ 26.1 pantā ir noteikts, ka pašvaldībai ir tiesības domes saistošajos noteikumos paredzētajā kārtībā un apmērā piešķirt vienreizēju dzīvojamās telpas atbrīvošanas pabalstu personām kuras atbrīvo dzīvojamo telpu, kura atrodas denacionalizētā vai likumīgajam īpašniekam atdotā mājā un kuru tās ir lietojušas līdz īpašuma tiesību atjaunošanai. Pēc sīkākas informācijas ir jāvēršas Rīgas domes Dzīvokļu pārvaldē Brīvības ielā 49/53.
Aina, 29.11.2010 18:52      Komentāri (0)
Ministru kabineta noteikumi Nr. 1013 no 2008. gada 9. decembra „Kārtība, kādā dzīvokļa īpašnieks daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā norēķinās par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu” nosaka, ka iedzīvotāji maksā par siltumenerģiju atsevišķā īpašuma apsildei (apkurei) – proporcionāli atsevišķā īpašuma kopējai platībai, atskaitot balkonu un lodžiju platību; par siltumenerģiju karstā ūdens cirkulācijai – atbilstoši dzīvokļu īpašumu skaitam; par siltumenerģiju patērētajam karstajam ūdenim – proporcionāli patērētā karstā ūdens daudzumam; par siltumenerģiju koplietošanas telpu apsildei (apkurei) – proporcionāli dzīvokļu īpašumu kopējai platībai.

Šī ir otrā reize kad man ar namu pārvaldi tādas problēmas atnāk neiedomājami lieli rēkini,pirmo reiz ,kadas vien valsts iestādēs neizstaigāju ,kā pret sienu,gribējās privatizēt dzīvokli un nomaksāju visu ,kaut kur pēc gada atnāca atkal reķins vairāk par 100 kubiem siltā ūdens auksto jau piemirsu to kaut kā tas ātrāk notērējās ,gāju uz namu pārvaldi noskaidrot viņi atteicas to norakstīt es nolēmu no pirmās pieredzes kā gāja nekur nekas nepalīdz(šie pirmās reizes dokumenti ari saglabāti) ,pateicu piesaku streiku ka nemaksāšu kamēr man nebūs precīzi aprēķini,protams ka dzīvojot vienai un biezi ciemojoties pie mammas laukos es to ūdeni notecināju tikai 4 gados tanī brīdi kad piestādija tādu rēķinu biju bezdarbniece kā ūdens bij notecināts ta iesniedza mani tiesā ,kaut parādu īsto nomaksāju bez līgumsoda ,tagad atkal mainot skaitītājus pierakstīja 60 kubus un tie ari ir apmēram 52 lati ūdens jeb kas itkā kā mācēju sarēkināt tajos mistiskajos rēkinos nomaksāju.

TIESAS IZRAKSTS ĪSOS VILCIENOS
Noraksts
Lieta Nr.C32258709
LietvedībasNr.C-0966/6

spriedums
Latvijas Republikas vārdā
Rīgā 2010.22.aprīlī
Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesas
tiesnese K.Vanaga,
ar tiesas sēdes sekretāri I. Vilkoviču,

atklātā tiesas sēdē izskatīja civillietu RP SIA"""Vecmīlgravis"""prasībā pret Skaidrīti Ločmeli par parada piedziņu.
tiesa

konstatēja

2009 gada 25 maijā prasīja RPSIA"""Vecmīlgrāvis"""cēlusi RpZrajona tiesā prasību pret Skaidrīti Ločmeli par parāda piedziņu,norādot ka atbildētāja ir dzīvokļa Nr.54Rīgā,Stiebru ielā3,īpašniece .

pamatojoties uz civil likumu1402 p.1587p.1716p.1720p.un likumu par dzīvokļa īpašumu12 p.,prasītāja lūdz piedzīt no atbildētājas komunālo maksājumu parādu Ls4229,98.
2009 gada 29.jūnijā tiesā saņemti atbildētājas paskaidrojumi,kuros viņa prasību neatzīst.Norāda,ka atbildētāja konstatējusi neatbilstību starp ūdens skaitītāju rādījumiem un piestādītajiem rēķiniem un tādēļ esot izveidojies parāds .Atbildētāja esot gājusi uz namu pārvaldi un mēģinājusi risināt situāciju,bet bez rezultātiem.
tālak ir dažādi paskaidrojumi un panti div lapas kāpēc tiesa tānolemj
alāk
NOSPRIEDA
PRASĪBU APMIERINAT DAĻĒJI.
PIEDZĪT no Skaidrites Ločmeles,personas kods........,par labu RP SIA """Vecmīlgrāvis""",vienotais reģistracijas numuru 40103057385,pamat paradu Ls51,50 un tiesas izdevumus-valsts nodevu Ls173,08 ar lietas izskatīšanas saistītos izdevumus Ls3,30 ,kopā piedzenot Ls227,88
prasību dala par līgumsoda piedziņu noraidīt.
prasību daļā par pamatparāda Ls 1871 ,98 piedzinu izbeikt.
sprieduma labprātīgas izpildes termiņš ir 10dienas no sprieduma spēkā stāšanās.
spriedumu var pārsūdzēt20 dienu laikā....u.t.t. tālāk paraks K.Vanaga un zīmogs
turpinu regulāri maksāt patreizējais parāds ir 4976.25 lati-līgumsods3049.56cik saprotu norakstītā1926.69
Pēc tiesas namu parvaldē
biju aizgājusi uz namu pārvaldi mutiski runāt man aizsūtīja pie Jurista
Viņš man iedeva apilācijas sūdzību ko pieprasījis (vis pieprasīts tas pats kas iepriekš atiecīgi šī brīža suma)un teica gaidi uzaicinājumu uz tiesu gaidu vienu mēnesi otru .Tagad iesniedzu reģistrētu iesniegumu ar jurista iedotajiem dokumentiem un savu iesniegumu ,tiesas spriedumu .
Būtībā man vairāk(satrauc lai kādam tā vēl negadās ,es pat naidniekam to nenovēlētu) ir jautājums valstī un valsts vīriem, kas tā par iestādi -monopolu namu pārvalde ka viņas lietas nevar neviens iejaukties vai tā jau ir dieva vietā, kam atlaiž rēķinus kam viņus pieliek ,vai ta ir valsts ierēdņu ķēde (valsti organizēta noziedzība )kā aptīra maznodrošinātus un invalīdus ,nespēs maksāt izmetīs uz ielas.tā jau man nav pirmā reize mistiski rēķi pirms tiesa mainot skaitītājus jau trešā.
kas man samaksās soda naudu par skraidīšanu pa dažādam iestādēm un par represijām jau no 91 gada,es to vārdiem nevaru izteikt ko esmu pārdzīvojusi ,no rīta uzcelies domā par to, kur meklēt palīdzību vakarā ej gulēt ari doma ,kā visiem zināmas ir datu bāze kur par katru cilvēku var dabūt ziņas ,kas ir ari par manīm ,tādas var katrs darba devējs uzināt ka esmu cīnītāja (pateicoties par cīnīšanos ar birokrātiem)un neviens mani nekur neņems ,varbūt ari iemesls ir ka zaudēju savu darbu apgūtajā frofesijā, pat īsti nepastrādājot ,pārlika uz tik riebīgu un zemu atmaksātu darbu un darbā ari vieni kreņķiJO darba devejs bij slavenais domnieks ar dēlu kompānija M. Jaunups .

Cerams ka tagad sapratīsiet ap ko lieta grozās skaidrāk neko neprotu paskaidrot.
ar ciņu Skaidrīte

Skaidrīte LOčmele , 21.11.2010 15:04      Komentāri (0)
Paldies par interesantu vēstuli. Strīdīgus jautājumus starp dzīvokļa īpašniekiem un apsaimniekotājiem izskata tiesa. Tā ari notika Jūsu gadījumā. Ja ar tiesas spriedumu kāda no pusēm ir neapmierināta, tā var spriedumu pārsūdzēt. Kas attiecas uz Rīgas pašvaldības dibināto namu pārvaldi, tad tās darbības atbilstību normatīvo aktu prasībām un pilnvarojuma līgumiem pārrauga Rīgas domes Mājokļa un vides departamenta Apsaimniekošanas pārvalde Brīvības ielā 49/53.
ILZE UPENIECE, 19.11.2010 00:32      Komentāri (0)
Maksu par īri un komunālajiem pakalpojumiem ir jāmaksā tādā veidā, lai maksātājam paliktu pierādījumi par samaksāto naudas summu. No īrētā dzīvokļa policija izlikt nav tiesīga. Izlikšana no dzīvojamās platības pēc izīrētāja iniciatīvas var notikt tikai uz spēkā stājušos tiesas sprieduma pamata. Piespiedu izlikšanu, ja ir stājies spēkā tiesas spriedums, veic tiesu izpildītājs. Ja pret Jums tiesā tiks iesniegta prasība par īres līguma izbeigšanu, tad tiesa Jūs informēs un prasīs Jums sniegt savus paskaidrojumus. Šajā gadījumā rekomendēju Jums vērsties pēc padoma pie advokāta.
Marita Sideļņikova, 10.11.2010 18:44      Komentāri (0)
Ja runa ir par īres maksu, tad tai ir jābūt noteiktai īres līgumā vai pašvaldībai piederošos dzīvokļos īres maksa tiek noteikta ar pašvaldības lēmumu. Nekādus papildus maksājumus bez īrnieka piekrišanas apsaimniekotājs iekasēt nedrīkst. Ja runa ir par privatizētā nama apsaimniekošanas maksu, tad to nosaka dzīvokļu īpašnieku kopsapulce. Ja namam kopsapulce nav notikusi, tad apsaimniekotājs aprēķina maksu par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu, sastāda dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas darbu tāmi, paziņo dzīvokļu īpašniekiem par maksas apmēru noteiktam laika periodam, informē dzīvokļu īpašniekus par noteiktam laika periodam tāmē paredzētajām izmaksām, kā arī sagatavo dzīvokļu īpašniekiem ikgadēju atskaiti par attiecīgās maksas izlietošanu. Apsaimniekošanas maksu kārtējam kalendāra gadam apsaimniekotājam ir jāaprēķina atbilstoši Ministru Kabineta noteikumiem Nr.1014 no 09.12.2008. „Kārtība, kādā aprēķināma maksa par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu”. Plānojot nepieciešamos remontdarbus nākamajiem periodiem, pārvaldnieks apsaimniekošanas maksā var iekļaut arī plānoto remontdarbu izmaksas. Ja dzīvokļa īpašnieki saņemot apsaimniekotāja tāmi kārtējam gadam nesasauc dzīvokļa īpašnieku kopsapulci un neiebilst pret apsaimniekotāja noteikto apsaimniekošanas maksu, tad apsaimniekotājs noteikto apsaimniekošanas maksu ir tiesīgs iekasēt. Papildus noteiktajai apsaimniekošanas maksai apsaimniekotājs drīkst iekasēt tikai maksu par saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem.
Santa, 15.10.2010 12:01      Komentāri (0)
Nekustamā īpašuma nodoklis ir jāmaksā par zemi, par ēkām ar dzīvojamām un nedzīvojamām telpām. Nekustamā nodokļa apmērs nav atkarīgs no telpu platības, bet ir atkarīgs no konkrēto telpu grupas kadastrālas vērtības, kā arī no tā, vai telpa tiek izmantota saimnieciskai darbībai, vai ne.
Malda V. 14.10.2010., 14.10.2010 09:05      Komentāri (0)
Jums tika piešķirts cits dzīvoklis tāpēc, ka Jums nebija iespēju maksāt par dārgiem komunālajiem pakalpojumiem. Tomēr, par saņemtajiem pakalpojumiem Jūs paliekat parādā. Pirms pieņemt pašvaldības dzīvokli bez ērtībām, Jums vajadzēja noslēgt ar pašvaldību vienošanos attiecībā uz Jūsu parada dzēšanu. Jautājums par parāda atmaksu ir skatāms tiesā. Noilguma termiņš, pēc kura pašvaldība nevarēs vērsties tiesā, ir desmit gadi no parāda rašanās brīža. Pagaidām neredzu nekādus juridiskus šķēršļus, kas liegtu pašvaldībai piedzīt no Jums parādu par saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem. Jautājums par iespēju pārdot Jūsu iepriekšējo dzīvokli ar apgrūtinājumu ir diskutabls. Jebkurā gadījumā, tas netika izdarīts, un Jums nav vienošanās ar pašvaldību, kurā būtu noteikts, ka pašvaldība atsakās pret kādām prasībām pret Jums.
Kristine B, 09.08.2010 20:47      Komentāri (0)
Latvijas Republikas likumdošana neparedz īrnieka patvarīgu izlikšanu no dzīvojamām telpām. Ja īrniekam ir izveidojies parāds par īri vai pamatpakalpojumiem trīs mēnešu maksājumu apmērā, izīrētājam ir jābrīdina īrnieks un jādod mēneša laiks parāda nokārtošanai. Ja īrnieks mēneša laikā neveic maksājumus, izīrētājs var vērsties tiesā ar prasību par īres līguma pirmstermiņa izbeigšanos un īrnieka izlikšanu no dzīvojamām telpām bez citu dzīvojamo telpu ierādīšanas. Ja ir saņemts prasības pieteikums par īrnieka un ar viņu kopā dzīvojoša nepilngadīga bērna izlikšanu, tiesa triju dienu laikā informē par to attiecīgo bāriņtiesu, lai netiktu pieļauta nepilngadīgo personu izlikšana no dzīvojamām telpām bez citas dzīvojamas telpas ierādīšanas. Nevienam nav tiesības nepilngadīgu bērnu atstāt bez pajumtes. Atbilstoši likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 50. pantam visi strīdi, kas izriet no dzīvojamo telpu īres attiecībām tek izskatīti tiesā.
Antra, 09.08.2010 17:54      Komentāri (0)
Šajā gadījumā nevar dot viennozīmīgu atbildi. Jūs jautājumā jau ietverat dažus plusus un mīnusus, kurus nopietni jāapsver un tad jāpieņem lēmums. Kas attiecas uz pabalstiem, tad to esamību nosaka pabalsta pretendenta statuss dzīvojamā telpā, bet ne dzīvokļa īpašuma tiesības. Māte var saņemt pabalstu arī nebūdama dzīvokļa īpašniece, ja dzīvo dzīvoklī viena, piemēram uz īres līguma pamata.
Daiga Eglīte, 26.05.2010 21:30      Komentāri (0)
Latvijas Republikas normatīvie akti nereglamentē termiņu ar kādu tiek paziņots par īres līguma nepagarināšanu un termiņus ar kādiem īrniekam ir jāatbrīvo dzīvojamā telpa pēc īres līguma termiņa beigām. Pēc būtības īrniekam būtu jāvēršas ar iesniegumu par īres līguma pagarināšanu, ja tāda iespēja līgumā ir paredzēta. Tomēr, Jums būtu lietderīgi savlaicīgi, pirms īres līguma termiņa beigām paziņot, rakstveidā, īrniekam savu lēmumu nepagarināt īres līgumu un noteikt laiku, kādā dzīvojamās telpas ir jāatbrīvo. Atgādināšu, ka atbilstoši likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 6. pantam, gadījumā, kad līgumā ietverta saistība, kas paredz īrnieka tiesības prasīt līguma pagarināšanu, izīrētājam ir tiesības atteikt īres līguma pagarināšanu, ja: 1) īrnieks nepilda pienākumus, kas noteikti īres līgumā; 2) dzīvojamā telpa nepieciešama īpašnieka vai viņa ģimenes locekļu personiskai lietošanai; 3) dzīvojamā māja ir nojaucama vai arī dzīvojamā mājā (dzīvojamā telpā) jāveic kapitālais remonts. Izīrētāja atteikumu pagarināt dzīvojamās telpas īres līgumu īrnieks var pārsūdzēt tiesā. Ja īrnieks labprātīgi neatbrīvo dzīvokli, Jums ir jāvēršas tiesā ar prasību par īrnieka izlikšanu no dzīvojamām telpām.
Ainis, 27.04.2010 21:25      Komentāri (0)
Juridiski derīga ir notariāli apstiprināta pilnvara. Tomēr par tiesībām pārstāvēt dzīvokļa īpašnieku kopsapulcē un par to, vai pieņemt esošu pilnvaru, var lemt dzīvokļu īpašnieku kopsapulce, balsojot par šo jautājumu.
Inta, 19.04.2010 17:23      Komentāri (0)
Īrniekam ir jāmaksā nekustamā īpašuma nodoklis proporcionāli lietotai dzīvojamai telpai. To nosaka likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 11. pants: papildus īres maksai proporcionāli izīrētās dzīvojamās telpas platībai maksājami šādi obligātie maksājumi: 1) likumā noteiktais nekustamā īpašuma nodokļa maksājums; 2) dzīvokļa vai dzīvojamās mājas īpašnieka (valdītāja) un zemes īpašnieka noslēgtajā zemes nomas līgumā noteiktā zemes nomas maksa, ja izīrētā dzīvojamā telpa ir mājā, kas atrodas uz citam īpašniekam piederošas zemes (turpmāk — zemes nomas maksa).
Inga Aucgrafa, 18.04.2010 19:52      Komentāri (0)
Īrniekam ir regulāri jāmaksā īres maksa un maksa par saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem. Īres maksu ir jāmaksā tādā apmērā, par kuru ir panākta rakstiskā vienošanās īres līgumā. Izņēmumi ir denacionalizētās mājas īrnieki, kuri lietojuši dzīvokļus līdz mājas denacionalizācijai un kuriem īres maksas apmērs līdz 2007. gadam tika noteikts ar likumu. Ja īres līguma nav (parasti tas ir denacionalizēto māju īrniekiem, kuru līgumi ir vai nu nozaudēti, vai līgumslēdzēja puse vairs nedzīvo konkrētā dzīvoklī un to lieto viņa ģimenes locekļi), tad īrnieks maksā īres maksu tādā apmērā, par kuru ir panākta vienošanās ar viņa un izīrētāja savstarpējām darbībām, vienam piestādot rēķinus par īres maksu un otram apmaksājot tos, un līdz ar to ar savām darbībām apstiprinot savu piekrišanu tieši tādam īres maksas apmēram. Izīrētājam nav tiesības vienpusēji noteikt īres maksas apmēru. Izlikt īrnieku no dzīvokļa var tikai uz tiesas sprieduma pamata. Ja īrnieka parāds par īri vai komunālajiem pakalpojumiem ir sasniedzis triju mēneša maksājuma apmēru, izīrētājam ir tiesība brīdināt īrnieku par parāda apmēru un par to, ka, ja parāds netiks nomaksāts mēneša laikā būs iesniegta prasība tiesā par īres līguma izbeigšanos un īrnieka izlikšanu no dzīvokļa. Ja mēneša laikā parāds netiek nomaksāts, izīrētājam ir tiesības vērsties tiesā. Tiesa izskatot lietu izvērtēs vai izīrētāja noteiktā īres maksa ir tiesiska un atkarībā no tā pieņems savu lēmumu.
Anita, 29.03.2010 10:17      Komentāri (0)
Latvijas republikas Ministru kabineta noteikumu Nr.1014 no 09.12.2008. „Kārtībā, kādā aprēķināma maksa par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu” 3. punktā ir noteikts, ka dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas izdevumus aprēķinot balkonu un segto terašu platībai ir jāpiemēro koeficents 0.3 attiecībā uz dzīvokļa kopējo platību. Šos MK noteikumus piemēro, atbilstoši LR likuma „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 50. panta 4. daļai, gadījumos, ja dzīvokļu īpašnieki nav vienojušies par kārtību, kādā pārvaldnieks aprēķina maksu par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu. No minētā izriet, ka dzīvokļu īpašnieku kopsapulce var noteikt kārību, kādā veidā tiek aprēķināta maksa par dzīvojamās mājas apsaimniekošanu un pārvaldīšanu, arī jautājumā par koeficenta piemērošanu terasēm. Jā kopsapulces lēmuma nav, tad mājas pārvaldniekam sastādot apsaimniekošanas līgumu un piestādot rēķinus par mājas apsaimniekošanu ir jāvadās no MK noteikumiem 1014. Ja neizdodas panākt vienošanos ar mājas pārvaldnieku par apsaimniekošanas maksas aprēķināšanas kārtību un apsaimniekošanas līguma nosacījumiem, tad jautājumu var atrisināt tiesas ceļā. Vai nu Jūs nemaksāsiet pēc Jūsu uzskatiem nepamatoti palielinātu apsaimniekošanas maksu un apsaimniekotājs vērsīsies tiesā, kur viņam būs jāpierāda savu prasību pamatotību, vai Jūs varat vērsties tiesā ar prasību par apsaimniekošanas līguma noslēgšanu uz, pēc Jūsu domām, pamatotiem nosacījumiem. Tomēr pirms vēršanās tiesā būtu lietderīgi tomēr mēģināt jautājumu atrisināt sarunu ceļā, iespējams vēršoties ar iesniegumu Rīgas domē un izmantojot Rīgas pilsētas Īres valdes speciālistu rekomendācijas un atzinumus.

Augsti sodatajs Vilka kungs un Rigas pilsetas ires valde! Es Juris gaisins irejot dzivokli: Riga Aluksnes iela 3-60 ar savu civilsievu Laini Boktu un savu nepilngadiga meitu (1gads 6 menesi), Mariselu Gaisinu, soriem patstavigi cietam no sabojata jumta un uzkrajusas uz ta sniega un ledus sekam. Apmeram 6-7 reizes soriem, musu dzivoklis tika pamatigi appludinats. Kad pacietibas vadzis luza, griezamies pec palidzibas Rigas pilsetas Ziemelu priekspilsetas. Pasvaldibas policija. 26.02.2010. Tika sastadits akts un udens ieplusana dzivokli un lidz ar to raditu materiala bojajumi, tika fikseta ar foto palidzibu. Mana meita Mariselai Gaisinai, mitra gaisa del radusas elposanas celu problemas klepus un bronhits.Es Juris Gaisins esmu 3grupas invalids un mazturigo statusa. Man un manas gimenes locekliem tika nodariti gan fiziski,garigi un ari materiali traucejumi un bojajumi, velos sanemt kompensaciju par nodarito postu, LR likumdosanas kartiba. Ka man rikotus talak. ciena J.Gaisins. 26.03.2010. P.S. Ludzu sniedziet man atvesi uz kuru es varetu sutit savu iesniegumu, talako lietas apstaklu virzisanai uz tiesu!?

Juris, 26.03.2010 18:17      Komentāri (0)
Ja dzīvoklim vai tajā esošai mantai ir nodarīti bojājumi, tad vainīgajai personai ir jāatlīdzina zaudējumi. Ja dzīvoklis tiek noliets bojāta jumta dēļ, tad par vainīgo personu var uzskatīt mājas īpašnieku vai apsaimniekotāju, kura pienākums ir nodrošināt mājas inženierkomunikāciju un konstruktīvo elementu kvalitatīvu uzturēšanu. Pēc nodarītā bojājuma novērtēšanas ir jāvēršas pie vainīgās personas (dzīvojamās mājas īpašnieks vai apsaimniekotājs) ar prasību par zaudējumu atlīdzību, nosakot šīs prasības konkrētos finansiālos apmērus. Prasībā var ietvert ārstēšanās izmaksas, ja vainīgās personas darbības vai bezdarbības dēļ ir nodarīts kaitējums dzīvoklī dzīvojošo personu veselībai, ka arī atlīdzību par morālajām ciešanām. Ja vainīgā persona atsakās pilnīgi vai daļēji apmaksāt nodarītos zaudējumus, vai neatbild uz iesniedzēja rakstisko pieprasījumu, tad ir jāvēršas ar prasību tiesā par zaudējumu atlīdzību pret konkrētu personu (mājas īpašnieku vai apsaimniekotāju). Prasības pieteikumu tiesā labāk ir sastādīt profesionālam juristam, jo prasības pieteikumā ir jānorāda tie likumu un citu normatīvo aktu panti un punkti uz kurām balstās prasība. Maznodrošinātām personām valsts sniedz bezmaksas juridisko palīdzību, piešķirot bezmaksas advokāta palīdzību prasības pieteikuma tiesai sastādīšanai un pārstāvniecībai tiesā. Pēc jurista bezmaksas palīdzības Jums, kā mazturīgai personai, ir jāvēršas Latvijas Republikas Tieslietu ministrijas Juridiskās palīdzības administrācijā Brīvības gatvē 214, Rīgā, tālruņi 80001801, 67514224
Valdis, 17.02.2010 09:25      Komentāri (0)
Par dzīvojamās mājas apsaimniekošanu un saņemtiem komunālajiem pakalpojumiem dzīvokļa īpašniekam ir jāmaksā arī tādā gadījumā, ja nav noslēgts līgums ar apsaimniekotāju par mājas pārvaldīšanu, ko nosaka likums „Par dzīvokļa īpašumu”. Atbilstoši Latvijas Republikas likuma „Par dzīvokļa īpašumu” 12. pantu, dzīvokļa īpašnieks atbilstoši viņa īpašumā esošajam kopīpašuma domājamās daļas apmēram sedz uz dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieku kopsapulces lēmuma pamata noteiktos izdevumus, kas nepieciešami dzīvojamās mājas obligāti veicamo pārvaldīšanas darbību nodrošināšanai, kā arī dzīvokļu īpašnieku kopsapulces noteikto atlīdzību pārvaldniekam par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu, ja šāda atlīdzība paredzēta dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līgumā. Šajā pantā minētie pienākumi pildāmi neatkarīgi no tā, vai dzīvokļa īpašnieks ir mājas kopīpašumā esošās daļas pārvaldīšanai un apsaimniekošanai izveidotās dzīvokļu īpašnieku sabiedrības biedrs un vai ir vai nav noslēdzis attiecīgu līgumu. Kas attiecas uz līguma noslēgšanu, tad parasti mājas apsaimniekotājs piedāvā dzīvokļa īpašniekiem līguma projektu, savukārt dzīvokļa īpašnieks var piekrist šajā projektā ietvertām saistībām vai noraidīt tās. Ja dzīvokļa īpašniekam neizdodas vienoties ar apsaimniekotāju par abiem pieņemamu līguma redakciju, tad abām pusēm ir iespējas vērsties tiesā ar prasību par konkrēta apsaimniekošana slīguma noslēgšanu. Bet praksē tādi gadījumi nav dzirdēti, parasti vienošanās tiek panākta vai nu abpusējās pārrunās starp dzīvokļu īpašnieku un apsaimniekotāju, vai risinot jautājumu dzīvokļu īpašnieku kopsapulcē.
Dzintra, 17.11.2009 10:25      Komentāri (0)
Padomju laikā noslēgtais īres līgums ir tiesiskais pamats īrniekam lietot dzīvojamo telpu. Tas izriet no likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 8. panta, kas nosaka, ka, ja dzīvojamā māja vai dzīvoklis pāriet citas juridiskas vai fiziskas personas īpašumā, jaunajam īpašniekam ir saistoši iepriekšējā īpašnieka noslēgtie dzīvojamās telpas īres līgumi. Tātad, padomju laikā noslēgtais īres līgums ir spēkā un ir saistošs kā mājas īpašniekam, kurš ir ieguvis īpašuma tiesības denacionalizācijas procesā, tā arī īpašniekam, kurš ir kļuvis par dzīvojamās mājas īpašnieku uz pirkuma līguma pamata. Tomēr mājas īpašniekam ir tiesības piedāvāt īrniekam noslēgt jaunu īres līgumu, ņemot vērā kaut vai to, ka ir jauns īpašnieks, kā arī to, ka padomju laika īres līgumi neatbilst mūsdienu prasībām attiecība uz īres līguma būtisko sastāvdaļu – īres maksu, kura vairumā padomju laika īres līgumu nav noteikta. Jauna īres līguma noslēgšanai ir nepieciešama īrnieka piekrišana. Ja īrnieks nepiekrīt īpašnieka piedāvātajam īres līguma projektam kopumā vai atsevišķos punktos, īpašnieks var vērsties tiesā ar prasību par īres līguma noslēgšanu. Savukārt īrnieks var sniegt tiesai savus iebildumus pret jauna līguma noslēgšanu, vai arī piedāvāt savu īres līguma projektu.
Raimonds, 17.11.2009 10:21      Komentāri (0)
Īres maksas izmaiņas ir panākamas īrniekam un izīrētājam savstarpēji vienojoties. Tas izriet no likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 13. panta. Savukārt, atbilstoši šā likuma 11. pantam, mājas tehniskā uzturēšana ietilpst apsaimniekošanas izdevumos, kuri ir īres maksas sastāvdaļa. Līdz ar to izīrētājs nevar vienkārši paaugstināt īres maksu, ja īrnieks tam nepiekrīt. Tomēr, ja dzīvojamās mājas uzturēšanai nepieciešamie izdevumi palielinās, piemēram, neparedzēta skursteņa remonta dēļ vai citu izdevumu dēļ, izīrētājs var piedāvāt īrniekam palielināt īres maksu, ja to pieļauj īres līguma nosacījumi. Ja īrnieks nepiekrīt īres maksas palielināšanai, izīrētājs var vērsties tiesā ar prasību par īres maksas palielināšanu, pierādot ar dokumentiem savas prasības pamatotību. Šajā gadījumā galīgo lēmumu par īres maksas apmēriem nosaka tiesa.
Raimonds, 16.11.2009 16:51      Komentāri (0)
Atbildes tiek sniegtas uz iedzīvotāju jautājumiem, saistītiem ar dzīvojamās telpas īri, nedzīvojamo platību nomu, māju apsaimniekošanu, citiem ar mājokli saistītiem jautājumiem. Atbildes tiek sniegtas šīs mājas lapas turētāja iespēju un zināšanu robežās. Atbildes laiks nav reglamentēts, atbildes tiek sniegtas pēc iespējas ātrāk.
Dagmāra, 06.11.2009 09:31      Komentāri (0)
Dzīvojamās telpas izīrētājam ir jānodrošina tā saucamie pamatpakalpojumi, kuru starpā ir apkures nodrošināšana aukstā laikā. To nosaka likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 11.3. pants. Ja izīrētājs atsakas pieslēgt apkuri vai ignorē iedzīvotāju sūdzības, nekavējoties ir jāinformē Rīgas pilsētas Īres valde, kā arī Rīgas Bērnu tiesību aizsardzības centru, ja mājā ir nepilngadīgi bērni. Attiecīgām iestādēm ir jāveic visi tiesiskie pasākumi lai veicinātu apkures pieslēgšanu Rīgas iedzīvotāju dzīvokļiem, neatkarīgi no mājas īpašuma formas, ko nosaka likuma „Par pašvaldībām” 15. pants. Par apkures nepieslēgšanu izīrētājam ir paredzēts sods Administratīvā pārkāpuma kodeksa 150.3. pantā fiziskām personām līdz 1000 latiem, juridiskām personām līdz 10 000 latiem. Administratīvo pārkāpumu, tas ir apkures neesamību, konstatē Rīgas pilsētas Īres valdes darbinieki sastādot administratīvā pārkāpuma protokolu dzīvokļa apsekošanas laikā. Papildus var vākt materiālus tiesvedībai pret izīrētāju par zaudējumu atlīdzību, ja apkures nepieslēgšana ir radījusi īrniekam zaudējumus, piemēram, īrnieks bija spiest tērēt papildus finansiālus līdzekļus dzīvokļa apkurei ar elektrību, vai vispār nevarēja dzīvokli lietot un bija spiest īrēt aukstā laikā citas dzīvojamās telpas. Bez tam, īrnieks var prasīt īres maksas samazināšanu atbilstoši likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 41. pantam, kurš nosaka, ka izīrētāja pienākums ir pārrēķināt dzīvojamās telpas īres maksu un maksu par pakalpojumiem, ja dzīvojamās telpas lietošana un pakalpojumi nav nodrošināti atbilstoši dzīvojamās telpas īres līguma nosacījumiem, kā arī dzīvojamās mājas (dzīvojamās telpas) tehniskās ekspluatācijas noteikumiem.
Raimonds Židavs, 03.11.2009 09:46      Komentāri (0)
Par nelegālu alkohola tirdzniecības vietu ir rakstveidā jāziņo valsts un pašvaldības policijai. Papildus nepieciešams informēt apsaimniekotāju. Ja attiecīgo iestāžu un apsaimniekotāja darbības nedod vēlamo efektu un traucējumi turpinās ir jādarbojas divos virzienos. Viens ir neatlaidīgi vērsties tiesībsargājošās un citās valsts un pašvaldības iestādēs ar prasību nodrošināt netraucētu mājokļa lietošanu, ja iespējams piesaistot masu saziņas līdzekļu pārstāvjus, kuri parasti stimulē un aktivizē atbildīgo iestāžu darbu. Otrs ir vākt pierādījumus nelegālās alkohola tirdzniecības vietas traucējošai darbībai ar mērķi tiesas ceļā izlikt šā dzīvokļa iemītniekus no dzīvojamās platības. Dzīvokļa lietotājam nav tiesības izmantot dzīvojamo platību tādā veidā, kas rada traucējumu pārējiem mājas iedzīvotājiem. Jā dzīvoklis ir privatizēts ir jāgatavo prasība tiesā pamatojoties uz likuma „Par dzīvokļa īpašumu” 16. pantu, kurš nosaka, ka dzīvokļa īpašumu var atsavināt tiesas ceļā par labu valstij vai pašvaldībai, kuras īpašumā attiecīgā dzīvojamā māja bija līdz privatizācijai, vienlaikus izliekot dzīvokļa īpašnieku, viņa ģimenes locekļus un citas personas, kas dzīvo kopā ar viņu, ja dzīvokļa īpašnieks sistemātiski izmanto dzīvokli tādā veidā, kas rada traucējumus citiem dzīvokļu īpašniekiem. Jā dzīvokļa iemītnieki lieto dzīvokli uz īres līguma pamata, tad ir jāgatavo prasība tiesā pamatojoties uz likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 28.1. panta, kurš nosaka, ka var izbeigt dzīvojamās telpas īres līgumu, izliekot īrnieku kopā ar viņa ģimenes locekļiem un citām personām bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas, ja īrnieks, viņa ģimenes locekļi vai citas personas, kuras dzīvo kopā ar viņu pārkāpj dzīvojamās telpas lietošanas noteikumus, padarot pārējām personām dzīvošanu ar tām vienā kopējā dzīvoklī vai vienā mājā neiespējamu. Prasību tiesā par dzīvojamās telpas īres līguma izbeigšanu var celt arī citas tajā pašā mājā dzīvojošās personas. Savācot nepieciešamos pierādījumus, kas varētu būt atbildīgo iestāžu vai mājas apsaimniekotāja aktos konstatētie fakti, kā arī liecinieku liecībās, ir jāsameklē jurist turpmākiem tiesas darbiem.
Andris Gabrānovs, 14.08.2009 16:07      Komentāri (0)
Uz Jūsu iesnieguma pamata Rīga pilsētas Īres valde apsekoja dzīvojamo māju Kurzemes prospektā 18 ar nolūku konstatēt faktus, kuri raksturo apsaimniekošanas kvalitāti. Turpmākā iesnieguma izskatīšana notiks Īres valdes sēdē, uz kuru tiekat aicināti Jūs un mājas apsaimniekotāja pārstāvji. Par sēdes laiku Jūs tiksiet rakstveidā informēts.
Anita, 28.07.2009 09:30      Komentāri (0)
Nekustamā īpašuma īpašnieku var noskaidrot atbilstošā rajona Zemesgrāmatu nodaļā. Rīgas pilsētas Zemesgrāmatas nodaļa atrodas Ūnijas ielā 8/9, telefons 67225246. Mājas apsaimniekotāja pienākums ir veikt mājas pārvaldīšanas un uzturēšanas darbus, un, ja tādi darbi tiek veikti, tad informāciju par apsaimniekotāju var iegūt no šo darbu izpildītājiem, piemēram, no sētnieka. Ja apsaimniekošanas darbi netiek veikti, tad mājai apsaimniekotāja vai nu nav, vai viņš neveic savus pienākumus. Šā gada 4. jūnijā Saeima pieņēma Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumu, kas stāsies spēkā ar nākošā gada janvāri. Likums reglamentē dzīvojamo māju pārvaldīšanu un nosaka, ka mājas ar platību virs 1500 kvadrātmetru var pārvaldīt persona, kurai ir nepieciešamā profesionālā izglītība un kura ir reģistrēta Pārvaldnieku reģistrā. Kad tāds reģistrs būs ieviests, katras mājas pārvaldnieku varēs noskaidrot atbilstoši šā reģistra datiem.

Liels paldies par atbildi!
Turpinot uzsākto tematu, radās daži jautājumi.
1) par īrnieku nemaksātajiem komunālajiem pakalpojumiem. Vai pareizi sapratu, ka īrnieks netraucēti saņem komunālos pakalpojumus vismaz 3 mēn.+ tiesvedības laiku, kaut arī par tiem ar namīpašnieku nenorēķinās. Savkārt, parādā Rīgas ūdenim un atkritumu apsaimniekotājam (L&T) būšu es,kā namīpašnieks. Bez tam, parāds visu laiku augs un galu galā tāpat izrādīsies, ka īrniekam nav līdzekļu, lai visu (vai pat daļu) samaksātu.
2) Par īres maksu. Savā laikā, kad īrniekiem īres griestus atcēla, nosūtīju brīdinājumus par īres maksas izmaiņām 6 mēnešus pirms šīs jaunās īres maksas piemērošanas. Protams, ka viņi tai nepiekrita. Vai tagad man būtu jānosūta šāds brīdinājums vēlreiz, vai arī spēkā ir iepriekšējais, sen nosūtītais?
Jau iepriekš paldies par atbildi!

Ilona, 28.05.2009 18:35      Komentāri (0)
Pirms iesniegt prasību tiesā par īres maksas grozījumiem izīrētājam ir jāveic procesuālās darbības saistītas ar īrnieka brīdināšanu par īres maksas izmaiņām. Ja īrnieks norādītai īres maksai nepiekrīt, izīrētājs var vērsties tiesā ar prasību par īres maksas noteikšanu. Likums „Par dzīvojamo telpu īri” nereglamentē termiņu kādam jābūt no īrnieka atteikšanās brīža maksāt piedāvāto īres maksu līdz prasības iesniegšanai tiesā. Tāpēc te var vadīties no vispārējiem civilprocesuāliem termiņiem attiecībā uz prasības pieteikumu noilgumu, kurš ir desmit gadi. Tātad, Jūsu gadījumā var gatavot dokumentus tiesai bez papildus brīdinājuma, ja piedāvātās īres maksas apmēri nemainās. Kas attiecas uz komunālajiem pakalpojumiem, tad likumā „Par dzīvojamo telpu īri” 28.2 pantā ir teikts, ka izīrētājs var izbeigt dzīvojamās telpas īres līgumu, izliekot īrnieku, ja īrnieks vairāk nekā trīs mēnešus nemaksā par pamatpakalpojumiem, lai gan viņam bija nodrošināta iespēja izmantot pamatpakalpojumus. Likuma 11.3 pants nosaka, ka izīrētājs nav tiesīgs nesniegt pamatpakalpojumus, ja īrniekam nav šo pakalpojumu apmaksas parādu. Praksē tas ir tieši tā, kā Jūs aprakstāt: brīdinājumu par parāda esamību un vēršanos tiesā, ja parāds par pamatpakalpojumiem netiks nomaksāts, var sniegt īrniekam tikai tad, ja viņš nav maksājis trīs mēnešus. Tad jānogaida vēl viens mēnesis, un ja īrnieks nenomaksās parādu var vērsties tiesā. Tiesas procesa ilgums visās trīs instancēs var būt vidēji 2-3 gadi, kuru laikā īrnieks, protams, iespējams, neko nemaksās, bet Jums būs jāmaksā par īrnieka patērētajiem komunālajiem pakalpojumiem, savādāk sekos sankcijas no pakalpojuma piegādātāja. Savukārt pamatpakalpojumu atslēgšanai īrniekam, atsaucoties uz likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 11.3 pantu, var būt visai negatīvas sekas, ja tas vispār tehniski ir iespējams, neatslēdzot pakalpojumus vienlaicīgi citiem īrniekiem kuri maksā. Pirmkārt, sabiedrība kopumā visai negatīvi attiecas pret pakalpojumu atslēgšanu, jo valdošais uzskats ir tāds, ka ja īrnieks nav maksājis, tad lai gan tas nav labi, tomēr viņam var būt sabiedrības acīs visai attaisnojami iemesli, piemēram, zaudējis darbu, nav naudas un t.t. Savukārt, ja namīpašnieks ir atslēdzis ūdeni vai apkuri ziemā, tad sabiedrība, un bieži vien arī masu saziņas līdzekļi, nemaz nevērtēs vai īrnieks maksā vai ne, bet nekavējoties pasludinās namīpašnieku par nelieti un īrnieku spīdzinātāju. Otrkārt, īrnieks tiesā var paziņot, ka viņš nemaksāja par komunālajiem pakalpojumiem tāpēc, ka viņam tie ir atslēgti. Šajā gadījumā Jums būs jāpierāda tiesai, ka komunālie pakalpojumi tika atslēgti par parādiem, lai gan īrnieks apgalvos, ka nekādu parādu nav bijis un viņš nav maksājis tāpēc, ka pakalpojumi jau bijuši atslēgti. Faktiski tiesai būs jāpierāda to, kas notika vispirms, vai nemaksāšanas fakts, vai komunālo pakalpojumu atslēgšanas fakts. Tas ir iespējami, lai gan var būt diezgan sarežģīti. Piemēram, vienā no Rīgas Administratīvās rajona tiesas spriedumiem par ūdens padeves nenodrošināšanu īrniekiem (2007. gada 24. oktobris) ir teikts „pieteicējs gan pieteikumā, gan tiesas sēdē norādīja, ka īrnieki ir parādā īres maksu. Ņemot vērā to, ka pieteicējs neiesniedza tiesā ne līdz tiesas sēdei, ne arī tiesas sēdes laikā pierādījumus, kas apstiprinātu to, ka īrniekiem ir pamatpakalpojumu apmaksas parāds, tiesa kritiski vērtē šo apgalvojumu, jo to neapstiprina citi pierādījumi lietā.” Rezultātā izīrētājs tika administratīvi sodīts par pamatpakalpojumu nesniegšanu. Līdz ar to ir uzskatāms, ka šajā jomā izīrētāja tiesības no valsts puses netiek pienācīgi aizsargātas pārmērīgi garu un sarežģītu tiesvedības procesu dēļ.
Kristīne, 28.05.2009 10:32      Komentāri (0)
LR likumdošana neparedz finansiālo kompensāciju par dzīvokļa atbrīvošanu no mājas īpašnieku puses laužot īres līgumu. Normatīvie akti neuzliek par pienākumu namīpašniekam izmaksāt kompensāciju īrniekam dzīvokļa atbrīvošanas gadījumā. Tomēr, tā kā īres attiecības ir civiltiesiskās attiecībās, kuru pamatā ir līgumslēdzēju brīvās gribas izteiksme un pušu interešu sabalansēšana, ir iespējama diskusija par zināmu kompensāciju, saistītu ar dzīvojamās platības pirmstermiņa atbrīvošanu. Bet tāda kompensācija nav obligāta un var tikt panākta tikai uz savstarpējās vienošanas pamata. Kas attiecas uz pašvaldības palīdzību dzīvokļa jautājuma risināšanā, tad uz to Rīgā var pretendēt personas, kuras ir lietojušas dzīvojamo telpu denacionalizētajās mājās līdz šo māju denacionalizācijai un dzīvo tajās pašreiz. Šo personu ienākumiem un mantiskam stāvoklim ir jāatbilst nosacījumiem, kuri ir noteikti normatīvajos aktos (ienākumi ne lielāki kā 250 lati mēnesī, ja persona dzīvo viena, personai nepieder nekustamie īpašumi Rīgā un Rīgas rajonā un t.t.). Ja persona atbilst šiem noteikumiem, viņa var pretendēt uz dzīvojamās telpas atbrīvošanas pabalstu, kuru izmaksā dzīvokļu jautājumu risināšanai. Pēc palīdzības ir jāvēršas Rīgas domes Komunālā departamenta Dzīvokļu pārvaldē Rīgā, Brīvības ielā 49/53. Atbrīvošanas pabalstu var izmantot arī dzīvojamās telpas iegādei ārzemēs, tomēr tādus jautājumus ir jāskata izejot no konkrētiem lietas apstākļiem. Sīkāku informāciju var iegūt Dzīvokļu pārvaldē.

Kā rīkoties namīpašniekam, ja īrniekam ir padomju laikā slēgts īres līgums, jaunam līgumam īrnieks nepiekrīt, īres maksu un maksu par komunāliem pakalpojumiem aprēķina pats pēc sava izgudrota algoritma? Resp., īrnieks ne tikai nemaksā īres maksu pat agrākajā apmērā (kad vēl bija noteikti īres griesti), bet arī nenorēķinās ar namīpašnieku par patērētajiem komunālajiem pakalpojumiem, uzskatot, ka tik daudz tos neizlieto un vispār maksā tik, cik tajā laikā varot maksāt. (Īrnieks dzīvo namīpašumā viens). Savukārt, namīpašniekam par komunālajiem pakalpojumiem ar attiecīgajām iestādēm ir jānorēķinās noteiktajos termiņos, citādi pakalpojumu sniedzējs iesniedz prasību par parādu piedziņu. Bez tam, esmu namīpašniece, kas viena pati audzina mazu bērniņu un valsts šobrīd abiem mums kopā maksā 38 Ls mēnesī. Tādejādi īrniekus uzturēt un viņu parādus apmaksāt šobrīd man nav iespējams. Īrnieks nav apmierināts, sūdzās.

Ilona, 27.05.2009 00:32      Komentāri (0)
Īpašniekam ir tiesības saņemt maksu par sava īpašuma izīrēšanu un dzīvokļa īrniekam ir pienākums maksāt īres maksu un maksu par komunālajiem pakalpojumiem. Līdz 2007. gadam īres maksa īrniekiem, kuri lietoja dzīvojamo telpu līdz mājas denacionalizāciju bija noteikti ar likumu – 72 santīmi par vienu dzīvojamās platības kvadrātmetru mēnesī. Pašlaik nosakot īres maksas apmērus ir jāņem vērā likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 11. pants, kurš nosaka, ka īres maksu veido dzīvojamās mājas apsaimniekošanas izdevumu daļa proporcionāli izīrētai dzīvojamai platībai un īpašnieka peļņa. Vadoties no šīm pozīcijām ir jāaprēķina īres maksas apmērus un jāsniedz brīdinājums īrniekam par īres maksās izmaiņām. Likums dod tiesības īrniekam sešus mēnešus izvērtēt piestādīto izmaksu pamatotību un sniegt savu piekrišanu vai nepiekrišanu. Ja īrnieks nepiekrīt īres maksas izmaiņām ir jāsagatavo prasības pieteikums tiesai par īres maksas izmaiņām, pievienojot visus nepieciešamos dokumentus. Pēc pastāvošās likumdošanas, ja īrnieks nepiekrīt īres maksas grozījumiem īpašniekam ir jāpierāda sava taisnība tiesvedības procesā, kurš diemžēl var ievilkties uz vairākiem gadiem. Tāda nu ir mūsu likumdošana! Kas attiecas uz jautājumu par īrnieka pienākumu nepildīšanu attiecībā uz maksājumiem par īri un komunālajiem pakalpojumiem, tad ja parāda kopsumma sasniedz triju mēnešu īres maksas vai komunālo maksājumu apmēru, īpašniekam ir jābrīdina īrnieks rakstveidā par parāda apmēriem un jāpiedāvā parādu apmaksāt mēneša laikā. Ja mēneša laikā īrnieks nav nokārtojis savas saistības, īpašnieks var vērsties tiesā ar prasību par īres līguma laušanu un īrnieka izlikšanu no dzīvojamām telpām, kā arī esošā parāda piedziņu.
Pilsetnieks, 26.05.2009 16:12      Komentāri (0)
Atbilde uz šo jautājumu prasa īsumā atgādināt vēsturēs notikumus. Kad 1940.gadā Latviju okupēja Sarkanā armija, iebrucēji pirmām kārtām tiecas atņemt brīvvalsts iedzīvotājiem īpašumus un iznīcināt brīvvalsts iedzīvotāju vidusšķiru. Šos mērķus okupācijas vara realizēja veicot nacionalizācijas, iedzīvotāju iznīcināšanas un izsūtīšanas uz Sibīriju pasākumus. Šie pasākumi skāra kā Latvija pilsētniekus, tā arī lauku iedzīvotājus. Tā tika likvidēti potenciālie padomju režīma pretinieki un viņu īpašumus režīms piesavinājās. Atgūstot neatkarību, Latvijas Republika tiecas atjaunot savu pilsoņu okupācijas laikā laupītās tiesības, ka arī pēc iespējas kompensēt padomju režīma nodarītos zaudējumus. Tāpēc tika pieņemts lēmums atgriezt nacionalizētos nekustāmos īpašumus dzīviem palikušiem lauku un pilsētu iedzīvotājiem un viņu mantiniekiem. Šī īpašuma atgriešana notika denacionalizācijas procesā. Ir jāņem vērā arī tas apstāklis, ka lielākā daļa denacionalizēto māju bija ļoti sliktā tehniskā stāvoklī un prasīja no pašvaldības budžeta ievērojamus līdzekļus to uzturēšanā. Deviņdesmito gadu sākumā pašvaldībām, tajā skaitā Rīgai, naudas bija maz, un amatpersonas bija priecīgas, ka varēja tikt vaļā no izdevumiem par lielu daudzumu dzīvojamo māju uzturēšanu.
Ausma, 19.05.2009 11:25      Komentāri (0)
Nedrošības sajūtai, par kuru dažkārt sūdzas denacionalizēto māju īrnieki, pamatā ir maldīgs uzskats par namīpašnieku visvarenību attiecībā uz saviem īpašumiem, kā arī īrnieku tiesību nezināšana. Patiesībā bailēm nav pamata. Īrnieka tiesības lietot dzīvojamo telpu ir nostiprinātas Latvijas likumos un citos normatīvajos aktos. Analizējot no īres attiecībām izrietošo strīdu izskatīšanas praksi tiesās jāsecina, ka tiesas visai skrupulozi ievēro dzīvojamo telpu īrnieku tiesības un nepieļauj nepamatotas īrnieku izlikšanas. Un savādāk nemaz nevar būt. Ņemot vērā to, ka denacionalizēto māju problēmas ir patstāvīgi masu saziņu līdzekļu uzmanības centrā, prettiesiski tiesas spriedumi par īrnieku izlikšanu no denacionalizētās mājas nav iedomājami. Par tādiem gadījumiem nekavējoties ziņotu gan televīzija, gan avīzes.
Ausma, 19.05.2009 11:23      Komentāri (0)
Denacionalizēto māju īrnieku neapmierinātība ar likumā noteikto tiesību namīpašniekam prasīt paaugstināt īres maksu izriet no izplatīta, bet maldīga uzskata, ka namīpašnieka brīdinājums par īres maksas izmaiņām pats par sevi maina īres maksas apmērus. Tā tas nav. Atbilstoši esošai likumdošanai lai mainītu īres maksas apmērus namīpašniekam ir jāsaņem īrnieka piekrišanu. Ja piekrišana nav saņemta, īres maksa paliek tāda pati kā līdz šim un to var mainīt tikai ar tiesas lēmumu.
Andris Vilks - Īres valdes priekšsēdētājs
Uzdod jautājumu!

Jūsu vārds

Jūsu jautājums

Drošības kods: trkopdg

Copyright © 2009-2013, Andris Vilks