.., 22.02.2012 22:25      

Uz šo jautājumu vēl nav atbildēts!

reinis lipors, 22.02.2012 22:14      

Uz šo jautājumu vēl nav atbildēts!

DMITRUKA, 11.02.2012 13:26      

Uz šo jautājumu vēl nav atbildēts!

Brigita, 22.01.2012 18:50      

Uz šo jautājumu vēl nav atbildēts!

Evija, 20.01.2012 10:30      

Uz šo jautājumu vēl nav atbildēts!

Sandra, 20.01.2012 10:24      Komentāri (0)

Tā saucamie „īres griezti”, kad maksimālā īres maksa, ko bija jāmaksā denacionalizēto māju īrniekiem, kuri lietoja dzīvojamo telpu līdz mājas denacionalizācijai, tika noteikta ar likumu, bija spēkā līdz 2007. gada 1. Janvārim. No 2007. gada 1. janvāra īres maksa tiek noteikta īrniekam un izīrētājam savstarpēji vienojoties, ja tāda vienošanās netiek panākta, jautājums ir skatāms tiesā.

Janīna, 15.01.2012 23:08      Komentāri (0)

Tā kā Jūsu dēliem ir īres līgums uz dzīvojamām telpām Jūsu privātmājā, izdeklarēt viņus nevar, kamēr nebūs izbeigts īres līgums ar katru no viņiem. Ja īres līgums ir slēgts ar katru no dēliem atsevišķi, tad arī prasība par īres līgumu izbeigšanu ir jāceļ pret katru dēlu atsevišķi. Jūsu gadījumā ir jāsniedz prasība rajonu tiesā par īres līguma izbeigšanu un īrnieku izlikšanu no dzīvojamām telpām. Prasību var sniegt pamatojoties uz likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 28.1 vai 28.2 pantiem. 28.1 panta pirmās daļas trešais punkts nosaka, ka izīrētājs var izbeigt dzīvojamās telpas īres līgumu, izliekot īrnieku kopā ar viņa ģimenes locekļiem un citām personām bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas, ja īrnieks, viņa ģimenes locekļi vai citas personas, kuras dzīvo kopā ar viņu: 3) citādi pārkāpj dzīvojamās telpas lietošanas noteikumus, padarot pārējām personām dzīvošanu ar tām vienā kopējā dzīvoklī vai vienā mājā neiespējamu. 28.2 pants nosaka, ka izīrētājs var izbeigt dzīvojamās telpas īres līgumu, izliekot īrnieku kopā ar viņa ģimenes locekļiem un citām personām bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas, šādos gadījumos: 1) ja īrnieks vairāk nekā trīs mēnešus nemaksā dzīvojamās telpas īres maksu, lai gan viņam bija nodrošināta iespēja lietot dzīvojamo telpu saskaņā ar dzīvojamās telpas īres līgumu un normatīvajiem aktiem; 2) ja īrnieks vairāk nekā trīs mēnešus nemaksā par pamatpakalpojumiem, lai gan viņam bija nodrošināta iespēja izmantot pamatpakalpojumus saskaņā ar dzīvojamās telpas īres līgumu un normatīvajiem aktiem. Tikai tad, kad tiks panākts tiesas spriedums par īres līguma izbeigšanos, var vērsties pašvaldībā ar lūgumu izdeklarēt Jūsu dēlus no Jūsu privātmājas.

Maija, 12.01.2012 19:27      Komentāri (1)

Lai veidotu uzkrājumu fondu dzīvojamās mājas kapitālam remontam, pārvaldniekam ir jāsaņem dzīvokļu kopības uzdevumu šādu uzkrājumu veidošanai un ir jābūt dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumam, ko paraksta dzīvokļu īpašnieki kopsapulcē, aptaujas veidā vai savstarpēji vienojoties.

Jānis, 04.01.2012 15:20      Komentāri (0)

Ja Jūs likumīgi iemitinājāties dzīvojamā telpā, maksājat par īri un izīrētājs maksājumus pieņem, tad var uzskatīt, ka starp jums pastāv faktiskās īres attiecības atbilstoši LR Civillikuma 1488. pantam. Likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 13. pantā ir noteikts, ka par īres maksas paaugstināšanu izīrētājam ir jābrīdina īrnieks sešus mēnešus iepriekš, tā kā īres maksas paaugstināšana ar atpakaļejošu datumu nav likumīga. Ja izīrētājs atslēdz kādu no komunālajiem pakalpojumiem, vajag nekavējoties vērsties ar sūdzību vietējā pašvaldībā, pašvaldības policijā vai īres valdē, tas ir institūcijās, kuras uzrauga namīpašumu uzturēšanas atbilstību normatīvo aktu prasībām un ir kompetentas veikt pārrunas ar izīrētāju un sniegt Jums rekomendācijas kā rīkoties tālāk. Bez tam, atbilstoši LR Civillikuma 2131. pantam izīrētājs nedrīkst Jums traucēt dzīvojamo telpu lietot, bet ja traucē, piemēram atslēdzot elektrību, tad Jūs varat no viņa, vēršoties tiesā, piedzīt visus zaudējumus, kuri Jums ir nodarīti.

Laila, 15.12.2011 15:26      Komentāri (0)

Pašvaldības lēmumu, kurā tiek prasīts būvi nojaukt, var pārsūdzēt Administratīvā rajona tiesā, kā adresātam nelabvēlīgu administratīvo aktu.

baiba, 12.12.2011 12:52      Komentāri (0)

Ziemassvētku paciņa ir Salaveča labas gribas izpausme. Viņš pats izlemj, kuriem bērniem paciņa pienākas, bet kuriem ne, un Salaveča lēmumu šajā jautājumā neviens nevar komentēt.

diana, 11.12.2011 20:52      

Uz šo jautājumu vēl nav atbildēts!

Solvita, 19.11.2011 23:27      

Uz šo jautājumu vēl nav atbildēts!

Liene, 07.11.2011 21:42      

Uz šo jautājumu vēl nav atbildēts!

Māra, 26.09.2011 23:51      

Uz šo jautājumu vēl nav atbildēts!

Aivars Vindelis, 20.09.2011 21:34      Komentāri (0)

Paldies par informāciju. Uz šo brīdi varu komentēt tikai to, ka radiatoru nomaiņai dzīvoklī nav nepieciešama visu dzīvokļu īpašnieku piekrišana, jo dzīvokļa īpašnieks pats veic vecu vai nedarbojušos radiatoru nomaiņu savā dzīvoklī. Pieļauju, ka Jūsu minētajos spriedumos ir runa nevis par radiatoru nomaiņu, bet par radiatoru demontāžu un dzīvokļa apkures komunikāciju atvienošanu no kopējās sistēmas, kas iespaido visas apkures sistēmas funkcionēšanu. Sīkāku informāciju sniegšu Jums pēc iepazīšanās ar Jūsu minēto spriedumu pilnu saturu.

Natālija, 09.09.2011 13:07      Komentāri (0)

Jautājums, diemžēl ir nesakārtots kā likumdošanā, tā arī reālajā dzīvē. Atbilstoši LR likuma „Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem” 22. panta 5. daļas, sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs Ministru kabineta noteiktajā kārtībā var pārtraukt sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu tiem lietotājiem, kuri nav samaksājuši par saņemtajiem sabiedriskajiem pakalpojumiem vai nav izpildījuši citas saistības pret sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju. Tā kā ar siltumenerģijas piegādātāju norēķinās nevis katrs dzīvoklis atsevišķi, bet mājas apsaimniekotājs par visu māju kopumā, tad, ja mājai ir izveidojies parāds, siltumu atslēdz visai mājai, neskatoties uz to, ka vairums iedzīvotāju ir visus rēķinus samaksājuši un parādu viņiem nav. No otras puses, nav pietiekoši efektīva tiesiska mehānisma, lai parādus no parādniekiem par komunālajiem pakalpojumiem piedzītu ātri un savlaicīgi. Tādas pretrunas normatīvajā bāzē rada priekšnoteikumus tam, ka atsevišķas dzīvojamās mājas var netikt nodrošinātas ar apkuri ziemas laikā un cieš nevainīgi cilvēki. Šajā situācijā var rekomendēt vienīgi vērsties ar iesniegumu vietējā pašvaldībā ar lūgumu atrisināt izveidojušos situāciju, jo atbilstoši likuma „Par pašvaldībām” 15. panta viena no pašvaldības funkcijām ir organizēt iedzīvotājiem komunālos pakalpojumus (ūdensapgāde un kanalizācija; siltumapgāde; sadzīves atkritumu apsaimniekošana; notekūdeņu savākšana, novadīšana un attīrīšana) neatkarīgi no tā, kā īpašumā atrodas dzīvojamais fonds.

Sarmite, 08.09.2011 11:24      Komentāri (1)

Atbilstoši Ministru Kabineta noteikumu Nr.1013 „Kārtība, kādā dzīvokļa īpašnieks daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā norēķinās par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu” no 09.12.2008 19. punktam, ja dzīvojamās mājas aukstā ūdens ievadā, kā arī kādā atsevišķā īpašumā vai visos atsevišķajos īpašumos ir uzstādīti skaitītāji un tie ir pārbaudīti, bet veidojas starpība starp mājas kopējā skaitītāja rādījumu un dzīvokļu īpašumos noteikto ūdens patēriņu, ieskaitot arī avārijās un remontā nopludināto ūdens daudzumu (turpmāk – ūdens patēriņa starpība), tiek veikts ūdens patēriņa pārrēķins, ūdens patēriņa starpību sadalot proporcionāli ūdens patēriņam dzīvokļu īpašumos, ievērojot šo noteikumu 28. un 30.punktā minētos nosacījumus. 28. punkts nosaka, ka, ja prombūtnes dēļ dzīvokli neizmanto neviena persona un dzīvokļa īpašnieks nevar iesniegt informāciju par ūdens skaitītāja rādījumu, dzīvokļa īpašnieks par to iepriekš informē pārvaldnieku. Savukārt 30. punktā ir teikts, ka, ja ūdens patēriņa sadales aprēķinā trīs mēnešus pēc kārtas veidojas ūdens patēriņa starpība, kas lielāka par 20 %, un ir saņemts attiecīgs dzīvokļa īpašnieka iesniegums, pārvaldnieks sešu mēnešu laikā noskaidro ūdens patēriņa starpības rašanās iemeslus, rakstiski informē dzīvokļu īpašniekus par nepieciešamajiem pasākumiem ūdens patēriņa starpības samazināšanai un kopā ar dzīvokļu īpašniekiem izvērtē iespēju tos īstenot. Atbilstoši šiem noteikumiem, Jums ir jāvēršas pie mājas pārvaldnieka ar rakstisku iesniegumu ar lūgumu noskaidrot ūdens starpības rašanās iemeslus un dot rekomendācijas to novēršanai. Ir jāizvērtē arī iespēja sasaukt dzīvokļu īpašnieku kopsapulci un risināt šo jautājumu kopā ar pārējiem dzīvokļu īpašniekiem.

Jūlija, 16.08.2011 13:07      Komentāri (0)

Siltumenerģijas piegādes pārtraukšanas nosacījumus regulē Ministru Kabineta noteikumu Nr.876, no 21.10.2008 „Siltumenerģijas piegādes un lietošanas noteikumi” VII. nodaļa, kurā ir precīzi norādīti apstākļi, pie kuriem piegādātājam ir tiesības, brīdinot trīs dienas iepriekš, pilnīgi vai daļēji pārtraukt siltumenerģijas piegādi lietotājam. Minētās nodaļas 26.4 punkts nosaka, ka siltumenerģijas piegādi var pārtraukt, ja lietotājs noteiktajos termiņos neveic norēķinus atbilstoši līguma nosacījumiem. Atslēgšanu no centralizētās siltumapgādes un alternatīvu apkures sistēmas ierīkošanu Rīgas pilsētā regulē Rīgas domes saistošie noteikumi Nr.73 no 18.04.2000. „Rīgas pilsētas ēku, būvju vai to kompleksu atslēgšanas no centralizētās siltumapgādes sistēmas, lokālās siltumapgādes ierīkošanas, lokālo siltuma avotu likvidācijas, rekonstrukcijas, renovācijas un jaunu siltuma avoti izbūves atļauju un noteikumu izsniegšanas kārtība”. Visus jautājumus šajā sakarā var risināt Rīgas domes Mājokļu un vides departamentā, Brīvības ielā 49/53, Rīgā.

Viesturs, 14.08.2011 13:56      Komentāri (0)

LR likuma „Par palīdzību dzīvokļa jautājuma risināšanā” 13. pants nosaka, ka: (1). Pašvaldības dome vai tās deleģēta institūcija sniedz šā panta ceturtajā daļā noteikto palīdzību personai, kuras īrētā vai īpašumā esošā dzīvojamā telpa vai dzīvojamā māja ir cietusi stihiskas nelaimes vai avārijas rezultātā, ja persona šajā dzīvojamā telpā vai dzīvojamā mājā ir deklarējusi savu dzīvesvietu un ja tai attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā nepieder cita dzīvošanai derīga dzīvojamā telpa vai dzīvojamā māja. (2) Iesniegumu šā panta ceturtajā daļā noteiktās palīdzības saņemšanai persona iesniedz pašvaldībai ne vēlāk kā viena mēneša laikā pēc stihiskās nelaimes vai avārijas. (3) Pēc personas iesnieguma saņemšanas pašvaldības dome vai tās deleģēta institūcija saprātīgā termiņā, bet ne ilgāk kā piecu darba dienu laikā pieņem lēmumu par personas nodrošināšanu ar pagaidu dzīvojamo telpu šā likuma 23.pantā noteiktajā kārtībā. (4) Pašvaldības dome vai tās deleģēta institūcija Administratīvā procesa likumā noteiktajā termiņā izvērtē, vai dzīvojamo telpu vai dzīvojamo māju ir iespējams atjaunot, un pieņem vienu no šādiem lēmumiem: 1) lēmumu par pašvaldībai piederošas vai tās nomātas dzīvojamās telpas izīrēšanu, ja dzīvojamā telpa vai dzīvojamā māja ir pilnīgi vai daļēji gājusi bojā un nav atjaunojama; 2) lēmumu par vienreizēja pabalsta piešķiršanu dzīvojamās telpas vai dzīvojamās mājas remontam, ja dzīvojamā telpa vai dzīvojamā māja ir daļēji sagruvusi, bet ir atjaunojama. Jums ir steidzami jāvēršas Rīgas domes Mājokļu un vides departamentā, Brīvības ielā 49/53, ar iesniegumu ar lūgumu sniegt palīdzību atbilstoši minētā likuma nosacījumiem.

Aivars Vindelis, 14.08.2011 10:20      Komentāri (0)

Latvijas Republikas normatīvie akti neuzliek par pienākumu radiatoru nomaiņu savā īpašumā esošajā dzīvoklī saskaņot ar pārējiem mājas iedzīvotājiem.

Gita, 29.07.2011 21:20      Komentāri (0)

Atbilstoši likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 8. pantam, ja dzīvojamā māja vai dzīvoklis pāriet citas juridiskās vai fiziskās personas īpašumā, jaunajam īpašniekam ir saistoši iepriekšējā īpašnieka noslēgtie dzīvojamās telpas īres līgumi. No šā panta sacītā izriet, ka mājas īpašnieka nomaiņa nekādā veidā neiespaido noslēgtā īres līgumā spēkā esamību un visi pirms denacionalizācijas noslēgtie īres līgumi ir spēkā un ir saistoši jaunajiem mājas īpašniekiem. Tā kā atbilstoši minētā likuma 9. pantam, īrniekam ir tiesības iemitināt īrētā dzīvoklī savus ģimenes locekļus, un iemitinātiem ģimenes locekļiem ir tādas pašas tiesības un pienākumi, kā īrniekam, Jums ir tiesības lietot dzīvokli uz īres līguma pamata, kuru pirms denacionalizācijas ir noslēguši Jūsu mirušie radinieki. Tomēr, pašvaldībai, lai sniegtu Jums sociālo palīdzību, ir nepieciešams dokuments, kas apliecina Jūsu tiesības lietos attiecīgo dzīvojamo telpu. Atbilstoši likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 2. pantam, dzīvojamās telpas lietošanas vienīgais pamats īrniekam ir dzīvojamās telpas īres līgums. Līdz ar to, Jums ir nepieciešams īres līgums. Ja Jūs nevarat vienoties ar izīrētāju par īres līguma nosacījumiem, Jums ir jāvēršas tiesā ar prasību par īres līguma noslēgšanu uz Jūsu vārda, uz Jums pieņemamiem nosacījumiem, pamatojoties uz pirms denacionalizācijas noslēgto īres līgumu ar Jūsu mirušajiem radiniekiem. Tomēr, tā kā tiesāšanas process mūsu valstī ir nesamērīgi ilgstošs, es Jums rekomendēju paralēli iesniegumam tiesā vēlreiz vērsties ar rakstveida iesniegumu pašvaldības sociālā dienestā ar lūgumu sniegt Jums sociālo palīdzību, izklāstot iesniegumā visus uz lietu attiecošos faktus par Jūsu tiesībām lietot attiecīgo dzīvojamo telpu, par to, kāpēc Jums uz šo brīdi nav rakstveida īres līguma uz Jūsu vārda, un par to, ka izīrētājs atsakās noslēgt ar Jums īres līgumu ar Jums pieņemamiem īres līguma nosacījumiem. Jā pašvaldība rakstveidā atteiks Jums sniegt palīdzību, Jūs varat šo atteikumu pārsūdzēt likumā noteiktajā kārtībā.

Aivars Vindelis, 19.07.2011 23:21      Komentāri (2)

Dzīvoklī esošie apkures radiatori ir dzīvokļa īpašnieka īpašums, tāpat kā dzīvoklī esošās sanitāri - tehniskās ierīces. Šo ierīču nomaiņai un remontam, tāpat kā radiatoru nomaiņai, nav nepieciešama pārējo dzīvokļu īpašnieku piekrišana. Pie mājas kopīpašuma ir attiecināmi dzīvoklī esošie stāvvadi, kopējā ventilācijas sistēma, kopējie dūmvadi, tas ir tādas inženierkomunikācijas, kas kalpo visas mājas, vai tās daļas iedzīvotāju vajadzību apmierināšanai.

Aivars Vindelis, 20.06.2011 15:44      Komentāri (0)

Ministru Kabineta noteikumu Nr. 1014 no 2008. gada 9. decembra „Kārtība, kādā dzīvokļa īpašnieks daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā norēķinās par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu” 18. punkts nosaka, ka ja atsevišķajam īpašumam ir ierīkota autonoma apkure vai ja atsevišķā īpašumā nelieto centralizēti sagatavoto karsto ūdeni, īpašnieks maksā par mājas koplietošanas vajadzībām patērēto siltumenerģijas daļu, kas attiecināma uz atsevišķo īpašumu, atbilstoši siltumapgādes speciālista izstrādātajam un ar pārvaldnieku saskaņotajam aprēķinam. Kas attiecas uz uzkrājumiem siltummezgla remontam, tad īrniekam ir jāmaksā tikai tā maksa, kura ir noteikta īres līgumā, bet dzīvokļa īpašniekam ir jāmaksā attiecīgās izmaksas, ja siltummezgls ir dzīvokļu īpašnieku kopīpašums. Katram kopīpašniekam ir jāapmaksā viņam piederošā īpašuma remonta darbus proporcionāli īpašuma apmēriem.

Inese Ivanova, 20.05.2011 19:07      Komentāri (1)

Soda nauda tiek iekasēta atbilstoši noslēgtajam apsaimniekošanas vai īres līgumam. Ja līgumā nekas nav minēts par nokavējuma naudu, vai līguma vispār nav, soda procentus apsaimniekotājs vai izīrētājs var uzrēķināts atbilstoši LR Civilprocesa normām, 6% gadā no kavējuma summas, vai 0.5% procenti no kavējuma summas par katru kavējuma mēnesi. Maksu par apsaimniekošanu un saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem dzīvokļa īpašnieks vai īrnieks maksā par mēnešiem, ja apsaimniekošanas vai īres līgumā nav noteikts savādāk, tātad, arī kavējuma procentus par nenomaksātiem pakalpojumiem var uzrēķināt par katru kavēto mēnesi.

Anita Kaspardena, 20.05.2011 14:09      Komentāri (0)

Kopīpašnieku tiesības un pienākumi ir noteikti LR Civillikuma 1067 – 1075. pantos. Civillikuma 1068. pants nosaka, ka rīkoties ar kopīpašuma priekšmetu, kā visumā, tā arī noteiktās atsevišķās dalās, drīkst tikai ar visu kopīpašnieku piekrišanu; bet ja kāds no viņiem rīkojas atsevišķi, tad šī rīcība nevien nav spēkā, bet ari uzliek pēdējam pienākumu atlīdzināt pārējiem zaudējumus, kas viņiem ar to nodarīti. Ja Jums tiek nodarīti zaudējumi, ir jāvēršas tiesā ar prasību par zaudējumu atlīdzību. Ja pret Jums tiek veiktas patvarīgas rīcības no mājas kopīpašnieku puses vai zemes īpašnieka puses, ir jāvēršas ar iesniegumu policijā. Ja tiek pārkāptas bērnu tiesības var vērsties pēc palīdzības LR Labklājības ministrijas Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijā Rīgā, Ventspils ielā 53.

ingrida, 20.05.2011 14:04      Komentāri (0)

Izīrētājs nevar piespiests īrnieku pagarināt īres līgumu, ja tā termiņš ir beidzies. Pat spēkā esošu īres līgumu īrniekam ir tiesības izbeigt, mēnesi iepriekš par to brīdinot izīrētāju (likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 27. pants). Atbrīvotu dzīvokli ir jānodod izīrētājam parakstot pieņemšanas – nodošanas aktu. Ja izīrētājs atsakās pieņemt dzīvokli, jākonstatē to faktiskais stāvoklis, vai nu ar liecinieku parakstītu aktu, vai pieaicinot tiesu izpildītāju faktu konstatācijai. Atslēgas ar akta kopiju un pavadvēstuli var nosūtīt izīrētājam uz deklarēto dzīvesvietu.

Guna Puriņa, 18.05.2011 12:35      Komentāri (0)

Īrniekam pašam ir jāseko līdzi ūdens skaitītāja derīguma termiņam. Rīgas domes Rīkojuma Nr. 575 no 19.08.1998., kura 3. punkts nosaka, ka ūdens skaitītāja īpašnieks ir atbildīgs par skaitītāja atkārtotās pārbaudes veikšanu par saviem līdzekļiem, bet ūdens patērētāji par ūdens skaitītāju saglabāšanu un pareizu lietošanu. Savukārt minētā rīkojuma 7. punkts nosaka, ka ja ūdens skaitītāja īpašnieks atkārtoto ūdens skaitītāja pārbaudi nav veicis laikus, šā skaitītāja rādījumi netiek ņemti vērā un maksājumi jāveic atbilstoši noteiktajai kārtībai, kādā par patērēto ūdeni tiek maksāts dzīvokļos bez ūdens skaitītājiem.

zane, 28.03.2011 14:49      Komentāri (0)

Kopumā strīdus starp divām civiltiesisko attiecību pusēm izšķir vispārējās jurisdikcijas tiesas. Tātad, Ja Jums ir nodarīti kādi materiālie zaudējumi, Jūs varat vērsties tiesā ar prasību par zaudējumu atlīdzību. Bet es Jums rekomendētu vispirms vērsties pie apsaimniekotāja ar prasību noregulēt ūdens padevi tādā veidā, lai tā atbilstu normatīvo aktu prasībām. Ja apsaimniekotājs neko nedara, Jūs varat prasīt samazināt maksu par karsto ūdeni, jo pakalpojums neatbilst noteiktajām prasībām. Līdz 2009. gadam līdzīgus strīdus izskatīja Rīgas pilsētas Īres valde, bet vai šī iestāde izskata nesaskaņas starp dzīvokļu īpašniekiem un privātiem apsaimniekotājiem arī tagad man nav informācijas. Tomēr, Jūs varat uzrakstīt šai iestādei iesniegumu Rīgā, Raiņa bulvārī 23, korpuss 2, par Jūsu problēmām un lūgt Jums palīdzēt. Tāpat Jūs varat vērsties ar iesniegumu Patērētāju tiesību aizsardzības centrā Rīgā, K.Valdemāra ielā 157.

Kaspars, 27.03.2011 18:59      Komentāri (0)

Maksu par nenomaksātiem komunālajiem pakalpojumiem no nomnieka vai īrnieka, ja maksa netiek nomaksāta labprātīgi, var piedzīt caur tiesu vēršoties tiesā ar prasījumu par zaudējumu atlīdzību.

INGA, 13.03.2011 10:56      Komentāri (0)

Prasības pieteikumā jābūt ir norādītam:
1. Tiesa, kurai adresēts pieteikums;
2. Prasītājs, tā personas kods, adrese. Juridiskām personām: nosaukums, reģistrācijas numurs, adrese;
3. Atbildētājs, tā personas kods, adrese;
4. Izklāstīta prasības būtība un prasību apstiprinošie pierādījumi;
5. Jānorāda normatīvie akti uz kuriem balstās prasība;
6. Jānorāda tieši kāds ir prasījums, ko vēlas lai tiesa nospriež;
7. Jānorāda prasības pieteikumam pievieno dokumentu sarakstu;
8. Jānorāda prasījuma sastādīšanas laiku un vietu;
9. Jāparakstās.
Labāk, tomēr, prasības pieteikumu uzticēt sastādīt praktizējošam juristam, kurš iepazīstoties ar lietas materiāliem mācēs pareizi sastādīt balstītu uz faktiskiem pierādījumiem argumentētu prasības pieteikumu tiesai.

zane, 28.02.2011 20:08      Komentāri (0)

Atbilde uz jautājumu par mājas remontiem uzkrāto naudu ir atkarīga no tā, vai Jūs esat dzīvokļa īrnieks vai dzīvokļa īpašnieks. Ja Jūs dzīvokli īrējiet, tad namsaimniekam nav jāsniedz Jums informācija par īres naudas izlietojumu. Ja Jūs esat dzīvokļa īpašnieks, tad dzīvokļu īpašnieku kopsapulce izlemj jautājumu par uzkrājumu fonda izveidi un bez dzīvokļu īpašnieku kopsapulces lēmuma apsaimniekotājs nedrīkst izmantot uzkrājuma naudu citām vajadzībām. Normatīvie akti nereglamentē termiņus kādos privātie apsaimniekotāji sniedz atbildes uz dzīvokļu īpašnieku vēstulēm. Ar spēkā esošiem Ministru Kabineta noteikumiem Nr.256 ir apstiprināts Latvijas būvnormatīvs LBN 221-98 „Ēku iekšējais ūdensvads un kanalizācija” kura 18. punkts nosaka, ka „karstā ūdens temperatūrai ūdens izdales vietās jābūt ne zemākai par 55 °C un ne augstākai par 70 °C.” Šo paši noteikumu 19. punkts nosaka, ka „ūdens ar normatīvo caurplūdumu un temperatūru jāsaņem ūdens izdales vietās no karstā ūdens turpgaitas cauruļvada, kas nodrošināts ar cirkulācijas sistēmu, vai no ūdenssildītāja vai cauruļvada, kurā ir papildus uzsildītais ūdens, vismaz 10 sekundes pēc ūdens izdales armatūras atvēršanas. No tālākiem ūdens izdales punktiem, kurus lieto reti, kā arī individuālajās mājās attiecīgais laiks var būt ilgāks.”

Jūlija, 27.02.2011 16:51      Komentāri (0)

Pašreiz Rīgas dome neizmaksā pārcelšanas pabalstus denacionalizēto māju īrniekiem un šā gada budžetā nauda pārcelšanās pabalstiem nav paredzēta. Nākamā gada budžets vēl nav sastādīts un vai tajā iekļaus finanšu līdzekļus attiecīgajā pozīcijā nav zināms. Jūsu gadījumā vajadzētu, iespējams, iziet tiesvedības procesu. Ja būs Jums nelabvēlīgs tiesas lēmums Rīgas dome sniegs Jums palīdzību dzīvokļu jautājuma risināšanā. Piekrītu Jums, ka ja tiktu piešķirta nauda palīdzības sniegšanai Rīgas namu īrniekiem, tad tiesas būtu noslogotas mazāk un tiktu ietaupīta valsts nauda.

k, 25.02.2011 08:28      Komentāri (0)

Nama īpašniekam ir jāuztur dzīvojamā māja atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām būvniecības un higiēnas prasībām. Sniega tīrīšanu no jumtiem kontrolē pašvaldības institūcijas: pašvaldības policija, priekšpilsētu administratīvās inspekcijas un citas. Var vērsties Rīgas pilsētas īres valdē. Šai iestādei ir jāsniedz konsultācijas par īrnieku tiesībām un pienākumiem, kā arī jāizvērtē nesaskaņas starp īrnieku un izīrētāju. Ja izīrētāja vainas dēļ īrniekam ir nodarīti zaudējumi, piemēram, dzīvoklis noliets notekcauruļu bojājumu dēļ, vainīgajam šie zaudējumi ir jāatlīdzina pilnā apmērā. Ja vainīgā persona nepiekrīt zaudējumus atlīdzināt, ir iespēja vērsties tiesā ar prasību par zaudējumu atlīdzināšanu.

Ilze Kenne, 20.01.2011 19:15      Komentāri (0)

Jumtu jāremontē un jāuztur kārtībā izīrētājam, atbilstoši likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 40. pantam: izīrētāja pienākums ir nodot īrniekam dzīvojamo māju (dzīvojamo telpu) ar visiem tās piederumiem tādā stāvoklī, lai īrnieks varētu dzīvojamo māju (dzīvojamo telpu) lietot un iegūt no tās visu to labumu, kādu viņam saskaņā ar dzīvojamās telpas īres līgumu ir tiesības saņemt. Izīrētājs nodrošina dzīvojamās mājas (dzīvojamās telpas) uzturēšanu atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām būvniecības un higiēnas prasībām, kā arī veic dzīvojamās mājas (dzīvojamās telpas) kapitālo remontu. Izīrētājs atbild par dzīvojamās mājas konstruktīvo elementu un inženierkomunikāciju bojājumiem, kas radušies mājas vispārējās nolietošanās rezultātā. Ja izīrētajās nepilda savus pienākumus attiecībā uz jumta remontu, var vērsties pēc palīdzības Rīgas pilsētas Īres valdē, kura izskata nesaskaņas starp dzīvojamo telpu īrniekiem u izīrētājiem. Ja jumta dēļ ir nodarīti zaudējumi īrnieku dzīvokļiem un izīrētājs atsakās šos zaudējumus atlīdzināt, ir jāvēršas tiesā ar prasību par zaudējumu atlīdzināšanu. Prasību tiesā var sagatavot kompetents jurists. Kad prasība ir sagatavota, ir jāsamaksā valsts nodeva un jāiesniedz prasību tiesā, Jūsu gadījumā Rīgas Centra rajona tiesā.

kaspars, 19.01.2011 18:28      Komentāri (0)

Latvijas Republikas normatīvie akti neparedz apsaimniekotāja pienākumu uzrādīt savu bankas konta izdrukas dzīvokļa īpašniekiem. Attiecības ar apsaimniekotāju ir atkarīgas no tā, vai dzīvokļu īpašnieku sabiedrība vai ar dzīvokļu īpašnieku savstarpēju līgumu pilnvarota persona ar nodošanas un pieņemšanas aktu ir vai nav pārņēmusi pārvaldīšanā un apsaimniekošanā konkrēto namu. Ja dzīvokļu īpašnieki ir pārņēmuši māju pārvaldīšanā, tad visus jautājumus attiecībā ar apsaimniekotāju regulē dzīvokļu īpašnieku kopsapulce, vai dzīvokļu īpašnieku kopība. Ja dzīvokļa īpašnieki nav pārņēmuši māju apsaimniekošanā un pārvaldīšanu veic pašvaldības uzņēmums, tad attiecības starp dzīvokļa īpašniekiem un mājas apsaimniekotāju regulē Ministru Kabineta noteikumi Nr.1014 „Kārtība, kādā aprēķināma maksa par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu”. Šajos noteikumos tiek precīzi formulēts kā ir aprēķināma maksa par dzīvojamās mājas uzturēšanu un apsaimniekošanu. Noteikumu 10. punkts nosaka, ka „par aprēķināto dzīvojamās mājas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas maksu nākamajam kalendāra gadam dzīvojamās mājas pārvaldnieks rakstiski paziņo dzīvokļa īpašniekam ne vēlāk kā līdz attiecīgā gada 15.oktobrim, paziņojumā norādot laiku un vietu (piemēram, mājaslapa internetā, informatīvs stends), kur dzīvokļa īpašnieks var iepazīties ar tāmes kopsavilkumu (2.pielikums), kā arī dzīvojamai mājai nepieciešamo remontdarbu apkopojumu nākamajiem periodiem (3.pielikums). Pēc dzīvokļa īpašnieka lūguma tāmes kopsavilkumu un dzīvojamai mājai nepieciešamo remontdarbu apkopojumu pārvaldnieks rakstiski nosūta attiecīgajam dzīvokļa īpašniekam.” Savukārt noteikumu 25. punkts nosaka, ka „katru gadu līdz 1.aprīlim pārvaldnieks nosūta dzīvokļu īpašniekiem paziņojumu, norādot laiku un vietu (piemēram, mājaslapa internetā, informatīvs stends), kur var iepazīties ar pārskatu par iepriekšējā kalendāra gadā iekasēto un izlietoto maksu par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu (4.pielikums). Pēc dzīvokļa īpašnieka lūguma pārvaldnieks minēto pārskatu rakstiski nosūta attiecīgajam dzīvokļa īpašniekam.”

Edgars, 11.01.2011 19:44      Komentāri (0)

Par patērēto elektroenerģiju katrs elektroenerģijas patērētājs norēķinās atbilstoši skaitītāja rādījumiem. Nav skaidrs par kādiem zudumiem ir runa, ja elektroenerģija tiek patērēta apejot skaitītāju, par to nekavējoties ir jāziņo elektroenerģijas piegādātājam A/S „Latvenergo”

Terēze, 17.12.2010 16:23      Komentāri (0)

Likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 11. panta 5. daļa nosaka, ka īrniekam papildus īres maksai proporcionāli izīrētās dzīvojamās telpas platībai maksājami šādi obligātie maksājumi: 1) likumā noteiktais nekustamā īpašuma nodokļa maksājums; 2) dzīvokļa vai dzīvojamās mājas īpašnieka (valdītāja) un zemes īpašnieka noslēgtajā zemes nomas līgumā noteiktā zemes nomas maksa, ja izīrētā dzīvojamā telpa ir mājā, kas atrodas uz citam īpašniekam piederošas zemes (turpmāk — zemes nomas maksa).

Ieva, 04.12.2010 11:25      Komentāri (0)

Likuma „Par palīdzību dzīvokļu jautājuma risināšanā „ 26.1 pantā ir noteikts, ka pašvaldībai ir tiesības domes saistošajos noteikumos paredzētajā kārtībā un apmērā piešķirt vienreizēju dzīvojamās telpas atbrīvošanas pabalstu personām kuras atbrīvo dzīvojamo telpu, kura atrodas denacionalizētā vai likumīgajam īpašniekam atdotā mājā un kuru tās ir lietojušas līdz īpašuma tiesību atjaunošanai. Pēc sīkākas informācijas ir jāvēršas Rīgas domes Dzīvokļu pārvaldē Brīvības ielā 49/53.

Aina, 29.11.2010 18:52      Komentāri (0)

Ministru kabineta noteikumi Nr. 1013 no 2008. gada 9. decembra „Kārtība, kādā dzīvokļa īpašnieks daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā norēķinās par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu” nosaka, ka iedzīvotāji maksā par siltumenerģiju atsevišķā īpašuma apsildei (apkurei) – proporcionāli atsevišķā īpašuma kopējai platībai, atskaitot balkonu un lodžiju platību; par siltumenerģiju karstā ūdens cirkulācijai – atbilstoši dzīvokļu īpašumu skaitam; par siltumenerģiju patērētajam karstajam ūdenim – proporcionāli patērētā karstā ūdens daudzumam; par siltumenerģiju koplietošanas telpu apsildei (apkurei) – proporcionāli dzīvokļu īpašumu kopējai platībai.

Skaidrīte LOčmele , 21.11.2010 15:04      Komentāri (0)

Paldies par interesantu vēstuli. Strīdīgus jautājumus starp dzīvokļa īpašniekiem un apsaimniekotājiem izskata tiesa. Tā ari notika Jūsu gadījumā. Ja ar tiesas spriedumu kāda no pusēm ir neapmierināta, tā var spriedumu pārsūdzēt. Kas attiecas uz Rīgas pašvaldības dibināto namu pārvaldi, tad tās darbības atbilstību normatīvo aktu prasībām un pilnvarojuma līgumiem pārrauga Rīgas domes Mājokļa un vides departamenta Apsaimniekošanas pārvalde Brīvības ielā 49/53.

ILZE UPENIECE, 19.11.2010 00:32      Komentāri (0)

Maksu par īri un komunālajiem pakalpojumiem ir jāmaksā tādā veidā, lai maksātājam paliktu pierādījumi par samaksāto naudas summu. No īrētā dzīvokļa policija izlikt nav tiesīga. Izlikšana no dzīvojamās platības pēc izīrētāja iniciatīvas var notikt tikai uz spēkā stājušos tiesas sprieduma pamata. Piespiedu izlikšanu, ja ir stājies spēkā tiesas spriedums, veic tiesu izpildītājs. Ja pret Jums tiesā tiks iesniegta prasība par īres līguma izbeigšanu, tad tiesa Jūs informēs un prasīs Jums sniegt savus paskaidrojumus. Šajā gadījumā rekomendēju Jums vērsties pēc padoma pie advokāta.

Marita Sideļņikova, 10.11.2010 18:44      Komentāri (0)

Ja runa ir par īres maksu, tad tai ir jābūt noteiktai īres līgumā vai pašvaldībai piederošos dzīvokļos īres maksa tiek noteikta ar pašvaldības lēmumu. Nekādus papildus maksājumus bez īrnieka piekrišanas apsaimniekotājs iekasēt nedrīkst. Ja runa ir par privatizētā nama apsaimniekošanas maksu, tad to nosaka dzīvokļu īpašnieku kopsapulce. Ja namam kopsapulce nav notikusi, tad apsaimniekotājs aprēķina maksu par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu, sastāda dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas darbu tāmi, paziņo dzīvokļu īpašniekiem par maksas apmēru noteiktam laika periodam, informē dzīvokļu īpašniekus par noteiktam laika periodam tāmē paredzētajām izmaksām, kā arī sagatavo dzīvokļu īpašniekiem ikgadēju atskaiti par attiecīgās maksas izlietošanu. Apsaimniekošanas maksu kārtējam kalendāra gadam apsaimniekotājam ir jāaprēķina atbilstoši Ministru Kabineta noteikumiem Nr.1014 no 09.12.2008. „Kārtība, kādā aprēķināma maksa par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu”. Plānojot nepieciešamos remontdarbus nākamajiem periodiem, pārvaldnieks apsaimniekošanas maksā var iekļaut arī plānoto remontdarbu izmaksas. Ja dzīvokļa īpašnieki saņemot apsaimniekotāja tāmi kārtējam gadam nesasauc dzīvokļa īpašnieku kopsapulci un neiebilst pret apsaimniekotāja noteikto apsaimniekošanas maksu, tad apsaimniekotājs noteikto apsaimniekošanas maksu ir tiesīgs iekasēt. Papildus noteiktajai apsaimniekošanas maksai apsaimniekotājs drīkst iekasēt tikai maksu par saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem.

Santa, 15.10.2010 12:01      Komentāri (0)

Nekustamā īpašuma nodoklis ir jāmaksā par zemi, par ēkām ar dzīvojamām un nedzīvojamām telpām. Nekustamā nodokļa apmērs nav atkarīgs no telpu platības, bet ir atkarīgs no konkrēto telpu grupas kadastrālas vērtības, kā arī no tā, vai telpa tiek izmantota saimnieciskai darbībai, vai ne.

Malda V. 14.10.2010., 14.10.2010 09:05      Komentāri (0)

Jums tika piešķirts cits dzīvoklis tāpēc, ka Jums nebija iespēju maksāt par dārgiem komunālajiem pakalpojumiem. Tomēr, par saņemtajiem pakalpojumiem Jūs paliekat parādā. Pirms pieņemt pašvaldības dzīvokli bez ērtībām, Jums vajadzēja noslēgt ar pašvaldību vienošanos attiecībā uz Jūsu parada dzēšanu. Jautājums par parāda atmaksu ir skatāms tiesā. Noilguma termiņš, pēc kura pašvaldība nevarēs vērsties tiesā, ir desmit gadi no parāda rašanās brīža. Pagaidām neredzu nekādus juridiskus šķēršļus, kas liegtu pašvaldībai piedzīt no Jums parādu par saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem. Jautājums par iespēju pārdot Jūsu iepriekšējo dzīvokli ar apgrūtinājumu ir diskutabls. Jebkurā gadījumā, tas netika izdarīts, un Jums nav vienošanās ar pašvaldību, kurā būtu noteikts, ka pašvaldība atsakās pret kādām prasībām pret Jums.

Kristine B, 09.08.2010 20:47      Komentāri (0)

Latvijas Republikas likumdošana neparedz īrnieka patvarīgu izlikšanu no dzīvojamām telpām. Ja īrniekam ir izveidojies parāds par īri vai pamatpakalpojumiem trīs mēnešu maksājumu apmērā, izīrētājam ir jābrīdina īrnieks un jādod mēneša laiks parāda nokārtošanai. Ja īrnieks mēneša laikā neveic maksājumus, izīrētājs var vērsties tiesā ar prasību par īres līguma pirmstermiņa izbeigšanos un īrnieka izlikšanu no dzīvojamām telpām bez citu dzīvojamo telpu ierādīšanas. Ja ir saņemts prasības pieteikums par īrnieka un ar viņu kopā dzīvojoša nepilngadīga bērna izlikšanu, tiesa triju dienu laikā informē par to attiecīgo bāriņtiesu, lai netiktu pieļauta nepilngadīgo personu izlikšana no dzīvojamām telpām bez citas dzīvojamas telpas ierādīšanas. Nevienam nav tiesības nepilngadīgu bērnu atstāt bez pajumtes. Atbilstoši likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 50. pantam visi strīdi, kas izriet no dzīvojamo telpu īres attiecībām tek izskatīti tiesā.

Antra, 09.08.2010 17:54      Komentāri (0)

Šajā gadījumā nevar dot viennozīmīgu atbildi. Jūs jautājumā jau ietverat dažus plusus un mīnusus, kurus nopietni jāapsver un tad jāpieņem lēmums. Kas attiecas uz pabalstiem, tad to esamību nosaka pabalsta pretendenta statuss dzīvojamā telpā, bet ne dzīvokļa īpašuma tiesības. Māte var saņemt pabalstu arī nebūdama dzīvokļa īpašniece, ja dzīvo dzīvoklī viena, piemēram uz īres līguma pamata.

Daiga Eglīte, 26.05.2010 21:30      Komentāri (0)

Latvijas Republikas normatīvie akti nereglamentē termiņu ar kādu tiek paziņots par īres līguma nepagarināšanu un termiņus ar kādiem īrniekam ir jāatbrīvo dzīvojamā telpa pēc īres līguma termiņa beigām. Pēc būtības īrniekam būtu jāvēršas ar iesniegumu par īres līguma pagarināšanu, ja tāda iespēja līgumā ir paredzēta. Tomēr, Jums būtu lietderīgi savlaicīgi, pirms īres līguma termiņa beigām paziņot, rakstveidā, īrniekam savu lēmumu nepagarināt īres līgumu un noteikt laiku, kādā dzīvojamās telpas ir jāatbrīvo. Atgādināšu, ka atbilstoši likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 6. pantam, gadījumā, kad līgumā ietverta saistība, kas paredz īrnieka tiesības prasīt līguma pagarināšanu, izīrētājam ir tiesības atteikt īres līguma pagarināšanu, ja: 1) īrnieks nepilda pienākumus, kas noteikti īres līgumā; 2) dzīvojamā telpa nepieciešama īpašnieka vai viņa ģimenes locekļu personiskai lietošanai; 3) dzīvojamā māja ir nojaucama vai arī dzīvojamā mājā (dzīvojamā telpā) jāveic kapitālais remonts. Izīrētāja atteikumu pagarināt dzīvojamās telpas īres līgumu īrnieks var pārsūdzēt tiesā. Ja īrnieks labprātīgi neatbrīvo dzīvokli, Jums ir jāvēršas tiesā ar prasību par īrnieka izlikšanu no dzīvojamām telpām.

Stefanija Salina, 13.05.2010 23:57      Komentāri (0)

Visus darbus uz mājas jumta veic ar apsaimniekotāja piekrišanu. Jums ir jāvēršas pie mājas pārvaldnieka ar lūgumu pārvietot antenas uzrādot ārsta slēdzienu, ka minētās antenas kaitē Jūsu veselībai.

Ainis, 27.04.2010 21:25      Komentāri (0)

Juridiski derīga ir notariāli apstiprināta pilnvara. Tomēr par tiesībām pārstāvēt dzīvokļa īpašnieku kopsapulcē un par to, vai pieņemt esošu pilnvaru, var lemt dzīvokļu īpašnieku kopsapulce, balsojot par šo jautājumu.

Inta, 19.04.2010 17:23      Komentāri (0)

Īrniekam ir jāmaksā nekustamā īpašuma nodoklis proporcionāli lietotai dzīvojamai telpai. To nosaka likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 11. pants: papildus īres maksai proporcionāli izīrētās dzīvojamās telpas platībai maksājami šādi obligātie maksājumi: 1) likumā noteiktais nekustamā īpašuma nodokļa maksājums; 2) dzīvokļa vai dzīvojamās mājas īpašnieka (valdītāja) un zemes īpašnieka noslēgtajā zemes nomas līgumā noteiktā zemes nomas maksa, ja izīrētā dzīvojamā telpa ir mājā, kas atrodas uz citam īpašniekam piederošas zemes (turpmāk — zemes nomas maksa).

Inga Aucgrafa, 18.04.2010 19:52      Komentāri (0)

Īrniekam ir regulāri jāmaksā īres maksa un maksa par saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem. Īres maksu ir jāmaksā tādā apmērā, par kuru ir panākta rakstiskā vienošanās īres līgumā. Izņēmumi ir denacionalizētās mājas īrnieki, kuri lietojuši dzīvokļus līdz mājas denacionalizācijai un kuriem īres maksas apmērs līdz 2007. gadam tika noteikts ar likumu. Ja īres līguma nav (parasti tas ir denacionalizēto māju īrniekiem, kuru līgumi ir vai nu nozaudēti, vai līgumslēdzēja puse vairs nedzīvo konkrētā dzīvoklī un to lieto viņa ģimenes locekļi), tad īrnieks maksā īres maksu tādā apmērā, par kuru ir panākta vienošanās ar viņa un izīrētāja savstarpējām darbībām, vienam piestādot rēķinus par īres maksu un otram apmaksājot tos, un līdz ar to ar savām darbībām apstiprinot savu piekrišanu tieši tādam īres maksas apmēram. Izīrētājam nav tiesības vienpusēji noteikt īres maksas apmēru. Izlikt īrnieku no dzīvokļa var tikai uz tiesas sprieduma pamata. Ja īrnieka parāds par īri vai komunālajiem pakalpojumiem ir sasniedzis triju mēneša maksājuma apmēru, izīrētājam ir tiesība brīdināt īrnieku par parāda apmēru un par to, ka, ja parāds netiks nomaksāts mēneša laikā būs iesniegta prasība tiesā par īres līguma izbeigšanos un īrnieka izlikšanu no dzīvokļa. Ja mēneša laikā parāds netiek nomaksāts, izīrētājam ir tiesības vērsties tiesā. Tiesa izskatot lietu izvērtēs vai izīrētāja noteiktā īres maksa ir tiesiska un atkarībā no tā pieņems savu lēmumu.

Anita, 29.03.2010 10:17      Komentāri (0)

Latvijas republikas Ministru kabineta noteikumu Nr.1014 no 09.12.2008. „Kārtībā, kādā aprēķināma maksa par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu” 3. punktā ir noteikts, ka dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas izdevumus aprēķinot balkonu un segto terašu platībai ir jāpiemēro koeficents 0.3 attiecībā uz dzīvokļa kopējo platību. Šos MK noteikumus piemēro, atbilstoši LR likuma „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 50. panta 4. daļai, gadījumos, ja dzīvokļu īpašnieki nav vienojušies par kārtību, kādā pārvaldnieks aprēķina maksu par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu. No minētā izriet, ka dzīvokļu īpašnieku kopsapulce var noteikt kārību, kādā veidā tiek aprēķināta maksa par dzīvojamās mājas apsaimniekošanu un pārvaldīšanu, arī jautājumā par koeficenta piemērošanu terasēm. Jā kopsapulces lēmuma nav, tad mājas pārvaldniekam sastādot apsaimniekošanas līgumu un piestādot rēķinus par mājas apsaimniekošanu ir jāvadās no MK noteikumiem 1014. Ja neizdodas panākt vienošanos ar mājas pārvaldnieku par apsaimniekošanas maksas aprēķināšanas kārtību un apsaimniekošanas līguma nosacījumiem, tad jautājumu var atrisināt tiesas ceļā. Vai nu Jūs nemaksāsiet pēc Jūsu uzskatiem nepamatoti palielinātu apsaimniekošanas maksu un apsaimniekotājs vērsīsies tiesā, kur viņam būs jāpierāda savu prasību pamatotību, vai Jūs varat vērsties tiesā ar prasību par apsaimniekošanas līguma noslēgšanu uz, pēc Jūsu domām, pamatotiem nosacījumiem. Tomēr pirms vēršanās tiesā būtu lietderīgi tomēr mēģināt jautājumu atrisināt sarunu ceļā, iespējams vēršoties ar iesniegumu Rīgas domē un izmantojot Rīgas pilsētas Īres valdes speciālistu rekomendācijas un atzinumus.

Juris, 26.03.2010 18:17      Komentāri (0)

Ja dzīvoklim vai tajā esošai mantai ir nodarīti bojājumi, tad vainīgajai personai ir jāatlīdzina zaudējumi. Ja dzīvoklis tiek noliets bojāta jumta dēļ, tad par vainīgo personu var uzskatīt mājas īpašnieku vai apsaimniekotāju, kura pienākums ir nodrošināt mājas inženierkomunikāciju un konstruktīvo elementu kvalitatīvu uzturēšanu. Pēc nodarītā bojājuma novērtēšanas ir jāvēršas pie vainīgās personas (dzīvojamās mājas īpašnieks vai apsaimniekotājs) ar prasību par zaudējumu atlīdzību, nosakot šīs prasības konkrētos finansiālos apmērus. Prasībā var ietvert ārstēšanās izmaksas, ja vainīgās personas darbības vai bezdarbības dēļ ir nodarīts kaitējums dzīvoklī dzīvojošo personu veselībai, ka arī atlīdzību par morālajām ciešanām. Ja vainīgā persona atsakās pilnīgi vai daļēji apmaksāt nodarītos zaudējumus, vai neatbild uz iesniedzēja rakstisko pieprasījumu, tad ir jāvēršas ar prasību tiesā par zaudējumu atlīdzību pret konkrētu personu (mājas īpašnieku vai apsaimniekotāju). Prasības pieteikumu tiesā labāk ir sastādīt profesionālam juristam, jo prasības pieteikumā ir jānorāda tie likumu un citu normatīvo aktu panti un punkti uz kurām balstās prasība. Maznodrošinātām personām valsts sniedz bezmaksas juridisko palīdzību, piešķirot bezmaksas advokāta palīdzību prasības pieteikuma tiesai sastādīšanai un pārstāvniecībai tiesā. Pēc jurista bezmaksas palīdzības Jums, kā mazturīgai personai, ir jāvēršas Latvijas Republikas Tieslietu ministrijas Juridiskās palīdzības administrācijā Brīvības gatvē 214, Rīgā, tālruņi 80001801, 67514224

Valdis, 17.02.2010 09:25      Komentāri (0)

Par dzīvojamās mājas apsaimniekošanu un saņemtiem komunālajiem pakalpojumiem dzīvokļa īpašniekam ir jāmaksā arī tādā gadījumā, ja nav noslēgts līgums ar apsaimniekotāju par mājas pārvaldīšanu, ko nosaka likums „Par dzīvokļa īpašumu”. Atbilstoši Latvijas Republikas likuma „Par dzīvokļa īpašumu” 12. pantu, dzīvokļa īpašnieks atbilstoši viņa īpašumā esošajam kopīpašuma domājamās daļas apmēram sedz uz dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieku kopsapulces lēmuma pamata noteiktos izdevumus, kas nepieciešami dzīvojamās mājas obligāti veicamo pārvaldīšanas darbību nodrošināšanai, kā arī dzīvokļu īpašnieku kopsapulces noteikto atlīdzību pārvaldniekam par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu, ja šāda atlīdzība paredzēta dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līgumā. Šajā pantā minētie pienākumi pildāmi neatkarīgi no tā, vai dzīvokļa īpašnieks ir mājas kopīpašumā esošās daļas pārvaldīšanai un apsaimniekošanai izveidotās dzīvokļu īpašnieku sabiedrības biedrs un vai ir vai nav noslēdzis attiecīgu līgumu. Kas attiecas uz līguma noslēgšanu, tad parasti mājas apsaimniekotājs piedāvā dzīvokļa īpašniekiem līguma projektu, savukārt dzīvokļa īpašnieks var piekrist šajā projektā ietvertām saistībām vai noraidīt tās. Ja dzīvokļa īpašniekam neizdodas vienoties ar apsaimniekotāju par abiem pieņemamu līguma redakciju, tad abām pusēm ir iespējas vērsties tiesā ar prasību par konkrēta apsaimniekošana slīguma noslēgšanu. Bet praksē tādi gadījumi nav dzirdēti, parasti vienošanās tiek panākta vai nu abpusējās pārrunās starp dzīvokļu īpašnieku un apsaimniekotāju, vai risinot jautājumu dzīvokļu īpašnieku kopsapulcē.

Dzintra, 17.11.2009 10:25      Komentāri (0)

Padomju laikā noslēgtais īres līgums ir tiesiskais pamats īrniekam lietot dzīvojamo telpu. Tas izriet no likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 8. panta, kas nosaka, ka, ja dzīvojamā māja vai dzīvoklis pāriet citas juridiskas vai fiziskas personas īpašumā, jaunajam īpašniekam ir saistoši iepriekšējā īpašnieka noslēgtie dzīvojamās telpas īres līgumi. Tātad, padomju laikā noslēgtais īres līgums ir spēkā un ir saistošs kā mājas īpašniekam, kurš ir ieguvis īpašuma tiesības denacionalizācijas procesā, tā arī īpašniekam, kurš ir kļuvis par dzīvojamās mājas īpašnieku uz pirkuma līguma pamata. Tomēr mājas īpašniekam ir tiesības piedāvāt īrniekam noslēgt jaunu īres līgumu, ņemot vērā kaut vai to, ka ir jauns īpašnieks, kā arī to, ka padomju laika īres līgumi neatbilst mūsdienu prasībām attiecība uz īres līguma būtisko sastāvdaļu – īres maksu, kura vairumā padomju laika īres līgumu nav noteikta. Jauna īres līguma noslēgšanai ir nepieciešama īrnieka piekrišana. Ja īrnieks nepiekrīt īpašnieka piedāvātajam īres līguma projektam kopumā vai atsevišķos punktos, īpašnieks var vērsties tiesā ar prasību par īres līguma noslēgšanu. Savukārt īrnieks var sniegt tiesai savus iebildumus pret jauna līguma noslēgšanu, vai arī piedāvāt savu īres līguma projektu.

Raimonds, 17.11.2009 10:21      Komentāri (0)

Īres maksas izmaiņas ir panākamas īrniekam un izīrētājam savstarpēji vienojoties. Tas izriet no likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 13. panta. Savukārt, atbilstoši šā likuma 11. pantam, mājas tehniskā uzturēšana ietilpst apsaimniekošanas izdevumos, kuri ir īres maksas sastāvdaļa. Līdz ar to izīrētājs nevar vienkārši paaugstināt īres maksu, ja īrnieks tam nepiekrīt. Tomēr, ja dzīvojamās mājas uzturēšanai nepieciešamie izdevumi palielinās, piemēram, neparedzēta skursteņa remonta dēļ vai citu izdevumu dēļ, izīrētājs var piedāvāt īrniekam palielināt īres maksu, ja to pieļauj īres līguma nosacījumi. Ja īrnieks nepiekrīt īres maksas palielināšanai, izīrētājs var vērsties tiesā ar prasību par īres maksas palielināšanu, pierādot ar dokumentiem savas prasības pamatotību. Šajā gadījumā galīgo lēmumu par īres maksas apmēriem nosaka tiesa.

Raimonds, 16.11.2009 16:51      Komentāri (0)

Atbildes tiek sniegtas uz iedzīvotāju jautājumiem, saistītiem ar dzīvojamās telpas īri, nedzīvojamo platību nomu, māju apsaimniekošanu, citiem ar mājokli saistītiem jautājumiem. Atbildes tiek sniegtas šīs mājas lapas turētāja iespēju un zināšanu robežās. Atbildes laiks nav reglamentēts, atbildes tiek sniegtas pēc iespējas ātrāk.

Dagmāra, 06.11.2009 09:31      Komentāri (0)

Dzīvojamās telpas izīrētājam ir jānodrošina tā saucamie pamatpakalpojumi, kuru starpā ir apkures nodrošināšana aukstā laikā. To nosaka likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 11.3. pants. Ja izīrētājs atsakas pieslēgt apkuri vai ignorē iedzīvotāju sūdzības, nekavējoties ir jāinformē Rīgas pilsētas Īres valde, kā arī Rīgas Bērnu tiesību aizsardzības centru, ja mājā ir nepilngadīgi bērni. Attiecīgām iestādēm ir jāveic visi tiesiskie pasākumi lai veicinātu apkures pieslēgšanu Rīgas iedzīvotāju dzīvokļiem, neatkarīgi no mājas īpašuma formas, ko nosaka likuma „Par pašvaldībām” 15. pants. Par apkures nepieslēgšanu izīrētājam ir paredzēts sods Administratīvā pārkāpuma kodeksa 150.3. pantā fiziskām personām līdz 1000 latiem, juridiskām personām līdz 10 000 latiem. Administratīvo pārkāpumu, tas ir apkures neesamību, konstatē Rīgas pilsētas Īres valdes darbinieki sastādot administratīvā pārkāpuma protokolu dzīvokļa apsekošanas laikā. Papildus var vākt materiālus tiesvedībai pret izīrētāju par zaudējumu atlīdzību, ja apkures nepieslēgšana ir radījusi īrniekam zaudējumus, piemēram, īrnieks bija spiest tērēt papildus finansiālus līdzekļus dzīvokļa apkurei ar elektrību, vai vispār nevarēja dzīvokli lietot un bija spiest īrēt aukstā laikā citas dzīvojamās telpas. Bez tam, īrnieks var prasīt īres maksas samazināšanu atbilstoši likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 41. pantam, kurš nosaka, ka izīrētāja pienākums ir pārrēķināt dzīvojamās telpas īres maksu un maksu par pakalpojumiem, ja dzīvojamās telpas lietošana un pakalpojumi nav nodrošināti atbilstoši dzīvojamās telpas īres līguma nosacījumiem, kā arī dzīvojamās mājas (dzīvojamās telpas) tehniskās ekspluatācijas noteikumiem.

Raimonds Židavs, 03.11.2009 09:46      Komentāri (0)

Par nelegālu alkohola tirdzniecības vietu ir rakstveidā jāziņo valsts un pašvaldības policijai. Papildus nepieciešams informēt apsaimniekotāju. Ja attiecīgo iestāžu un apsaimniekotāja darbības nedod vēlamo efektu un traucējumi turpinās ir jādarbojas divos virzienos. Viens ir neatlaidīgi vērsties tiesībsargājošās un citās valsts un pašvaldības iestādēs ar prasību nodrošināt netraucētu mājokļa lietošanu, ja iespējams piesaistot masu saziņas līdzekļu pārstāvjus, kuri parasti stimulē un aktivizē atbildīgo iestāžu darbu. Otrs ir vākt pierādījumus nelegālās alkohola tirdzniecības vietas traucējošai darbībai ar mērķi tiesas ceļā izlikt šā dzīvokļa iemītniekus no dzīvojamās platības. Dzīvokļa lietotājam nav tiesības izmantot dzīvojamo platību tādā veidā, kas rada traucējumu pārējiem mājas iedzīvotājiem. Jā dzīvoklis ir privatizēts ir jāgatavo prasība tiesā pamatojoties uz likuma „Par dzīvokļa īpašumu” 16. pantu, kurš nosaka, ka dzīvokļa īpašumu var atsavināt tiesas ceļā par labu valstij vai pašvaldībai, kuras īpašumā attiecīgā dzīvojamā māja bija līdz privatizācijai, vienlaikus izliekot dzīvokļa īpašnieku, viņa ģimenes locekļus un citas personas, kas dzīvo kopā ar viņu, ja dzīvokļa īpašnieks sistemātiski izmanto dzīvokli tādā veidā, kas rada traucējumus citiem dzīvokļu īpašniekiem. Jā dzīvokļa iemītnieki lieto dzīvokli uz īres līguma pamata, tad ir jāgatavo prasība tiesā pamatojoties uz likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 28.1. panta, kurš nosaka, ka var izbeigt dzīvojamās telpas īres līgumu, izliekot īrnieku kopā ar viņa ģimenes locekļiem un citām personām bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas, ja īrnieks, viņa ģimenes locekļi vai citas personas, kuras dzīvo kopā ar viņu pārkāpj dzīvojamās telpas lietošanas noteikumus, padarot pārējām personām dzīvošanu ar tām vienā kopējā dzīvoklī vai vienā mājā neiespējamu. Prasību tiesā par dzīvojamās telpas īres līguma izbeigšanu var celt arī citas tajā pašā mājā dzīvojošās personas. Savācot nepieciešamos pierādījumus, kas varētu būt atbildīgo iestāžu vai mājas apsaimniekotāja aktos konstatētie fakti, kā arī liecinieku liecībās, ir jāsameklē jurist turpmākiem tiesas darbiem.

Andris Gabrānovs, 14.08.2009 16:07      Komentāri (0)

Uz Jūsu iesnieguma pamata Rīga pilsētas Īres valde apsekoja dzīvojamo māju Kurzemes prospektā 18 ar nolūku konstatēt faktus, kuri raksturo apsaimniekošanas kvalitāti. Turpmākā iesnieguma izskatīšana notiks Īres valdes sēdē, uz kuru tiekat aicināti Jūs un mājas apsaimniekotāja pārstāvji. Par sēdes laiku Jūs tiksiet rakstveidā informēts.

Anita, 28.07.2009 09:30      Komentāri (0)

Nekustamā īpašuma īpašnieku var noskaidrot atbilstošā rajona Zemesgrāmatu nodaļā. Rīgas pilsētas Zemesgrāmatas nodaļa atrodas Ūnijas ielā 8/9, telefons 67225246. Mājas apsaimniekotāja pienākums ir veikt mājas pārvaldīšanas un uzturēšanas darbus, un, ja tādi darbi tiek veikti, tad informāciju par apsaimniekotāju var iegūt no šo darbu izpildītājiem, piemēram, no sētnieka. Ja apsaimniekošanas darbi netiek veikti, tad mājai apsaimniekotāja vai nu nav, vai viņš neveic savus pienākumus. Šā gada 4. jūnijā Saeima pieņēma Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumu, kas stāsies spēkā ar nākošā gada janvāri. Likums reglamentē dzīvojamo māju pārvaldīšanu un nosaka, ka mājas ar platību virs 1500 kvadrātmetru var pārvaldīt persona, kurai ir nepieciešamā profesionālā izglītība un kura ir reģistrēta Pārvaldnieku reģistrā. Kad tāds reģistrs būs ieviests, katras mājas pārvaldnieku varēs noskaidrot atbilstoši šā reģistra datiem.

Ilona, 28.05.2009 18:35      Komentāri (0)

Pirms iesniegt prasību tiesā par īres maksas grozījumiem izīrētājam ir jāveic procesuālās darbības saistītas ar īrnieka brīdināšanu par īres maksas izmaiņām. Ja īrnieks norādītai īres maksai nepiekrīt, izīrētājs var vērsties tiesā ar prasību par īres maksas noteikšanu. Likums „Par dzīvojamo telpu īri” nereglamentē termiņu kādam jābūt no īrnieka atteikšanās brīža maksāt piedāvāto īres maksu līdz prasības iesniegšanai tiesā. Tāpēc te var vadīties no vispārējiem civilprocesuāliem termiņiem attiecībā uz prasības pieteikumu noilgumu, kurš ir desmit gadi. Tātad, Jūsu gadījumā var gatavot dokumentus tiesai bez papildus brīdinājuma, ja piedāvātās īres maksas apmēri nemainās. Kas attiecas uz komunālajiem pakalpojumiem, tad likumā „Par dzīvojamo telpu īri” 28.2 pantā ir teikts, ka izīrētājs var izbeigt dzīvojamās telpas īres līgumu, izliekot īrnieku, ja īrnieks vairāk nekā trīs mēnešus nemaksā par pamatpakalpojumiem, lai gan viņam bija nodrošināta iespēja izmantot pamatpakalpojumus. Likuma 11.3 pants nosaka, ka izīrētājs nav tiesīgs nesniegt pamatpakalpojumus, ja īrniekam nav šo pakalpojumu apmaksas parādu. Praksē tas ir tieši tā, kā Jūs aprakstāt: brīdinājumu par parāda esamību un vēršanos tiesā, ja parāds par pamatpakalpojumiem netiks nomaksāts, var sniegt īrniekam tikai tad, ja viņš nav maksājis trīs mēnešus. Tad jānogaida vēl viens mēnesis, un ja īrnieks nenomaksās parādu var vērsties tiesā. Tiesas procesa ilgums visās trīs instancēs var būt vidēji 2-3 gadi, kuru laikā īrnieks, protams, iespējams, neko nemaksās, bet Jums būs jāmaksā par īrnieka patērētajiem komunālajiem pakalpojumiem, savādāk sekos sankcijas no pakalpojuma piegādātāja. Savukārt pamatpakalpojumu atslēgšanai īrniekam, atsaucoties uz likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 11.3 pantu, var būt visai negatīvas sekas, ja tas vispār tehniski ir iespējams, neatslēdzot pakalpojumus vienlaicīgi citiem īrniekiem kuri maksā. Pirmkārt, sabiedrība kopumā visai negatīvi attiecas pret pakalpojumu atslēgšanu, jo valdošais uzskats ir tāds, ka ja īrnieks nav maksājis, tad lai gan tas nav labi, tomēr viņam var būt sabiedrības acīs visai attaisnojami iemesli, piemēram, zaudējis darbu, nav naudas un t.t. Savukārt, ja namīpašnieks ir atslēdzis ūdeni vai apkuri ziemā, tad sabiedrība, un bieži vien arī masu saziņas līdzekļi, nemaz nevērtēs vai īrnieks maksā vai ne, bet nekavējoties pasludinās namīpašnieku par nelieti un īrnieku spīdzinātāju. Otrkārt, īrnieks tiesā var paziņot, ka viņš nemaksāja par komunālajiem pakalpojumiem tāpēc, ka viņam tie ir atslēgti. Šajā gadījumā Jums būs jāpierāda tiesai, ka komunālie pakalpojumi tika atslēgti par parādiem, lai gan īrnieks apgalvos, ka nekādu parādu nav bijis un viņš nav maksājis tāpēc, ka pakalpojumi jau bijuši atslēgti. Faktiski tiesai būs jāpierāda to, kas notika vispirms, vai nemaksāšanas fakts, vai komunālo pakalpojumu atslēgšanas fakts. Tas ir iespējami, lai gan var būt diezgan sarežģīti. Piemēram, vienā no Rīgas Administratīvās rajona tiesas spriedumiem par ūdens padeves nenodrošināšanu īrniekiem (2007. gada 24. oktobris) ir teikts „pieteicējs gan pieteikumā, gan tiesas sēdē norādīja, ka īrnieki ir parādā īres maksu. Ņemot vērā to, ka pieteicējs neiesniedza tiesā ne līdz tiesas sēdei, ne arī tiesas sēdes laikā pierādījumus, kas apstiprinātu to, ka īrniekiem ir pamatpakalpojumu apmaksas parāds, tiesa kritiski vērtē šo apgalvojumu, jo to neapstiprina citi pierādījumi lietā.” Rezultātā izīrētājs tika administratīvi sodīts par pamatpakalpojumu nesniegšanu. Līdz ar to ir uzskatāms, ka šajā jomā izīrētāja tiesības no valsts puses netiek pienācīgi aizsargātas pārmērīgi garu un sarežģītu tiesvedības procesu dēļ.

Kristīne, 28.05.2009 10:32      Komentāri (0)

LR likumdošana neparedz finansiālo kompensāciju par dzīvokļa atbrīvošanu no mājas īpašnieku puses laužot īres līgumu. Normatīvie akti neuzliek par pienākumu namīpašniekam izmaksāt kompensāciju īrniekam dzīvokļa atbrīvošanas gadījumā. Tomēr, tā kā īres attiecības ir civiltiesiskās attiecībās, kuru pamatā ir līgumslēdzēju brīvās gribas izteiksme un pušu interešu sabalansēšana, ir iespējama diskusija par zināmu kompensāciju, saistītu ar dzīvojamās platības pirmstermiņa atbrīvošanu. Bet tāda kompensācija nav obligāta un var tikt panākta tikai uz savstarpējās vienošanas pamata. Kas attiecas uz pašvaldības palīdzību dzīvokļa jautājuma risināšanā, tad uz to Rīgā var pretendēt personas, kuras ir lietojušas dzīvojamo telpu denacionalizētajās mājās līdz šo māju denacionalizācijai un dzīvo tajās pašreiz. Šo personu ienākumiem un mantiskam stāvoklim ir jāatbilst nosacījumiem, kuri ir noteikti normatīvajos aktos (ienākumi ne lielāki kā 250 lati mēnesī, ja persona dzīvo viena, personai nepieder nekustamie īpašumi Rīgā un Rīgas rajonā un t.t.). Ja persona atbilst šiem noteikumiem, viņa var pretendēt uz dzīvojamās telpas atbrīvošanas pabalstu, kuru izmaksā dzīvokļu jautājumu risināšanai. Pēc palīdzības ir jāvēršas Rīgas domes Komunālā departamenta Dzīvokļu pārvaldē Rīgā, Brīvības ielā 49/53. Atbrīvošanas pabalstu var izmantot arī dzīvojamās telpas iegādei ārzemēs, tomēr tādus jautājumus ir jāskata izejot no konkrētiem lietas apstākļiem. Sīkāku informāciju var iegūt Dzīvokļu pārvaldē.

Ilona, 27.05.2009 00:32      Komentāri (0)

Īpašniekam ir tiesības saņemt maksu par sava īpašuma izīrēšanu un dzīvokļa īrniekam ir pienākums maksāt īres maksu un maksu par komunālajiem pakalpojumiem. Līdz 2007. gadam īres maksa īrniekiem, kuri lietoja dzīvojamo telpu līdz mājas denacionalizāciju bija noteikti ar likumu – 72 santīmi par vienu dzīvojamās platības kvadrātmetru mēnesī. Pašlaik nosakot īres maksas apmērus ir jāņem vērā likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 11. pants, kurš nosaka, ka īres maksu veido dzīvojamās mājas apsaimniekošanas izdevumu daļa proporcionāli izīrētai dzīvojamai platībai un īpašnieka peļņa. Vadoties no šīm pozīcijām ir jāaprēķina īres maksas apmērus un jāsniedz brīdinājums īrniekam par īres maksās izmaiņām. Likums dod tiesības īrniekam sešus mēnešus izvērtēt piestādīto izmaksu pamatotību un sniegt savu piekrišanu vai nepiekrišanu. Ja īrnieks nepiekrīt īres maksas izmaiņām ir jāsagatavo prasības pieteikums tiesai par īres maksas izmaiņām, pievienojot visus nepieciešamos dokumentus. Pēc pastāvošās likumdošanas, ja īrnieks nepiekrīt īres maksas grozījumiem īpašniekam ir jāpierāda sava taisnība tiesvedības procesā, kurš diemžēl var ievilkties uz vairākiem gadiem. Tāda nu ir mūsu likumdošana! Kas attiecas uz jautājumu par īrnieka pienākumu nepildīšanu attiecībā uz maksājumiem par īri un komunālajiem pakalpojumiem, tad ja parāda kopsumma sasniedz triju mēnešu īres maksas vai komunālo maksājumu apmēru, īpašniekam ir jābrīdina īrnieks rakstveidā par parāda apmēriem un jāpiedāvā parādu apmaksāt mēneša laikā. Ja mēneša laikā īrnieks nav nokārtojis savas saistības, īpašnieks var vērsties tiesā ar prasību par īres līguma laušanu un īrnieka izlikšanu no dzīvojamām telpām, kā arī esošā parāda piedziņu.

Pilsetnieks, 26.05.2009 16:12      Komentāri (0)

Atbilde uz šo jautājumu prasa īsumā atgādināt vēsturēs notikumus. Kad 1940.gadā Latviju okupēja Sarkanā armija, iebrucēji pirmām kārtām tiecas atņemt brīvvalsts iedzīvotājiem īpašumus un iznīcināt brīvvalsts iedzīvotāju vidusšķiru. Šos mērķus okupācijas vara realizēja veicot nacionalizācijas, iedzīvotāju iznīcināšanas un izsūtīšanas uz Sibīriju pasākumus. Šie pasākumi skāra kā Latvija pilsētniekus, tā arī lauku iedzīvotājus. Tā tika likvidēti potenciālie padomju režīma pretinieki un viņu īpašumus režīms piesavinājās. Atgūstot neatkarību, Latvijas Republika tiecas atjaunot savu pilsoņu okupācijas laikā laupītās tiesības, ka arī pēc iespējas kompensēt padomju režīma nodarītos zaudējumus. Tāpēc tika pieņemts lēmums atgriezt nacionalizētos nekustāmos īpašumus dzīviem palikušiem lauku un pilsētu iedzīvotājiem un viņu mantiniekiem. Šī īpašuma atgriešana notika denacionalizācijas procesā. Ir jāņem vērā arī tas apstāklis, ka lielākā daļa denacionalizēto māju bija ļoti sliktā tehniskā stāvoklī un prasīja no pašvaldības budžeta ievērojamus līdzekļus to uzturēšanā. Deviņdesmito gadu sākumā pašvaldībām, tajā skaitā Rīgai, naudas bija maz, un amatpersonas bija priecīgas, ka varēja tikt vaļā no izdevumiem par lielu daudzumu dzīvojamo māju uzturēšanu.

Ausma, 19.05.2009 11:25      Komentāri (0)

Nedrošības sajūtai, par kuru dažkārt sūdzas denacionalizēto māju īrnieki, pamatā ir maldīgs uzskats par namīpašnieku visvarenību attiecībā uz saviem īpašumiem, kā arī īrnieku tiesību nezināšana. Patiesībā bailēm nav pamata. Īrnieka tiesības lietot dzīvojamo telpu ir nostiprinātas Latvijas likumos un citos normatīvajos aktos. Analizējot no īres attiecībām izrietošo strīdu izskatīšanas praksi tiesās jāsecina, ka tiesas visai skrupulozi ievēro dzīvojamo telpu īrnieku tiesības un nepieļauj nepamatotas īrnieku izlikšanas. Un savādāk nemaz nevar būt. Ņemot vērā to, ka denacionalizēto māju problēmas ir patstāvīgi masu saziņu līdzekļu uzmanības centrā, prettiesiski tiesas spriedumi par īrnieku izlikšanu no denacionalizētās mājas nav iedomājami. Par tādiem gadījumiem nekavējoties ziņotu gan televīzija, gan avīzes.

Ausma, 19.05.2009 11:23      Komentāri (0)

Denacionalizēto māju īrnieku neapmierinātība ar likumā noteikto tiesību namīpašniekam prasīt paaugstināt īres maksu izriet no izplatīta, bet maldīga uzskata, ka namīpašnieka brīdinājums par īres maksas izmaiņām pats par sevi maina īres maksas apmērus. Tā tas nav. Atbilstoši esošai likumdošanai lai mainītu īres maksas apmērus namīpašniekam ir jāsaņem īrnieka piekrišanu. Ja piekrišana nav saņemta, īres maksa paliek tāda pati kā līdz šim un to var mainīt tikai ar tiesas lēmumu.